Bijušais “LDz Cargo” vadītājs Bremze rupji pārkāpis vienošanos ar “Latvijas dzelzceļu”
“Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmuma “LDz Cargo” bijušajam vadītājam Mārim Bremzem prasa atmaksāt 141 000 eiro no viņam pērn izmaksātās kompensācijas, jo uzskata, ka Bremze rupji pārkāpis vienošanos, pametot darbu “Latvijas dzelzceļā”.
Aizejot no darba “Latvijas dzelzceļa” loģistikas uzņēmumā “LDz Cargo”, Bremze apmaiņā pret iespaidīgu kompensāciju parakstīja vienošanos, ka viņš turpmākos gados nestrādās “Latvijas dzelzceļa” konkurentu labā un neizpaudīs viņa rīcībā esošo komercinformāciju citām personām, kā arī nevienam neko sliktu nestāstīs par “Latvijas dzelzceļu”. Tomēr jau četrus mēnešus pēc vienošanās parakstīšanas Bremze stājās “LDz Cargo” konkurenta “Baltijas ekspresis” valdes priekšsēdētāja amatā.
Jau šī gada sākumā “Latvijas dzelzceļš” Ogres rajona tiesā iesniedza prasību gan pret Bremzi, gan “Baltijas ekspresi”. Līdz šim netika izpausts par kādām summām ir runa, bet nu Pietiek.com ir publiskojis dokumentus, kuri liecina, ka no Bremzes “Latvijas dzelzceļš” pieprasa 141 tūkstoti, bet no “Baltijas ekspreša” – pusmiljonu eiro.
Pagājušā gada jūnijā Bremze pēc paša vēlēšanās pameta darbu “LDz Cargo” vadītāja posteni. No darba aizgājušais gan visai mīklaini izteicies, ka viņam bijis jāaiziet “piespiedu kārtā” un tāpēc nekādu vienošanos pēc būtības neesot pārkāpis.
Vienošanās ar “Latvijas dzelzceļu” no Bremzes paģērēja striktus noteikumus. Piemēram: „ (Turpmākos divus gadus bijušajam) darbiniekam aizliegts izpaust Darba devēja komercnoslēpumu, tai skaitā: visa veida finanšu informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju. Darbiniekam ir aizliegts veikt jebkāda veida publiskus paziņojumus masu saziņas līdzekļiem un jebkurai citai personai, sniegt intervijas, negatīvi izteikties par „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumu darbību. Darbinieks apņemas divus gadus neveikt tādas darbības, kas var radīt konkurenci vai kaitējumu Darba devēja komercdarbībai un Darba devēja saimnieciskajām interesēm. Darbinieks apņemas neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus, vai kā citādi darboties cita komersanta, biedrības, nodibinājuma un jebkuras citas personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā. Darbiniekam aizliegts nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Darba devēja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas”.
Bremze iespaidīgo kompensāciju saņēma, taču jau četrus mēnešus pēc šīs vienošanās noslēgšanas oficiāli kļuva par uzņēmuma “Baltijas ekspresis” valdes priekšsēdētāju. Tā kā “Baltijas Ekspresis” sniedz dzelzceļa kravu, tai skaitā, lejamkravu un beramkravu pārvadājumu pakalpojumus Latvijas teritorijā, tas ir tiešs un acīmredzams “LDz Cargo” konkurents.
Kompensācijas summa bija visnotaļ iespaidīga – sešu mēnešu darba alga plus 98 064 eiro (par nekonkurēšanas vienošanās ievērošanu turpmākajos divos gados: ikmēneša kompensācija 4086 eiro).
Ilgus gadus „Pasažieru vilcienā” nostrādājušais Bremze par „Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmuma “Ldz Cargo” valdes priekšsēdētāju kļuva 2015. gada oktobra vidū. Šajā amatā viņš nostrādāja nepilnu gadu - līdz pērnā gada jūnija beigām.
Ja Bremzes pārkāpums par konkurences ierobežojumu pārkāpšanu tiesā tiks pierādīts, tad viņam „Ldz Cargo” būs jāatmaksā kompensācija, ko Bremze saņēmis, strādājot “Baltijas ekspresī”, kā arī „Baltijas ekspresim” jāatmaksā zaudējumi, kas radīti “Ldz Cargo”.
„Ldz Cargo” prasības pret Bremzi Ogres rajona tiesā pamatā ir divi aspekti: „Nekonkurēšanas pienākuma, kurš ir noteikts darba tiesiskā līgumā, pārkāpums un negodīgas konkurences pārkāpums, Bremzes kungam darbojoties pie “Ldz Cargo” tiešā konkurenta. Bremzes kungs ir arī saņēmis visu atlīdzību, kas būtu par nekonkurēšanas vienošanās spēkā esamību visā tās periodā," sacīja „LDz Cargo” advokāte Ieva Azanda.
Bremze gan uzskata, ka „Ldz Cargo” šo vienošanos traktē sev izdevīgā gaismā: „Man sveša nauda nav vajadzīga, bet tas nenozīmē, ka es sajutīšos kā dzimtcilvēks, lai vispār mūžā nevarētu strādāt dzelzceļa nozarē. Es visu mūžu tajā esmu strādājis un nevaru piekrist tam, ka atgriežamies dzimtbūšanas laikos. Attiecībā uz pārējo – ir tiesa. Skatīsimies, kā tiesa to interpretēs”.