Krievu miljonāri Londonā dreb par savām bagātībām - dzīvokļiem un mājām

Krievu dzejnieks Nikolajs Ņekrasovs 19. gadsimta 60. gados uzrakstīja skaudru poēmu "Kam labi dzīvot Krievzemē", bet mūsdienu bajāriem ar dzimteni nepietiek. Vladimira Putina valdīšanas gados desmitiem tūkstošu Krievijas bagātāko cilvēku Lielbritānijā nopirkuši īpašumus, ieguldījuši vai noglabājuši miljonus. Lielākoties tie nav nekādi disidenti, bet tikai cilvēki, kas katram gadījumam noglabā sūrā darbā sapelnīto – ja nu pēkšņi mainās vara vai vadoņa noskaņojums.

Formāli žesti ir tikai sākums

Šo bajāru vidū ir ne tikai uzņēmēji, bet arī varas elites pārstāvji un viņu radinieki, kuru miljardu izcelsme ir visai neskaidra. Tieši viņi var būt britu drošībnieku mērķis pēc formālās 23 Krievijas diplomātu izraidīšanas. Tāpat tas, ka princis Viljams neieradīsies uz Pasaules futbola kausu Krievijā, ir būtisks, bet tomēr tikai žests.

Īstā rīcība būs tā, par kuru britu premjere Terēza Meja parlamentā pauda, ka “pastāv kaut kas, par ko nacionālās drošības apsvērumu dēļ nevar runāt publiski”. Tā bija viņas atbilde uz parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētāja Toma Tugendhata izteikumu, ka jāliek lietā likums "Unexplained Wealth Orders" ("Neskaidras izcelmes bagātības arests") pret Putina loku un viņu pašu. Tugendhats atklāti paziņoja, ka “Putina ģimene” gandrīz 20 gados saviem pilsoņiem nozagusi ap trim miljardiem dolāru.

Apartamenti Temzas krastā

Vācijas laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" raksta, ka Krievijas miljardieriem un valdības pārstāvjiem Londonā pieder daudz īpašumu. Viktorijas laikmeta smalkajā namā "Whitehall Court" dažu minūšu gājienā no Trafalgāras laukuma un premjerministres rezidences Dauningstrītā apartamentus nopircis Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs. Avīze to vērtību lēš ap 11,5 miljoniem mārciņu.

“No kurienes politiķim nauda tik dārgam Londonas mājoklim? Līdz šim par šo jautājumu aizdomājusies tikai [pretkorupcijas] organizācija "Transparency International". Tomēr jau drīz Šuvalovam un citiem bagātajiem krieviem Londonā būs jāatbild uz britu varas iestāžu jautājumiem,” vēsta laikraksts. Jāpiebilst, ka martā Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs atklāja, ka atradis Piemaskavā jaunceltu namu, kuram vienā pusē pilnībā aizmūrēti logi – jo tur paveras skats uz Šuvalova muižu bijušās valdības vasarnīcas vietā. Projekta "Skolkovo park" galvenais arhitekts Vladimirs Plotkins to gan nosaucis par blēņām, bet nav paskaidrojis, kāpēc nav logu.

Būs jāatbild, no kurienes nauda

Lielbritānijā ne Šuvalovs, ne citi viņa bagātie tautieši tomēr nevar likt vietējiem aizmūrēt logus vai slēgt daļu Temzas krasta, lai nevazājas visādi gar logiem. Un tā būtu mazākā problēma.
Ja viņi nespēs izskaidrot savas turības izcelsmi, saskaņā ar decembrī pieņemto likumu varas iestādes konfiscēs pilis, villas, jahtas un britu bankās glabātos miljonus. Likums, protams, attiecas uz visiem, ne tikai Krievijas pilsoņiem. Lai liktu atklāt naudas avotus, izmeklētāji var ātri saņemt Londonas Augstās tiesas lēmumu, kam nav vajadzīgas pamatotas aizdomas par noziedzīgām darbībām. Pietiek, ka pārbaudāmais ir “politiski nozīmīga persona” vai ir aizdomas, ka turības izcelsme nav pastāvīgi ienākumi.

