Eiropas Centrālajā bankā valda neapmierinātība par Rimšēvičam uzliktajiem ierobežojumiem
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
"Viņi [ECB] izrāda izteiktu neapmierinātību ar to, ka izpildvaras pārstāvji ir ierobežojuši centrālās bankas padomes locekļa funkcionalitāti, jo, piemēram, ir viens cits centrālās bankas padomes loceklis, kurš ir aizdomās turētais jau divus gadus, bet viņš netraucēti braukā uz Frankfurti un piedalās sēdēs. Līdz ar to viņi saskata tajā pat tiesību pārkāpumu. Man šķiet, ka te veidojas liels, ja ne starptautisks, tad Eiropas Savienības mēroga konflikts," teica Kušners, piebilstot, ka ECB šobrīd ir noskaņota samērā kareivīgi.
Viņš atzīmēja, ka Latvijai balsstiesības ECB joprojām ir, taču jautājums ir par Rimšēviča iespējām nokļūt Frankfurtē. Vienlaikus Kušners piebilda, ka daļa no ECB padomes sēdēm notiek arī telekonferenču formā, kas nozīmē, ka Rimšēvičs varēs turpināt piedalīties ECB padomes darbā, bet ir jāatrod veids, kā Latvijas Bankas iekšējo dokumentu un informācijas apritē integrēt Rimšēviču jaunajā statusā.
Viņš arī atzina, ka Latvijas Bankas kolektīvā šobrīd noskaņojums ir dažāds. "Noskaņojums ir ļoti jaukts, bet pārsvarā tas ir nepatīkamu sajūtu kokteilis. Tas ir bijis liels trieciens mūsu iestādes reputācijai, tas ir milzīgs pārmaiņu process, lai sakārtotu bankas iekšējās pārvaldības sistēmu. Tas tomēr ir vesels laikmets, kad Rimšēvičs ir vadījis banku, tāpēc šīs pārmaiņas prasīs pārdomāt daudz ko. Tas vienlaikus ir arī diezgan liels stress, lai panāktu, ka pie šiem jaunajiem apstākļiem mēs spējams pilnvērtīgi funkcionēt un es varu apliecināt, ka banka šobrīd ir pilnīgi funkcionāla un darbības nepārtrauktības procesi nav traucēti," pauda Kušners.
Viņš minēja, ka reputācijas atjaunošanai Latvijas Banka šobrīd var darīt tikai labāko, kas ir tās spēkos, pildot centrālās bankas pienākumus.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
