Uzņēmējs Arnolds Babris stāsta, kā saskāries ar korupciju un reiderismu Ukrainā
Latvijas uzņēmējs Arnolds Babris izstāsta par piedzīvoto Ukrainā. Šoreiz gan nav runa par karu – viņam tā vietā bija iespēja pārliecināties par to, kā šajā valstī kārto īpašuma tiesību un biznesa lietas. Cerības tiesiskā ceļā atgūt vietējos aktīvus izplēnējušas brīdī, kad nācies saskarties ar korupciju, administratīvo sistēmu un bariņu labi trenētu, muskuļotu vīru.
„Mežonīgie austrumi” jeb biznesa vide Ukrainā
„Ja kāds pajautātu, vai šobrīd ir vērts Ukrainā attīstīt biznesu vai investēt, es pateiktu kategorisku „nē”. Ne tikai ģeopolitisko notikumu dēļ, bet arī valsts pārvaldes degradācijas un korupcijas dēļ biznesa vide Ukrainā šobrīd ir vienkārši drausmīga,” sarunā pauž Babris. Ukrainā latviešu uzņēmējs nonācis, mēģinot sakārtot aktīvus – 19 degvielas uzpildes stacijas un 2 naftas bāzes, kuras bija kā nodrošinājums kredītam vienā no Latvijas bankām, pret ko bija izsniegts kredīts 20 miljonu eiro apmērā.
Atbrauc „sportisti” un izdzen ārā
„Juridiski mums viss bija sakārtots un objekti, īpašums pēc dokumentiem jau piederēja mums, taču kas notika tajā brīdī, kad mēs sākām tos pārņemt fiziski? Atbrauca, tā teikt, „sportisti”, uz katru objektu ne mazāk kā 30 cilvēki, visus izstūma ārā un pateica, ka iekšā nelaidīs – šeit viss piederot viņiem,” pastāsta latviešu uzņēmējs.
„Tad, kad objekta pārņemšanas laikā pa naftas bāzes teritoriju skraidīja vīri ar automātiem, man bija viss skaidrs par uzņēmējdarbības vidi Ukrainā,”
Babris ar kolēģiem izsaucis policiju, taču likumsargu teiktais uzņēmēju vienkārši šokēja: „Mums uz vietas bija visi nepieciešamie dokumenti, kas pierādīja, ka šis ir mūsu īpašums un tajā atrodas personas, kurām tur nav tiesību atrasties, bet policija mums atbildēja, ka mums ir civiltiesisks strīds! Saka, lai mēs ejam uz tiesu!”
„Tad, kad objekta pārņemšanas laikā pa naftas bāzes teritoriju, skraidīja vīri ar automātiem, man viss bija skaidrs par uzņēmējdarbības vidi Ukrainā,” pauž Babris, „Tikmēr tiesībsargājošās iestādes, policija baidījās tur rādīties!”
Ceļā stājas pat valsts iestādes
„Kad pēc vairāku mēnešu “sportistu” cīņām bez policijas atbalsta, bet pat policijai pretdarbojoties, mēs tomēr pārņēmām fiziski savus objektus, mūsu oponenti četros no tiem izveidoja tā dēvētās „klona adreses”. Tā pati degvielas uzpildes stacija, taču reģistrētas ir divas adreses un ir divi dažādi īpašnieki. Jūsu īpašums pilnīgi „likumīgi” paralēli pieder citai personai,” shēmu skaidro Babris, „Kad mēs vērsāmies Ukrainas Tieslietu ministrijā ar lūgumu to visu novērst, Ukrainas tieslietu ministra vietnieks Morozova kungs pat tikās ar mūsu vēstnieku Ukrainā J.Poikāna kungu, kuram apsolīja, ka visu nokārtos. Taču pavisam drīz Morozova kungs uzrakstīja atbildi mums, ka mūsu īpašumtiesības nemaz nav cietušas, jo objekti taču mums arvien pieder!”
Tiesiskums kā veikals – visam sava cena
Uzņēmējs izstāsta, ka drīz 11 labākie no 19 objektiem īpašuma reģistrā tikuši vienkārši pārrakstīti uz citu personu, kura ir tieši saistīta ar Babra oponentiem. „Ukrainā tiesiskums un vara ir kā veikals – visam ir sava cena un konkrēti šāds pakalpojums – izdzēst vienu objekta īpašnieku no reģistra maksā 25 000 dolāru,” atklāts ir uzņēmējs, „Pavisam vienkārši! Viņi izdzēsa mūs un vietā ierakstīja savu cilvēku.”
Kad ierosinātās krimināllietas ietvaros tika salikti aresti uz īpašumiem, lai nenotiktu to tālākpārdošana, Ukrainas Generālprokuratūra izprasījusi krimināllietu un izbeigusi to nozieguma sastāva trūkuma dēļ. „Tikai pateicoties advokātu operatīvai rīcībai izdevās šo lēmumu apstrīdēt. Ja būtu notikusi objektu pārdošana „labticīgajam” ieguvējam, varētu uzskatīt, ka īpašums būtu neatgriezeniski pazaudēts,” krāpšanas būtību skaidro Babris.
