Zemnieki izzūd: 3 gados Latvijā krietni sarucis lauku saimniecību skaits

2016.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 hektāri, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 hektāri, savukārt to kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, sasniedzot 1,232 miljardus eiro.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 20% - no 23 hektāriem 2013.gadā līdz 27,6 hektāriem pērn. 2016.gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2013.gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 hektārus un 33,6 hektārus izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā trijos gados augušas par 3,6 hektāriem - no 24,7 hektāriem 2013.gadā līdz 28,3 hektāriem 2016.gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības - no 0,6 hektāriem 2013.gadā līdz 0,9 hektāriem 2016.gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības - par 2,9 hektāriem, sasniedzot 17,2 hektārus vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājušās par 9,3 hektāriem - līdz 50,4 hektāriem vidēji vienā saimniecībā pērn.

2016.gadā Latvijā ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja kopumā 1,93 miljonus hektāru izmantotās LIZ, kas ir par 2,8% jeb 52,3 tūkstošiem hektāru vairāk nekā 2013.gadā. No izmantotās LIZ platības 1,289 miljonus hektāru jeb 66,8% aizņēma aramzeme, 628,1 tūkstoti hektāru jeb 32,5% - pļavas un ganības, bet 6,9 tūkstošus hektāru jeb 0,4% - ilggadīgie stādījumi.

Pērn būtiski - par 5,6 tūkstošiem salīdzinājumā ar 2013.gadu samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz vienam hektāram izmantotās LIZ. Pagājušajā gadā 6,1 tūkstotis lauku saimniecību ar izmantotās LIZ platību virs 50 hektāru apsaimniekoja 67,1% no visas izmantotās LIZ platības.

Lai gan mazo saimniecību, proti, saimniecību ar standarta izlaidi līdz 14,9 tūkstošiem eiro skaits Latvijā vēl ir liels - 59,5 tūkstoši jeb 85,1% no lauku saimniecību kopskaita, to skaits pamazām samazinās. 2016.gadā mazo saimniecību bija par 18,8% mazāk nekā 2013.gadā. Šo saimniecību apsaimniekošanā bija 29,1% no kopējās izmantotās LIZ platības. Mazo saimniecību kopējā standarta izlaide pērn samazinājās par 9,5%.

Savukārt lielo lauku saimniecību, proti, saimniecību ar standarta izlaidi no 100 tūkstošiem eiro un vairāk skaits triju gadu laikā palielinājies par 35,2%. Šīs saimniecības apsaimnieko 45,2% no kopējās izmantotās LIZ platības. Lielo saimniecību kopējā standarta izlaide pieaugusi par 35,9% salīdzinājumā ar 2013.gadu.

Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn pieaudzis vidējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā, lai gan lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecību īpatsvars samazinājies. Vidēji vienā attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas audzētāju saimniecībā 2016.gadā audzēja 18 liellopus, deviņas slaucamās govis, 31 cūku, 35 aitas, septiņas kazas un 194 mājputnus.

Pēc kopējās standarta izlaides nozīmīgākās lauksaimniecības nozares 2016.gadā bija laukkopība, piena lopkopība un jauktā augkopība un lopkopība. Laukkopības saimniecībās izmantja 52% no kopējās izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013.gadu, laukkopībā specializēto lauku saimniecību skaits samazinājies par 21,4%, bet to kopējais ekonomiskais lielums ir pieaudzis par 39%.

Otra nozīmīgākā nozare bija piena lopkopība, lai gan salīdzinājumā ar 2013.gadu ir samazinājies saimniecību skaits par 21,6%. Piena lopkopībā specializēto lauku saimniecību kopējā standarta izlaide pērn bija 285,3 tūkstoši eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2013.gadā. 

Standarta izlaide ir standartizēts lielums, kas raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, proti, viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro. Kopējā standarta izlaide raksturo saimniecības ekonomisko lielumu naudas izteiksmē.