Eksperti: vāciešu lētais "Lidl" reāli varētu atņemt pircējus "Maximai" un "Rimi"

„LNT Ziņu TOP10" aplēses liecina, ka „Rimi" tirgus daļa sasniedz 28%, bet „Maxima" 26,9%. 2015. gadā situācija bija pretēja – tirgus līderis bija „Maxima" ar 26,7%. Savukārt mazākas veikalu ķēdes kontrolē no 5 līdz 10% tirgus daļu. Raidījuma aptaujātie eksperti uzskata, ka, lai gan tirgū pastāv konkurence, kuru ne visi var izturēt, Latvijā tomēr būtu nepieciešams vēl viens spēlētājs, kas varētu konkurēt ar „Rimi" un „Maxima".

„Runājot par konkurences veselīgumu, protams, ir ideāli, ja tirgū ir līdzvērtīgi spēlētāji trīs. Trešais spēlētājs ir tas, kas piedod asumu. Peļņa samazinās, kad ir vairāk spēlētāju. Pozitīvais, ka liek arī ieguldīt attīstībā, peļņa paliek nevis uzņēmumam, paši sev dividendes izmaksā," vērtē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Vācijas milzenis "Lidl", kura apgrozījums ir astoņas reizes lielāks nekā, piemēram, „Rimi" īpašniekam, oficiāli vēl nav apstiprinājis, vai un kad ienāks Latvijā. Tomēr rezervētās zemes un pasūtītie veikalu būvniecības projekti liecina, ka tas varētu notikt. Tā kā "Lidl" darbojas jomā, kas Latvijā nav plaši pārstāvēta, šim tirgotājam vieta tirgū ir, uzskata eksperti.

""Lidl" pēc savas stratēģijas vienmēr ies lielajās pilsētās ar apjomu un ar lētāku piedāvājumu. Viens ir tas, kas nav pārstāvēts Latvijā, ir "diskaunteri" jeb zemo preču veikali. Konkurence saasināsies Rīgā un pašās lielākajās pilsētās. Varētu izlīdzināties tirgus daļas. Piemēram, "Rimi" un "Maxima" varētu samazināties tirgus," uzskata Zviedrijas Ekonomikas augstskolas un Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra asociētais pētnieks Lauris Grāvelis.

Arī Latvijas Bankas eksperte paredz esošā tirgus pārdali, jo Latvijā tirgus ir ierobežots un pieaugums netiek prognozēts. "No tirgus apjoma viedokļa raugoties, līdz ar jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū zināmā mērā varētu teikt [notiktu] esošā pieprasījuma pārdale starp tirgus dalībniekiem un mazāk veidotos papildu piedāvājums. Viennozīmīgi gaidāma konkurences saasināšanās, un arī tam var būt sava ietekme uz cenām," saka Latvijas Bankas makroekonomikas eksperte Daina Paula.

Tomēr nesnauž arī "Maxima" un "Rimi", kuri jau tagad sākuši aktīvāku rosību. "Prisma" atstātā kumosa lielu daļu varētu apēst "Maxima", kas jau ieņēmusi "Prismas" vietu "Domina Shopping" centrā, cer iekļūt arī „Riga Plaza" un Grostonas ielā. „Maxima" iecerējusi paplašināties arī reģionos. Arī „Rimi" plāno attīstīt savus esošos veikalus. Līdz ar to paies laiks, kamēr "Lidl" iekarotu savu vietu. Bet jūtami tas būs tikai tad, ja „Lidl" Latvijā atvērs daudzus veikalus, secina eksperti. 

""Rimi" un „Maxima" tirgus daļas ir vienkārši grandiozas priekš viena tirgus, vispār pat pārāk daudz grandiozas. „Rimi" un „Maxima" kļūst tādi nervozāki cenu ziņā un būs spiesti rēķināties un diezgan daudzās produktu grupās palaist savas cenas uz zemi, uz leju," secina Biznesa augstskolas „Turība" docente Renāte Cāne.

Latvijā šobrīd darbojas septiņas lielas pārtikas veikalu ķēdes, kas atvērušas vairāk nekā 2000 iepirkšanās vietu. Šobrīd par pircēju maciņa saturu cīnās 119 „Rimi" un „Supernetto", 155 „Maxima" veikali, iepirkumu grupu 266 „top!" veikali, vairāk nekā 700 „LaTs" un 560 „Aibe" veikali, kā arī 180 „Elvi" un ap 100 „Mego/Vesko" veikali. "Rimi" veikalu tīkla īpašnieks ir pirms 100 gadiem Hakona Svensona dibinātā Zviedrijas "ICA Gruppen". „Maxima" īpašnieces „Vilniaus prekyba" kontrolējošais akcionārs ir par bagātāko cilvēku Lietuvā uzskatītais Nerijs Numavičs. Savukārt mazākās veikalu ķēdes pārsvarā pieder vietējiem uzņēmējiem.