Latvijas e-indekss: pašvaldības stiprina digitālo drošību, valsts iestādes - elektronisko dokumentu apriti

Šogad augstākos rezultātus katra savā kategorijā uzrādījusi Ventspils pilsēta, Siguldas novads, Rundāles novads, Uzņēmumu reģistrs un VARAM.

• Digitāli attīstītāko pašvaldību nomināciju reģionālo pilsētu kategorijā ieguvusi Ventspils, kas līdz šim divus gadus pēc kārtas ierindojās 2. vietā, bet šogad apsteidza iepriekšējo uzvarētāju – Valmieru. Ventspils ir pilsēta, kas aktīvi izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un palīdz tos jēgpilni lietot arī citiem.

Video par Ventspils pilsētu:

• Lielo novadu kategorijā pirmo vietu ieguvis Siguldas novads, kas mērķtiecīgi tuvojies uzvarai – pirmajā gadā ierindojoties 15. vietā, otrajā – 3. vietā un šogad 1. vietā.  Siguldas novads ir vieta, kur tehnoloģijas lieto daudz un prasmīgi, piemēram, Siguldas mobilā lietotne ir teju katram piektajam iedzīvotājam un vairākās skolās mācībām regulāri izmanto planšetdatorus un izglītības robotus.

Video par Siguldas novadu:

• Mazo novadu kategorijā spēcīgākais ir Rundāles novads. Tas pirmajā gadā ieguva 5. vietu, nākamajā – zaudēja savas pozīcijas, ko šogad atguva ar uzviju, iegūstot 1. vietu. Rundāles novads ir atvērts tehnoloģijām un tiecas apgūt arvien jaunus digitālos risinājumus, piemēram, Rundālē ir vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas nodrošina e-pakalpojumus Rundāles un arī blakus novadiem.

Video par Rundāles novadu:

• Uzņēmumu reģistrs mērķtiecīgi sasniedzis pirmo vietu valsts iestāžu konkurencē – pirmajā gadā paliekot tieši aiz pirmā desmitnieka, 11. vietā, tad kāpjot par sešām vietām un iegūstot 5. vietu kopvērtējumā, savukārt jaunākajā mērījumā uzrādīts labākais rezultāts kategorijā.

Video par Uzņēmumu reģistru:

• Ministriju vidū jau otro mērījumu pēc kārtas līdera pozīcijas saglabājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, turpinot stabilu izaugsmi e-vides attīstībā.

Video par VARAM:

Uzvarētāji tika noskaidroti, detalizēti analizējot dažādus faktorus. Pašvaldībās – e-vides infrastruktūru, interneta resursu popularitāti un cilvēku prasmes, e-pārvaldi, kā arī informācijas un datu drošību. Piemēram, pašvaldību indeksā vērtēts 141 ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saistīts indikators. Savukārt valsts iestādēs – klientu apkalpošanu un atbalstu, atvērto datu pieejamību, pakalpojumu nodrošināšanu, iestādes iekšējos procesus un starpiestāžu sadarbību, kā arī saziņu ar sabiedrību un līdzdalību.

“Šogad valsts iestāžu e-indeksa mērījumā galvenokārt tika vērtēti e-pakalpojumi, kas tiek sniegti Latvijas iedzīvotājiem. Ikvienam e-pakalpojumu lietotājam ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta pakalpojumu pieejamība. Attīstoties informācijas tehnoloģiju nozarei, vairs netiek ierobežota ne atrašanās vieta, ne laiks, lai paveiktu nepieciešamo. e-indeksa mērījums ļauj katrai iestādei ieskatīties sava paveiktā darba sasniegtajos rezultātos un izvērtēt, ko varētu darīt vēl labāk un ko ar savu pozitīvo piemēru varētu iemācīt citiem, lai kopā veidotu efektīvu e-pārvaldi Latvijā,” uzvēra VARAM ministrs Kaspars Gerhards, atklājot Latvijas e-indeksa 2017 uzvarētāju paziņošanu.