Dārgākā māja Londonā

Pirms trim gadiem "Deutsche Bank" eksperti aprēķināja, ka no 2006. līdz 2014. gadam Lielbritānijā ieplūduši vairāk nekā 90 miljardi mārciņu melnās naudas, un liela daļa – no Krievijas.
Nekustamo īpašumu aģentūra "Knight Frank" lēš, ka piektā daļa elitāro mājokļu Londonā pieder krieviem. "Transparency International" izpētījusi, ka apmēram 40 000 īpašumu pieder anonīmām kompānijām nodokļu ārzonās, un par īstajiem saimniekiem nekas nav zināms.

Lielbritāniju par rezerves lidlauku izvēlējies "Gazprom Invest Jug" bijušais direktora vietnieks Andrejs Gončarenko. 2014. gadā viņš par 120 miljoniem mārciņu nopirka tobrīd dārgāko savrupnamu Londonā, smalkajā "Regent Park". Tikai trīs gados Gončarenko par četriem īpašumiem Londonā iztērēja 250 miljonus mārciņu.

Papildu pajumti te radis oligarhs Oļegs Deripaska, "Vjatka Bank" un Latvijā darbību izvērtušās "Norvik bankas" īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, bijušais "Rosneftj" viceprezidents Anatolijs Loktionovs, "Lukoil" viceprezidenta dēls Antons Feduns, viens no bagātākajiem Krievijas cilvēkiem Ališers Usmanovs. Tāpat arī "Alfa Bank" prezidents un līdzīpašnieks Pjotrs Avens (latviešu sarkanā strēlnieka mazdēls, sponsorējis klavieres Raimondam Paulam, kuras Maestro nodeva Latvijas Radio), Londonas restorānu "Global Craftsmen Group" līdzīpašnieks Romans Zeļmans un daudzi citi.

Oficiāli tikai alga un pensija

Tomēr britu varas iestādes pirmām kārtām interesē valsts koncernu vadītāji, politiķi, ierēdņi un Putinam tuvi biznesmeņi.
CNN nesenā rakstā apgalvo, ka Putina bagātība vērtējama ap 300 miljardiem dolāru, tomēr vairums britu izdevumu pieturas pie simtkārt mazākas summas, kas izskanēja parlamentā. ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes 2007. gada ziņojumā Putina īpašumi bija novērtēti par vairāk nekā 40 miljardiem dolāru.
Novembrī aģentūra "Bloomberg" rakstīja, ka Putina radinieks izvedis no Krievijas desmit miljardus dolāru caur bankrotējušo "Promsberbank" un liela daļa pārskaitījumu veikta caur "Deutsche Bank".

2016. gada aprīlī starptautiska žurnālistu izmeklēšanas grupa Panamas dokumentos atrada, ka sens Putina draugs, vijolnieks Sergejs Roldugins apsaimniekojis divus miljardus dolāru. Putins pavēstīja, ka Roldugins par šo naudu pircis senus un vērtīgus mūzikas instrumentus. Pats Putins ārēji vienmēr tēlojis pieticīgu vadoni, kurš pat nezina, cik liela ir viņa alga. Oficiāli Putins pēdējos sešos gados nopelnījis 38 528 817 rubļus (543 082 eiro), rēķinos Krievijas bankās noguldījis 13 824 389 rubļus (194 861 eiro) – viss no algas, izdienas pensijas un noguldījumu procentiem. Viņam pieder 77 kvadrātmetru dzīvoklis un garāža Pēterburgā, 1960. gada volga GAZ 21М, vēl viena tāda pati no 1965. gada, 2009. gada "Ņiva" un vairāk nekā 30 gadu veca piekabe "Skif".