Sabojāts skaitītājs "Latvijas Gāzes" klientam var izmaksāt teju 9 tūkstošus eiro

Pēc "Latvijas Gāzes" lūguma kādam dzīvoklim Liepājā veikta gāzes skaitītāja plombas ekspertīze. Valsts tiesu eksperta atzinums dzīvokļa saimniekam bija ļoti nelabvēlīgs - plombai konstatēti bojājumi un, balstoties uz ekspertīzes rezultātiem kā arī attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem, saimniekam piestādīts parāds vairāku tūkstošu eiro apmērā. Lūkojoties no malas, šķiet, ka nekas neparasts - gāzes zagšanas gadījumi Latvijā nebūt nav retums.

Taču, kā portālam Kasjauns.lv atklāj advokāts, kurš pārstāv dzīvokļa saimnieku, šajā gadījumā ir virkne interesantu detaļu: valsts tiesu eksperts, kurš veicis plombas pārbaudi, ar atļauju savienot amatus vienlaicīgi strādājis gan "Latvijas Gāzē", gan arī Valsts policijā. Pēc advokāta prasības policija pārbaudīja eksperta amatu savienojamību, kā rezultātā tika konstatēts interešu konflikts. Papildus tam eksperts arī izdarījis secinājumus, ko pēc būtības nevar izdarīt, proti, atzinumā apgalvojis, ka plomba bojāta mērķtiecīgi.

Izskatot "Latvijas Gāzes" strīdu ar klientu Liepājā, rodas pamatots jautājums - vai, ņemot vērā noskaidroto, šāda eksperta slēdzieni ir ņemami vērā tiesā?

Soda sankcijas – gandrīz 9000 eiro

Konkrētais gadījums skāris dzīvokli kādā namā Liepājā, Kūrmājas prospektā 30. Trīs istabu dzīvokļa (77m2) īpašnieks Aleksejs tajā ļāvis izmitināties savai mātei pensionārei. Dzīvokļa īpašnieka advokāts Jānis Tiesnieks sarunā ar portālu Kasjauns.lv stāsta, ka konkrētajam namam ir gāzes apkure un pēc "Latvijas Gāzes" veiktas skaitītāja pārbaudes 2015.gada 13.oktobrī ierīce noņemta ekspertīzes veikšanai.

Pavisam drīz, 2015.gada 19.oktobrī, klāt arī ekspertīzes rezultāti – valsts tiesu eksperts Aivis Ivaško, veicot paredzētās procedūras, secinājis, ka uz šī skaitītāja plombas esot "pēdas, kas liecinot par mērķtiecīgām darbībām iejaukties plombas mehānismā". Neilgi pēc tam uzrēķinātas arī soda sankcijas – 8745,70 eiro.

Saistībā ar šo incidentu uzsāktie tiesu darbi vēl ir tikai procesā, taču dzīvokļa īpašnieka Alekseja advokāts Jānis Tiesnieks izstāsta, ka "Latvijas Gāze" jau atslēgusi gāzes padevi dzīvoklim par parāda (8745, 70 eiro) nesamaksāšanu. Tajā bez gāzes apkures ziemas mēnešus tagad pavadīs viņa māte.

Plombas bojājumi radījuši iespēju zagt gāzi

Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar "Latvijas Gāzi", lai noskaidrotu kompānijas viedokli. "Latvijas Gāzes" Sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Upaciers informēja, ka konstatētie plombas bojājumi "apdraudot pārējo mājas iedzīvotāju drošību, radīja iespēju atvienot skaitītāju no dabasgāzes apgādes sistēmas". "Latvijas Gāze" arī piemin, ka patēriņa skaitītājs uzstādīts un noplombēts jau 2008.gadā.

"Šajā adresē uzstādītā plomba sastāv no divām daļām –  caurspīdīgas plastmasas korpuss, kas aptver plombas vidējo daļu (ieliktni). No eksperta atzinuma redzams, ka zem plombas korpusa uz ieliktņa, plombas daļā, kuru aptver plombas korpuss, ir redzamas sveša priekšmeta atstātas pēdas. Ir neiespējami netīšām atstāt sveša priekšmeta pēdas uz plombas ieliktņa daļas, kuru aptver caurspīdīgas plastmasas korpuss," pauž "Latvijas Gāzē".

Uzņēmuma pārstāvis skaidro, ka šādu bojājumu nevar atstāt meistars, uzstādot plombu, jo bojājums radīts ar svešu priekšmetu un atrodas zem noslēgta plombas korpusa: "Šādas pēdas norāda uz to, ka pēc sveša priekšmeta pēdu atstāšanas uz plombas ieliktņa, tas ir ievietots atpakaļ plombas korpusā. Šādi plombas bojājumi radīja iespēju noņemt plombu un atvienot dabasgāzes uzskaites mēriekārtu no dabasgāzes apgādes sistēmas, tādējādi patērēt dabasgāzi bez jebkādas uzskaites."