„Jau otro gadu mērījumā ir piedalījušās visas 119 Latvijas pašvaldības, un redzam, ka pašvaldības ar interesi seko līdzi Latvijas e-indeksa rezultātiem un tie kalpo par motivāciju attīstīt e-vidi iedzīvotāju un uzņēmēju ērtībai, kā arī stiprina publiskā un privātā sektora sadarbību. Pozitīvi vērtējams, ka lielākoties pašvaldībās ir pieejamas pamatlietas, kas raksturo mūsdienīgai organizācijai atbilstošus digitālos risinājumus. Tagad jāstrādā pie tā, lai iegūtu no tiem maksimālu efektivitāti,” stāsta Latvijas lielākā tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pašvaldības apzinās IT drošības nozīmi

2017. gadā pieaudzis pašvaldību skaits, kurās ir apstiprināta IT drošības politika (76% salīdzinot ar 66% 2015. gadā), nedaudz biežāk pašvaldības veikušas informācijas sistēmu auditu (54% salīdzinot ar 50% 2015. gadā). Tāpat pašvaldības apmācījušas darbiniekus drošības jautājumos (56%), izveidojušas atļauto programmatūru reģistru (63%) un noteikušas vienotus standartus antivīrusu programmatūrai (80%).

Elektroniska dokumentu aprite notiek, taču tai ir vēl potenciāls attīstībai

77% pašvaldību centrālajās administrācijās ir ievesta dokumentu vadības sistēma (salīdzinot ar 73% 2015. gadā), taču 24% pašvaldību dokumentus un iekšējos rīkojumus organizē tikai papīra formā (salīdzinoši 33% 2015. gadā). Tāpat pašvaldībās salīdzinoši maz (26%) nodrošina iespēju izmantot atvērtos datus, kas veicina atklātāku saziņu starp valsti un sabiedrību, uzlabo publiskā sektora efektivitāti un iedzīvotājiem paver iespējas piekļūt arvien jauniem un ērtiem risinājumiem.

Valsts iestādēs uzlabojas elektronisko dokumentu aprite

Elektronisko dokumentu aprite attīstās, ir iestādes, kur elektronisko dokumentu aprite pārsniegusi 80% no kopējā dokumentu skaita, šāds rādītājs iepriekšējā periodā netika sasniegts. Savukārt ministriju grupā labākie sasnieguši 70% rezultātu e-dokumentu apritē. Novērojama atšķirība starp iestāžu sniegumu e-pārvaldē – ir iestādes, kas tikai uzsāk piedāvāt iedzīvotājiem pieteikt pakalpojumus ne vien rakstveidā, bet arī elektroniski, kamēr citās sasniegti jau augsti elektronisko dokumentu aprites rādītāji. Tiek veicināta starpiestāžu sadarbība, turpina attīstīties dokumentu pārvaldība, tiek pilnveidotas datu sistēmas, lai nodrošinātu savienojamību ar citām datu bāzēm, pievienojoties publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības integrācijas videi.

Latvijas e-indekss mērījuma veikšanā un uzvarētāju apbalvošanā piedalījās VARAM ministrs Kaspars Gerhards, "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un partneri – Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs, Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente, Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors.

Par Latvijas e-indeksu

2017. gadā pēc Lattelecom un VARAM pasūtījuma ir veikts jau trešais Latvijas e-indeksa mērījums. Mērījums vērtē e-vides infrastruktūru, pašvaldības interneta resursus un cilvēku prasmes, e-pārvaldi un drošību, atvērto datu pieejamību, iestādes iekšējo procesu organizāciju, starpiestāžu sadarbību, pakalpojumu sniegšanu, sabiedrības iesaistīšanu un citus e-vides attīstības aspektus.

Partnerības iniciatīvu uzsākta 2014. gadā "Lattelecom" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbojoties ar partneriem – Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Iniciatīvas uzdevums ir izveidot pārskatāmu e-vides iespēju izmantošanas novērtējumu pašvaldībās un valsts iestādēs.