ABLV savas nozīmīgās investīcijas veikusi ASV, kuras pret banku plāno drakoniskas sankcijas

Tas nozīmē, ka sankciju piemērošanas gadījumā ABLV varētu piedzīvot ne tikai pamatīgas finansiālas grūtības, bet pat krahu.

Satraukumu par bankas nākotni ASV sankciju sakarā rada „ABLV Bank” publiskais pārskats par 2017. gada janvāri-septembri, kas liecina, ka 32,6% no kopējā ABLV investīciju vērtspapīru portfeļa pērnā gada septembra nogalē bija Amerikas Savienotajā Valstīs, citās valstīs tas bija ievērojami mazāks: Vācijā 14,3%, Latvijā – 13,3%, Krievijā - 10,9%.

Tāpat pārskatā uzsvērts, ka bankas ieguldījumu fonda darbība turpmāk jāpārorientē uz ieguldījumiem amerikāņu dolāros: „visu uzmanību koncentrējot uz ieguldījumiem ASV dolāros”. Pagājušā gada trešajā ceturksnī banka veica obligāciju emisijas 150 miljonu ASV dolāru apmērā (salīdzinoši – tai pašā laikā tikai 40 miljonu eiro apmērā). Banka ASV kopumā ieguldījusi 541 963 000 eiro finanšu instrumentos (no tiem 530 552 000 eiro centrālās valdības vērtspapīros), tas ir mazliet vairāk par trešo daļu no visiem bankas ieguldījumiem finanšu instrumentos (izņemot atvasinātos finanšu instrumentus).

Jauns.lv jau rakstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") plāno noteikt sankcijas pret ABLV sakarā ar naudas atmazgāšanas shēmām un kukuļošanu, kas palīdzējušas Ziemeļkorejai attīstīt savu kodolraķešu programmu, kā arī tai aizliegt veikt operācijas ar ASV dolāriem.

ASV apvainojumi jau nesuši negatīvus rezultātus bankai, kas pamatīgi iedragājuši tās reputāciju. Birža "Nasdaq Riga", kurā kotējas ABLV akcijas, bankai piemērojusi īpašu uzraudzības statusu, jo varētu tikt apdraudētas ABLV ieguldītāju intereses. Ap 1600 ABLV klientiem Latvijā uz laiku ir ierobežota "Visa" maksājumu karšu darbība. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veiks papildizmeklēšanu par ABLV un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku. Savukārt pati banka uz laiku apturējusi dalību Latvijas Komercbanku asociācijā, „lai nemestu ēnu uz nozari kopumā un veltītu visu laiku un enerģiju, atspēkojot pret banku paustos nepamatotos pārmetumus”.

Tikmēr pati ABLV paziņojusi, ka tai nav „šķēršļu pildīt tās emitēto un biržā "Nasdaq Riga" iekļauto ASV dolāros nominēto obligāciju nostiprinātās saistības”. ”ABLV Bank” Komunikācijas grupas vadītājs Artūrs Eglītis Jauns.lv pauda: „ABLV ir labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji. Runājot par ASV ziņojuma ietekmi, tā kā bankai ir ļoti labi līdzsvarota aktīvu un pasīvu savstarpējā attiecībā pa valūtām, pat dolāru operāciju ierobežojumu gadījumā šī attiecība nemainīsies. Turklāt, ieguldījumi ASV ir veikti izdevīgos, stabilos vērtspapīros, ar lielu likviditāti finanšu instrumentu tirgū”.  Bet nav dūmu bez uguns.

FKTK pagaidām ļoti rezervēti izsakās par to, kā izvērtusies situācija ap ABLV ietekmēs Latvijas finanšu tirgu. FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte Jauns.lv norādīja:

„Šāda ziņa bez šaubām, parāda, ka zināmas problēmas ir vai ir bijušas, un tās jārisina. Šī ziņa nav patīkama un nav noderīga labas reputācijas veidošanai. Taču vēlamies uzsvērt, ka pēdējos gados Latvijā kopumā sektorā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir diezgan liela kārtība. Mums taču ir vairāk nekā 20 bankas, tai skaitā liels darbs veikts arī „ABLV Bank”. Par situācijas uzlabošanos liecināja arī OECD iestāšanās sarunu noslēgums 2016. gadā.
 
Šobrīd ASV Valsts kases departamenta izdotais grozījumu priekšlikums (PRPOSAL) nosaka, ka bankai ir tiesības 60 dienu laikā izteikt viedokli ASV pusei par šo paziņojumu, šis termiņš būtu jārespektē. FKTK par individuāla tirgus dalībnieka darbību un tā uzraudzību neko plašāk šobrīd tomēr nevarēs paust”.