„Sakarā ar visām nelikumībām esam ierosinājuši daudzas krimināllietas, ir iesniegtas daudzas civilprasības tiesās, esam vērsušies daudzās instancēs, tikušies ar Ukrainas vēstnieku Latvijā. Mūs aktīvi atbalsta Latvijas vēstniecība Ukrainā. Par šo situāciju mūsu Valsts prezidents runāja ar Ukrainas prezidentu un problēma tika apspriesta arī nesenajā Latvijas Ukrainas starpvalstu komisijā, un nekādas virzības – tikai tukši solījumi no Ukrainas puses,” sašutumu neslēpj Babris.
„Ukrainu pārvalda 30 ģimenes”
Uzņēmējs pauž nožēlu, ka publiskajā telpā netiek atspoguļots patiesais stāvoklis Ukrainā. „Korupcijas apmērs ir dramatisks. Valda beztiesiskums un šauru grupu interešu lobēšana, aizstāvēšana. Parastās tautas stāvoklis pie varas esošos neuztrauc – tauta slīgst nabadzībā, cilvēki masveidā izbrauc. Ukrainu kopumā pārvalda 30 oligarhu „ģimenes”, nevairās teikt Babris.
„Ja vajag, varu nosaukt arī vārdus un uzvārdus...”
„Paši ukraiņi, kuri ir izglītota un cienījama tauta, uzskata, ka oligarhi pelna uz šī kara. Daudz kas tiek norakstīts uz karu un cīņu ar separātismu. Daudzi par to nav dzirdējuši, bet Ukrainā eksistē ap 50 privāto armiju, piemēram, „Dņepra-1”, „Dņepra-2” vai „Azov”, un valsts ir sadalīta, es teiktu, tādās kā kņazistēs – tās 30 „ģimenes„ šādi kontrolē valsti. Es nesaprotu un negribu saprast, kā vispār var runāt par šādas valsts tuvināšanu Eiropas Savienībai (ES),” pauž uzņēmējs.
Babris arī apgalvo, ka zina to vietējo biznesmeņu vārdus, kuri stājušies viņam ceļā: „Tie ir Vladimirs Karpenko, Sergejs Fjadkovičs un Vitālijs Muhins, principā viņi ir nekas un sauc viņus nekā – ja vien nebūtu korupcija, sakari un viņi nebūtu noteikta grupējuma sastāvdaļa.”
Latvijas valdībai neesot ilūziju par patieso situāciju Ukrainā
„Visu cieņu mūsu valsts pārvaldei un ekonomikas ministram, kurš pacēla manu jautājumu, arī prezidentam Vējonim. Es nebūt neesmu vienīgais, taču mans gadījums Ukrainas reiderisma epopejā ir viens no skaļākajiem,”
Arnolds Babris gan uzsver, ka līdz šim ir saņēmis patiešām ievērojamu atbalstu no Latvijas valsts, taču Tieslietu ministrija uzmanību nav izpelnījies: „Šajā Ukrainas epopejā esmu saņēmis vistiešāko atbalstu visās mūsu valsts institūcijās – visi bija saprotoši un atsaucīgi, izņemot vienīgi mūsu tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kuram nesen Rīgā bija tikšanās ar Ukrainas Tieslietu ministru Petrenko. Rasnača kungam es piedāvāju tikties un pastāstīt par Petrenko vizītes mērķiem, kā arī izstāstīt savu problēmu. Domāju, ka mūsu tieslietu ministram tas būtu interesanti un lietderīgi, jo Petrenko brauca ar konkrētu mērķi, taču Rasnača kungs, diemžēl, atteicās.”
„Visu cieņu mūsu valsts pārvaldei, tam pašam Ekonomikas ministram, kurš pacēla manu jautājumu, arī prezidentam Vējonim. Es nebūt neesmu vienīgais, taču mans gadījums Ukrainas reiderisma epopejā ir viens no skaļākajiem. Mūsu deviņdesmitie gadi, salīdzinot ar to, kas šobrīd darās Ukrainā, ir nieks,” stāsta uzņēmējs.
„Uzskatu, ka viens veids, kā piespiest Ukrainai sakārtoties, ir sākt sodīt faktiskos Ukrainas saimniekus, sākt ārzemēs arestēt šo oligarhu klanu aktīvus. Liela daļa no Ukrainā sazagtā ir ārpus robežām. Īpašuma arests tiem, kuri reāli var ietekmēt Ukrainas Centrālās Radas un valdības rīcību un lēmumus – tā varētu būt tā pātaga, no kuras viņi baidītos,” piebilst Babris.