Soda nauda aprēķināta atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem

Uzņēmumā norāda, ka pie šādiem apstākļiem izlietotās dabasgāzes daudzumu mājsaimniecības lietotājam aprēķina atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām prasībām - šajā gadījumā saskaņā ar sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktajām dabasgāzes diferencētajām patēriņa normām, kā to noteikuši MK 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1048 (bijuši spēkā laikā, kad veikta ekspertīze). Arī kompensācijas maksāšanas pienākumu un aprēķināšanas kārtību konkrētajā gadījumā regulējuši šie paši noteikumi.

Šajos MK noteikumos (40.2. punkts) cita starpā arī norādīts, ka "Latvijas Gāze" kā sistēmas operators ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt resursa piegādi, ja "lietotājs ir patvaļīgi noņēmis vai sabojājis norēķinu uzskaites mēraparātus, dabasgāzes patēriņa skaitītājus vai plombas, vai ar tiem saistītu telemetrijas vai tele­mehānikas sistēmu."

Tiesu eksperts strādājis gan policijā, gan "Latvijas Gāzē"

Taču, komunicējot ar advokātu Jāni Tiesnieku, izkristalizējas virkne patiesi interesantu ziņu par pašu tiesu ekspertu, kurš pārbaudījis noņemtā "Latvijas Gāzes" skaitītāja plombu - Ivaško. Proti, šai gāzes skaitītāja plombai (Nr.5177459) veiktā ekspertīze nav bijusi reģistrēta Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē. To advokātam Tiesniekam vēstulē apliecinājusi pati pārvalde (skatīt zemāk):

Tas gan vēl nav viss - izrādās, ka A.Ivaško vienlaicīgi strādājis gan "Latvijas Gāzē", gan kā tiesu eksperts Valsts policijā. Ekspertam ir bijusi atļauja savienot amatus, taču pēc advokāta Tiesnieka iesniegtās prasības, A.Ivaško darbībās konstatēti likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” atsevišķu pantu daļu pārkāpumi, kā arī Tiesu ekspertu likuma normu prasību pārkāpšana. Par konstatēto advokātu Tiesnieku vēstulē informējis Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs (skatīt zemāk):

Kā redzams, pamatojoties uz pārbaudes laikā secināto, 2016.gada 19.oktobrī Valsts policijā tika pieņemts lēmums par A.Ivaško izsniegtās atļaujas amata Valsts policijā savienošanai ar amatu "Latvijas Gāzē" atcelšanu.

Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar tiesu ekspertu A.Ivaško, lai uzzinātu viņa viedokli par veikto ekspertīzi Kūrmājas prospektā, tās statusu kontekstā ar tiesu darbiem un Valsts policijas konstatējumiem, taču A.Ivaško apgalvoja, ka šobrīd nespēj sniegt komentārus par konkrēto ekspertīzi. Kā iemeslu tiesu eksperts min veikto ekspertīžu daudzumu – konkrēto gadījumu Liepājā A.Ivaško nespēja atcerēties.

Tiesu eksperts izdarījis secinājumus, kas neietilpst viņa kompetencē

Savukārt tiesu eksperta rīcībā iezīmējas "skriešana" pa priekšu tiesas darbībām – Tiesu ekspertu padome vēstulē advokātam Jānim Tiesniekam norāda, ka A.Ivaško savā eksperta atzinumā "ir noteicis personas attieksmi pret izdarīto darbību (mērķtiecību, skatīt attēlu nr.1) kas nav ekspertīzes priekšmets un neietilpst eksperta kompetencē". Tiesu ekspertu padome vēstulē skaidro, ka "rīcības motivācijas vai attieksmes pret darbību vērtēšana ir tiesas kompetence" (skatīt zemāk):

Advokāts esot noklusējis faktus

Portāls Kasjauns.lv atkārtoti sazinājās ar "Latvijas Gāzi", lai lūgtu skaidrojumus par A.Ivaško kā eksperta izvēli, ekspertīzes atzinumu un to statusu konkrētajā tiesas procesā. "Advokāts J.Tiesnieks pārstāv vienas puses intereses, līdz ar ko ir noklusējis vairākus faktus. Tai skaitā to, ka ekspertīzi eksperts A.Ivaško veicis, pamatojoties uz Tiesu ekspertu likuma iepriekšējo redakciju, kas neliedza Valsts policijai izsniegt viņam atļauju amatu savienošanai Valsts policijā ar eksperta pakalpojumu sniegšanu "Latvijas Gāzē"," informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Upaciers, uzsverot, ka šādu amatu savienošanas atļauju eksperts bija saņēmis un Tiesu ekspertu likumā (redakcijā, kas tobrīd bija spēkā) noteiktā kārtībā veicis tiesu ekspertīzi. "Mainoties likumam, Valsts policija pārskatīja eksperta A.Ivaško tiesības savienot amatus un, iespējams, uzskatīja, ka jaunais likums to nepieļauj," apsver "Latvijas Gāzes" pārstāvis.

