Ekonomikas ministrija līdz šim atcēlusi atļaujas kopumā 17 koģenerācijas elektrostacijām
Ekonomikas ministrija līdz šim ir atcēlusi atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 17 koģenerācijas elektrostacijām, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks.
Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija, pēc izskanējušās informācijas par to, ka, iespējams, ir notikusi krāpšanās, sāka pārbaudi kopumā 40 elektrostacijās, un šo pārbaužu rezultāti varētu būt zināmi nākamajā nedēļā. "Skaidrība par to, kuras stacijas atbilst nosacījumiem un, kuras tos nav izpildījušas, varētu būt nākamajā nedēļā," teica Patmalnieks.
Viņš arī informēja, ka līdz šim atļaujas atceltas 17 koģenerācijas elektrostacijām, jo tās nav izpildījušas mērķi, kāpēc šīs atļaujas tika izsniegtas. "Atceltajās atļaujās nav konstatēts, ka ražošana pilnvērtīgi būtu notikusi gan nodošanas brīdī, kad stacija deklarējusi, ka tā sākusi ražošanu, gan arī šobrīd nav konstatējams, ka tur notiktu kādi būvdarbi, kas nozīmētu, ka šī stacija drīzumā varētu sākt ražošanu," klāstīja Patmalnieks.
Tāpat ministrijas pārstāvis pavēstīja, ka pirmie trīs lēmumi par atļauju atcelšanu jau ir pārsūdzēti tiesā. "Stacijas, protams, nepiekrīt [ministrijas lēmumam], jo tas nozīmē nerealizētu iespēju veikt valsts atbalstīto uzņēmējdarbību. Pirmie trīs lēmumi jau ir pārsūdzēti tiesā. Mēs rēķināmies, ka faktiski visi lēmumi tiks pārsūdzēti tiesā, tāpēc arī juridiskais izvērtējums, darbs un informācijas apkopošana ir prasījusi vairāk laika, nekā mēs sākotnēji domājām," sacīja Patmalnieks.
Ekonomikas ministrija, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, sāka pārbaudes vairākos desmitos koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu, ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un "Sadales tīkla" rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem.
Šogad plānots veikt arī vispusīgu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu ministrijas līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