Ukrainas korupcijas apkarotāji slavē Latvijas bankas
Babris bija ticies arī ar Ukrainas Antikorupcijas biroja vadītāju Sitņika kungu. „Kādā brīdī viņš mani pieveda pie loga un parādīja divus bruņu transportierus, ar kuriem jābrauc uz aizturēšanām,” teic Babris, „Interesanti bija tas, ka biroja vadītājs paslavēja Latvijas banku sektoru par cīņu ar naudas atmazgāšanu – kaut kas pilnīgi pretējs tam, ko parasti lasām presē. Nevajadzētu pašiem sev spļaut virsū un iekrāsot situāciju dramatiskāk, nekā tas ir patiesībā. Kā galvenos virzienus, kur aiziet nelegālā korupcijas rezultātā iegūtā nauda, tika minēta Austrija, Šveice, Čehija un citas, bet Latvija nemaz nav tas prioritārais virziens.”
Latvijas politiķiem jāuzņemas personiska atbildība
Ukrainā piedzīvotais uzņēmējam licis pārdomāt arī to, kā politiskie un ekonomiskie procesi norit tepat Latvijā. Kā apgalvo Arnolds Babris, Latvijas varasiestāžu un lēmēju cīņā ar nodokļu nemaksātājiem šobrīd cieš tie, kuri nodokļus maksājuši vienmēr.
„Es uzskatu, ka katrai problēmai ir vārds un uzvārds. Ja mēs pieprasītu personīgu atbildību no tiem, kuri ir nākuši pie varas, mēs pavisam drīz dzīvotu daudz labākā valstī,” pauž uzņēmējs.
„Galvenā mūsu varas sistēmas problēma – neviens nenes personīgu atbildību par lēmumiem, kuri ietekmē valsti. Runājot par nodokļiem, kas ir aktuāla tēma, sistēma šobrīd ir šāda – ir tie, kuri nodokļus nav maksājuši nekad un nemaksās, un ir tie, kuri godīgi maksājuši vienmēr. Nesamaksāto nodokļu slogs tiek uzkrauts tiem, kuri tos maksā! Tie ir ražotāji un lielie, eksportējošie uzņēmumi, uz kuriem balstās valsts ekonomika un kuru konkurētspēja papildus nodokļu sloga un birokrātijas dēļ pasaules mērogā samazinās. Kur tā vietā ir paraugprāvas par liela mēroga nodokļu nemaksāšanu, kur ir kaut viens notiesāts liela mēroga nodokļu nemaksātājs vai PVN krāpnieks?” sašutumā vaicā Babris.
„Kopš neatkarības atgūšanas vara Latvijā ir piederējusi Saeimai – tie ir konkrēti cilvēki, turklāt, manuprāt, ne vairāk kā 400. Iespējams, ka drīz Čekas maisu vietā nāksies vērt vaļā Saeimas maisus. Es uzskatu, ka katrai problēmai ir vārds un uzvārds – ja mēs pieprasītu personīgu atbildību no tiem, kuri ir nākuši pie varas, mēs pavisam drīz dzīvotu daudz labākā valstī,” pārliecināts ir uzņēmējs. Zivs bojājas no galvas.
Politiskajai nolaidībai jābūt krimināli sodāmai
Arnolds Babris uzskata, ka ieviest Latvijā sistēmu, kura ļautu adekvāti un ātri sodīt varas pārstāvjus par neizdarību vai nolaidību, nav nekas neaizsniedzams: „Piedāvāju darīt trīs lietas. Pirmkārt, ir jāparedz kriminālatbildība par sabiedrības maldināšanu valstiski svarīgos jautājumos. Tas ir nacionālās drošības jautājums, jo tauta netic valdībai. Ja politiķis vai ierēdnis kāpj tribīnē un sagroza informāciju, ir jāseko sodam. Otrkārt, ir jāparedz sods arī par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu, jo šādā veidā Saeimā nonāk krāpnieki un afēristi. Treškārt, politiķim ir jāuzņemas personīga atbildība par tām darbībām, kuras rada konkrētus zaudējumus valstij.”
Babris gan piebilst, ka, lai taisnīgi sodītu, ir jābūt efektīvai tiesu sistēmai: „Un te uzreiz jājautā, ko ir izdarījis mūsu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, lai tā būtu labāka? Vai mēs esam apmierināti ar ilgajiem procesiem tiesās? Vai kāds ir meklējis risinājumus, kā to paātrināt un uzlabot? Pieļauju, ka atbilde būs – mums trūkst naudas! Bet ir arī lietas, ko var izdarīt ar mazu naudu, piemēram, stimulēt obligātu liecinieku vai pārstāvju ierašanos tiesā, lai tiesas netiek nemitīgi pārceltas. Kas grib, tas meklē risinājumus, kas negrib, meklē atrunas!”
Kasjauns.lv/Foto: Toms Norde
