Latvijas Reklāmas asociācija ķeras klāt tā dēvētajiem influenceriem jeb soctīklu zvaigznītēm
Publiskojot apmaksātus ierakstus sociālajos tīklos, tā dēvētajiemviedokļu līderiem jeb "influenceriem" līdzīgi kā medijiem, ievērojot Reklāmas likumu, būtu jānorāda, ka to publikācijas ir komerciālas, norādīja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Viņa uzsvēra, "influenceru" izmantošana pieaug, jo zīmoli mērķtiecīgi rīko tiem īpašus pasākumus un strādā uz minēto auditoriju, lai tā reklamētu zīmolus savu sekotāju vidū. "Tomēr būtiski ir sakārtot šo jomu, lai "influenceri" strādātu esošā regulējuma ietvaros, kurā darbojas citi jomas dalībnieki - mediji un platformas, kas nodrošina reklāmas vēstījuma nokļūšanu pie gala patērētāja," uzsvēra Liepiņa.
Viņa skaidroja, ka, pilnveidojoties tehnoloģijām, viedokļu līderiem parādījās iespēja paplašināt savas darbības mērogu. "Ja mēs skatāmies no likuma puses, visi viedokļu līderi, kas reklamē zīmolus, nenorādot, ka tā ir reklāma, pārkāpj Reklāmas likumu. No otras puses, tā ir arī zīmolu īpašnieku atbildība ievērot normatīvos aktus," uzsvēra LRA priekšsēdētāja.
Pēc Liepiņas teiktā, mediji atbilstoši Reklāmas likumam nodala reklāmu no satura, līdz ar to viedokļu līderiem būtu jārīkojas līdzīgi un jānorāda, ka to publiskotais saturs ir komerciāls. Viņa uzsvēra, ka tas, vai viedokļu līderi ir vai nav reģistrējuši savu darbību kā uzņēmējdarbību, nav asociācijas kompetence, tomēr viņa atzīmēja, ka asociācijas ieskatā visiem jomas dalībniekiem būtu jāstrādā legāli, ievērojot normatīvos aktus.
Taujāta, vai ir zināms, kāda ir ekonomiskā ietekme un naudas līdzekļu apgrozījums "influenceru" darbības jomā, LRA priekšsēdētāja skaidroja, ka patlaban nav statistikas datu, kas parādītu, cik lieli naudas līdzekļi apgrozās minētajā sfērā. Tomēr viņa uzsvēra, ka, ja ir likumi, tad tie ir jāievēro visiem - jāreģistrē uzņēmējdarbība un, virzot komerciālu saturu, jāievēro Reklāmas likums. Līdz ar to viņas ieskatā nav nepieciešams jauns regulējums, kas kontrolētu viedokļu līderu darbību, tikai likumu izpildes uzraugošajām institūcijām jāsāk kontrolēt minētā joma tieši tāpat kā tas tiek darīts, kontrolējot reklāmas medijos.
"Viedokļu līderu izmantošana zīmolu reklamēšanai nav nekas jauns, to izmanto sporta un citi zīmoli. Jauns ir tas, ka šodien viedokļu līderi ir arī plašas publikas neatpazītas personas, kurām ir liels sekotāju skaits, bet likumi jāievēro visiem, neatkarīgi no statusa un atpazīstamības," uzsvēra Liepiņa.
LRA valdes loceklis un mediju aģentūras "Dentsu Aegis Network Latvia" vadītājs Māris Naglis arī norādīja, ka "influenceru" izmantošana viennozīmīgi pieaug, turklāt diezgan populistiskā, nenorādītā veidā, kas viņa ieskatā vērtējams vairāk negatīvi nekā pozitīvi. "Mēs balsotu par šo kā pielīdzinātu uzņēmējdarbības formu, kā tas ir starptautiski. Tas sakārtotu šo vidi gan pašiem "influenceriem", gan zīmoliem, gan aģentūrām, un galu galā iegūtu arī sekotāji," sacīja Naglis.
Viņš norādīja, ka tāds sociālais tīkls kā "Instagram" atbalsta nosacījumu, ka viedokļu līderu publikācijas, kas satur reklāmu, tiktu izceltas kā komerciālas. Pēc Nagļa teiktā, "Instagram" pērn jūnijā sāka testēt speciālu rīku, kurā iespējams norādīt sadarbību, kas augustā bija pieejams jau lielākajai auditorijas daļai un ar laiku nonāks arī līdz Latvijai. "Brīdī, kad "influencerim" būs pieejams šīs rīks un "Instagram" manīs, ka bildēs ir sadarbība, "Instagram" sūtīs paziņojumu, ka ir jānorāda informācija par sadarbību. Interesanti, ka arī zīmoliem būs vienkāršāk – tie varēs izvēlēties, vai vēlas, ka tos "ietago" (atzīmē) pie konkrētā satura," skaidroja LRA valdes loceklis.
