Jaunie priekšlikumi OIK fiksētas daļas mazināšanai jau šogad varētu palielināt rēķinus lielajiem ražotājiem

"Jebkurā gadījumā šīs izmaiņas nozīmē to, ka tie, kuri neefektīvi savu pieslēgumu izmantotāji, tie būs ieguvēji no šādām izmaiņām, tie, kas ir ļoti efektīvi savu pieslēgumu izmantotāji, tiem būs nedaudz negatīvs efekts, attiecīgi viņiem vidējais maksājums droši vien pieaugs," atzīst SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Par konkrētiem skaitļiem regulators vēl nerunā, tomēr pagaidām izskatās, ka šī risinājuma rezultātā slogs atkal nedaudz palielināsies lielajiem ražotājiem.
 
OIK fiksētās daļas mazināšana attiektos uz visiem patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām. Piemēram, tām mājsaimniecībām, kas tagad maksā nepilnus četrus eiro par trīs fāžu pieslēgumu un 20 ampēru jaudu, maksājums varētu mazināties par veselu eiro. "Tātad mēs ejam ar lēzenāku soli reformā, tātad fiksētā daļa ar šo priekšlikumu samazināsies par ceturto daļu otrajā pusgadā," priekšlikuma būtību skaidro ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība").
 
Viens no lieliem rūpniekiem „Cemex", kas cementu ražo visu diennakti gandrīz visa gada garumā un ik gadu elektrības rēķinos samaksā 10 un vairāk miljonus eiro, par šīm izmaiņām nav sajūsmā. Uzņēmuma valdes loceklis uzskata, ka ministram būtu jāmeklē risinājumi. "Būtiski jāizskata to, kādā veidā vispār reformēt šo OIK, kas nav attīstošs Latvijas ekonomikai un rūpniecībai, lauksaimniecībai. Mans uzskats, ka ir jāsamazina visām grupām šis OIK slogs," saka "Cemex" valdes loceklis Māris Gruzniņš. Pie pašreizējās kārtības „Cemex" OIK reformas dēļ šogad ietaupītu vismaz 1,1 miljonu eiro. Ar to rēķinoties, uzņēmums jau pērn sāka produkcijas eksportu uz Zviedriju. Bet, ieviešot OIK apmaksas izlīdzināto variantu, „Cemex" ietaupījums varētu mazināties par 300 000 eiro gadā, atkal vājinot uzņēmuma pozīcijas. Bet par pilnīgi nepieņemamu gan „Cemex", gan citi lielie ražotāji uzskata izskanējušos ieteikumus vispār atcelt OIK diferenciāciju, tāpēc vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS).

 
Kā ziņots, kopš šā gada ieviesta OIK fiksētā daļa par jaudu, kas jāmaksā arī tad, ja elektrība netiek tērēta. Pateicoties šai reformai, beidzot mazākus elektrības rēķinus saņem lielie ražotāji, arī daudzi mazāki uzņēmumi un daļa mājsaimniecību, bet vienlaikus būtiski vairāk maksā mājsaimniecības ar nelielu vai neesošu patēriņu un lielām pieslēguma jaudām, un arī daļa uzņēmēju ar sezonāla rakstura darbību, tajā skaitā zemnieki. Viņiem šogad rēķini bijuši par 40% līdz 80% lielāki nekā pagājušā gadā. Pēc lauksaimnieku izteiktajiem draudiem par demisijas prasīšanu ekonomikas ministrs atrada vairākus risinājumus, tajā skaitā, no 1.aprīļa būs iespēja atteikties no pieslēguma līdz deviņiem mēnešiem, to atjaunojot par tehniskām izmaksām. Tiek plānoti arī citi risinājumi attiecībā uz jaudas izmaiņām.
 
Tāpat ekonomikas ministrs nesen rosinājis turpināt mazināt OIK slogu, tam novirzot „Latvenergo" pagājušā gada peļņas daļu - 78,9 miljonus eiro. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, uz ko šie miljoni varētu attiekties, par to vēl jālemj valdībai, iespējams, jau aprīļa beigās. Vienlaikus ministrs apņēmies revidēt arī visu vairāk nekā 400 obligātā iepirkuma saņēmējus un tādējādi mazināt OIK atbalsta apmērus, kas šobrīd pārsniedz 250 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs arī atzinis, ka valdībai būtu pēdējais brīdis sākt domāt OIK kā vēstures paliekas likvidēšanu.