Ekspertīzi nebija jāreģisrē

Uzņēmumā arī skaidro, ka A.Ivaško ekspertīzes veikšanai ir izvēlēts, jo viņš normatīvajos aktos noteiktā kārtībā no valsts puses ir sertificēts ekspertīzes veikšanai. To arī apliecinot viņam izsniegtais sertifikāts.

"To, ka visas ekspertīzes ir jāreģistrē Kriminālistikas pārvaldē, uzskata tikai J.Tiesnieka kungs, jo viņam personas aizstāvības vajadzībām tas šobrīd ir izdevīgi. Normatīvie akti šādas prasības nenosaka. Turklāt Kriminalistikas pārvalde nav vienīgā ekspertīžu iestāde. Kādēļ J.Tiesnieka kungs neuzskata, ka attiecīgā ekspertīze bija jāreģistrē Valsts tiesu ekspertīžu birojā vai kādā citā tiesu ekspertīžu iestādē?" oponē "Latvijas Gāzes" runasvīrs.

"Jāatzīmē, ka tiesu ekspertīžu iestāde ir tiešās pārvaldes iestāde vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana un kurai Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajos gadījumos uzdod veikt ekspertīzes kā ekspertīžu iestādei. Ņemot vērā šo normu, ekspertīzi tiesu ekspertīžu iestādē tobrīd nemaz nevarēja reģistrēt, jo nebija uzsākts Kriminālprocess, Civilprocess, Administratīvais process vai Administratīvā pārkāpuma lieta," turpina Upaciers.

Attiecībā uz ekspertīzēm, kas veiktas ārpus minētajiem procesiem, neesot noteiktas prasības ekspertīzi reģistrēt kādā no tiesu ekspertīžu iestādēm.

Par atzinumu derīgumu lems tiesa

"Latvijas Gāzes" pārstāvis pauž, ka ekspertīzes derīgumu ir jāļauj vērtēt pašai tiesai: "Likuma "Par tiesu varu" 11.panta otrajā daļā noteikts, ka nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts."

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibvska informē, ka, ja šāds atzinums iesniegts tiesā, tas ir vērtējams kā rakstveida pierādījums, bet to beigu beigās izvērtēs tiesa. "Tiesa var izsaukt ekspertu un jebkuru citu iesaistīto personu, vai speciālistu liecības, paskaidrojuma sniegšanai," skaidro Valsts policijas pārstāve.

Arī Tiesu administrācijā skaidro, ka tiesa lietā ņem vērā visus tai iesniegtos pierādījumus, kurus tiesa atzinusi par attiecināmiem uz lietu. "Šajā gadījumā nav būtiski kā persona sevi dēvē ( Atzinumā A.Ivaško sevi dēvē par "Valsts tiesu ekspertu"), ir jāvērtē dokumenta saturs un tas, uz kā pamata šis dokuments ir radies. Civilprocesā par ekspertīzi tiek uzskatīts tikai tas dokuments (eksperta atzinums), kas ir veikts civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ekspertīzi, pēc pušu lūguma, nosaka tiesa. Pārējie dokumenti ir vērtējami kā rakstveida pieradījumi," portālam Kasjauns.lv atbild Tiesu administrācijas Sabiedrisko attiecību speciālists Vjačeslavs Mitņičuks. Tiesu administrācijas pārstāvis arī skaidro, ka "Latvijas Gāze" šajā situācijā gan teorētiski, gan praktiski varētu izmantot arī privātu tiesu ekspertu.

Šogad Latvijā sākti 39 kriminālprocesi par gāzes mērierīču bojāšanu

Šogad Latvijā kopumā sākti 39 kriminālprocesi par patvaļīgu iejaukšanos gāzes mērierīču darbībā, preses konferencē par drošības kampaņu "Priecīgi svētki - droši svētki" aģentūrai LETA 14.decembrī pastāstīja AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš pauda, ka arvien vairāk tiek konstatētas vietas, kur gāzes patērētāji patvaļīgi iejaucas gāzes sistēmās, un tas var radīt neparedzamas sekas gan viņiem, gan apkārtējiem. Šogad ir konstatēti 1028 gadījumi, kuros gāzes skaitītāji ir bojāti un nodoti ekspertīzei. No tiem 165 gadījumos dabasgāzes lietotāji savu vainu ir atzinuši, bet 39 gadījumos ir ierosināti kriminālprocesi. Turklāt šogad ir atklāti 12 nelikumīgi pieslēgumi, no kuriem viens īpaši augstas bīstamības konstatēts Rīgā, Ūnijas ielā 11.

"Latvijas Gāzi" gaida sadalīšana

Kā zināms, Saeima februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Ekonomikas ministrijas sagatavoto grozījumu mērķis ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību.

Tādējādi plānots novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" un "Itera Latvija".

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Lūka, Edijs Pālens/LETA, ekrānuzņēmumi no Jāņa Tiesnieka personīgā arhīva