Bagātajiem izrādīšanās ar greznību vairs nav modē
Kas ir patiesa bagātība? Vai precīzāk – prasme ar to rīkoties? Tie vairs nav ne luksusa auto, ne dimanti, ne dārgs zīmolu apģērbs un citi ārējie atribūti.
Kas mainījies jauno bagātnieku apziņā, skaidro Elizabete Karida-Halketa, sabiedrības politikas profesore, kura lasa ekonomiskās attīstības un pilsētplānošanas kursu Praisa skolā Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā. Raksts publicēts portālā Aeon.co.
Izrādīšanās patēriņš
1899. gadā amerikāņu ekonomists un sociologs Torsteins Bunde Veblens savā darbā Bezdarbīgās šķiras teorija ieviesa jaunu jēdzienu – izrādīšanās patēriņš. Šādi Veblens apzīmēja savas bagātības un sabiedriskā stāvokļa demonstrāciju, patērējot materiālos labumus un uzkrājot greznuma mantas.
Tomēr turpmākajā gadsimtā Rietumu pasaule ir pārdzīvojusi šo bagātības slimīgo aspektu. Latvijai un citām komunisma aplaimotām valstīm dabiska attīstība šajā gadījumā gāja secen.
No bruņinieka par zeltraci
Vietā atgādināt, ka pirms nepilniem desmit gadiem mūsu aprindu žurnālos vai katrā numurā kredītu miljonāri un viņu sievas vai draudzenes izrādījās ar drēbēm, rotām, mašīnām un Vertus telefoniem, kas sen jau ir neglābjami novecojuši un izmantošanai der tikai to dimanti un zelta ietvars.
Kāds šo izdevumu iecienīts varonis pat izcēlās ar diviem dzelteniem Hummer džipiem un gleznu, kur bija atveidots bruņinieka tēlā.
Tālāko pa vietām salika ekonomiskā realitāte, izdzīvoja patiesi stiprākie un gudrākie. Bruņinieks Aldis Ozols, pēc pēdējām ziņām, rok zeltu Āfrikā – vārda tiešā nozīmē. Gatis Saknītis ir miris, dārgie īpašumi zaudēti, bet atraitne Evija, gods kam gods, pārvarējusi zaudējumu sāpes, strādā par pārdevēju apģērbu veikalā.
Vidusšķiras dzimšana
Atgriežoties pie pasaules tendencēm – lielā mērā vidusšķiru radīja plašai tautas daļai pieejamas preces, pateicoties masveida ražošanai. Tagad nav jābūt miljonāram, lai atļautos to pašu mūsdienīgo televizoru, atpūtu dienvidu kūrortā, un pat dizaina somiņa, vismaz no lētā gala, nav nekas neaizsniedzams.
Vienā lidmašīnā var sēdēt blakus pasažieri, no kuriem viens pelna mēnesī tūkstoti, otrs – desmitiem tūkstošu, bet atšķirību viņu ārienē var nemanīt. Iespējams, abi brauc ar viena modeļa auto, tikai viens to, protams, nopircis līzingā, otrs samaksājis uzreiz, bet uz lielceļa to neviens nezina.
Miljardieri, protams, atšķiras, viņiem tomēr ir greznas jahtas, lielas savrupmājas, ļoti dārgi auto, tomēr īstā jaunā bagātnieku elite dod priekšroku citiem statusa apliecinājumiem. Tās nav greznumlietas, bet gan ieguldījumi izglītībā, veselībā un investīcijās pārtikušām vecumdienām.
Ieguldījums izglītībā
Elizabete Karida-Halketa to sauc par neizrādīšanās patēriņu, kad tas nav tik acīmredzams, taču nešaubīgi ir ekskluzīvs. ASV patēriņa pētījumi kopš 2007. gada liecina, ka paši bagātākie cilvēki (1% amerikāņu, kas pelna vismaz 300 000 dolāru gadā) sākuši daudz mazāk tērēt materiālām lietām.
Tikmēr vidusšķira (apmēram 70 000 dolāru gadā) tērē tikpat vai tās izdevumi greznumlietām pat pakāpeniski pieaug. Bagātie pērk to, ko ar rokām īsti neaptaustīt (ja neskaita universitātes diplomu), bet tas maksā daudz dārgāk par dizaina somu.
Visbagātāko amerikāņu izdevumos izglītība aizņem gandrīz 6%, kamēr vidusšķirai nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kopš 1996. gada elites izdevumi izglītībai pieauguši 3,5 reizes, bet vidusšķirai nav nekādu izmaiņu. Te gan jāņem vērā arī fakts, ka izglītības cenas aug.
ASV ģimeņu izdevumi par koledžu no 2003. līdz 2013. gadam pieauga par 80%, kamēr cenas sieviešu drēbēm – tikai par sešiem procentiem.
Tādējādi laba izglītība kļūst elitāra, un vidusšķira bieži vien spiesta no tās atteikties, par trūcīgākajiem nemaz nerunājot.
Priekšroka ekopārtikai
Vēl viens jaunais veids, kā signalizēt par piederību elitei, ir iepirkšanās – gan miljonārs, gan ne tik bagātie iet uz vienu lielveikalu, bet vismaz Amerikā tieši bagātais drīzāk izvēlēsies ekoloģiski audzētus augļus un brīvos apstākļos turētu vistu olas.
Patiesi turīgie pievērš lielu uzmanību veselīgai, ekoloģiskai maltītei. Tajā pašā laikā amerikāņu trūcīgajiem raksturīgi patērēt ātrās uzkodas, kas kopumā neizmaksā daudz lētāk, taču viņi bieži vien nemaz neprot gatavot.
Kopsavilkumam, kā iesaka Karida-Halketa – ja vēlaties pietuvoties elitei, smalkāk būs, ja no somas jums rēgosies biznesa žurnāls un sarunā varēsiet apspriest ekoloģiski audzētu lauku labumu priekšrocības. Patiesi izglītotā sabiedrībā neinteresē, kurš ar ko pārgulējis seriāla piecsimtajā sērijā.
Protams, šīs ir pasaules tendences, taču Latvija nav izolēta, un gan jau arī mūsu bagātnieki saprot, ka tieši neizrādīšanās patēriņš ir pareizais veids, kā saglabāt savu statusu.
