Kurus ceļus neremontēs Finanšu ministrijas nolaidības dēļ

Šoreiz nav runa par to, ka nebūtu naudas, par ko ceļus remontēt, un nevarētu atrast, kas tos remontētu. Šoreiz stāsts ir visnotaļ absurds: nauda ir, bet Finanšu ministrijas ierēdņu neizdarības dēļ tā mums var aiziet gar degunu. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Finanšu ministrija aicinājusi apturēt visus valsts iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 5,225 miljonus eiro, jo Finanšu ministrija nav parūpējusies, lai divarpus gadu laikā Latvijas likumos iestrādātu jaunās ES direktīvu normas, pēc kurām tagad jāveic iepirkumus, lai tiem varētu piesaistīt ES fondu naudu. Ministrija taisnoja, ka likumdošana tiks sakārtota līdz rudenim, bet jau šovasar bija paredzēti vairāki iepirkumi, lai tiktu rekonstruēti vairāki Latvijas ceļi.

Apdraudētie projekti

Tādējādi pašlaik Eiropas naudu var zaudēt daudzmiljonu projekti, kuru iepirkumu konkursus bija paredzēts izsludināt maijā un jūnijā. Tie ir šādi projekti:

* A12: Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (no 114,34 līdz 124,09 km, 12,5 milj. eiro);

* A9: Rīga (Skulte) – Liepāja (no 97,58 līdz 99,74 km un no 102,92 līdz 113,13 km, 10,34 milj. eiro);

* A13: Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (no 144 līdz 156,4 km, 15,7 milj. eiro);

* A12: Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (no 54,6 līdz 72,78 km, 13,7 milj. eiro);

* P62: Krāslava – Preiļi – Madona (no 44, 15 līdz 57,54 km, 18 milj. eiro);

* P36: Rēzekne – Gulbene (no 3,98 līdz 12,25 km, 6,198 milj. eiro);

* P37: Pļaviņas – Madona- Gulbene (no 80,43 līdz 90,4 km, 8,4 milj. eiro);

* P73: Vecumnieki – Nereta – Subate (no 57,56 līdz 65,1 km, 6,925 milj. eiro).

„Tas ir nepārliecinoši un bērnišķīgi!”

Par katastrofālajām sekām, ko nesakārtotā iepirkumu procedūra var radīt ceļu būves nozarei biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Andris Bērziņš Kasjauns.lv teica:

„Ja mēs visu laiku raudam, ka Latvijas ekonomika neattīstās, ka tajā neienāk nauda, tad man ir jautājums: ko ierēdņi ir darījuši, lai šī nauda mūsu ekonomikā tik tiešām ieplūstu? ES plānošanas periods no 2014. līdz 2020. gadam jau ilgst divarpus gadus, bet valdībā vēl ir vesels lērums šai sakarā nepieņemtu dokumentu. Tas nozīmē, ka turpmāk vairs nebūs nauda, ka naudu, kas mums varētu pienākties, mēs nesaņemsim. Piemēram, mums ir astoņi lieli projekti 94 miljons eiro apmērā, kuru iepirkumus nevaram izsludināt. Varbūt šogad vēl kādus zemes darbus varam paveikt, bet ir taču jāiepērk tehnika, materiāli, lai visu varētu realizēt. Tagad šos iepirkumus jāaptur.

Tagad attiecībā uz iepirkumiem spēkā ir cita ES direktīva un jauni likumi, bet tie pat vēl nav nonākuši uz Ministru kabineta galda. To apstiprināšana valdībā var vilkties bezgalīgi, nemaz nerunājot par to, ka tie vēl jāapstiprina Saeimā! Pašlaik neredzu nekādu aktīvu darbību, lai tie tiktu apstiprināti.

Mūsu biedrība ir uzrakstījusi vēstuli visām trim mūsu valsts augstākajām amatpersonām ar jautājumu: vai tā ir apzināta sabotāža vai prasīguma trūkums no ministrijas puses?

Izveidojusies situācija nepakļaujas elementārai loģikai. Kāpēc mēs negribam no Eiropas paņemt naudu, kas nav jāatmaksā, par kuru nav jāmaksā procenti? Pie mums atbrauks Eiropas auditori, konstatēs, ka mēs naudu atbilstoši nevaram izmantot un to pārdalīs. Un šī pārdale vairs nenotiks valsts iekšienē, kā bija iepriekš, bet gan starp valstīm. Un ES, ticiet man, atradīs, kur šo naudu izlietot. Paskatieties: tagad ES naudu dod gan Turcijai, lai mazinātu bēgļu straumes, gan, lai atbalstītu valstis, kas uzņem bēgļus.

Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā neveikli taisnojās, kāpēc izveidojusies šāda situācija. Neesot izveidojusies komunikācija...! Es kā cilvēks, kas mazliet kaut ko saprot, varu teikt – tas ir nepārliecinoši un bērnišķīgi. Vajag konstruktīvu rīcību un virzību!

Vilciens vēl pavisam nav aizgājis, bet laika atskaite gan jau rit. Izliekas, ka mēs haotiski kaut ko sākam darīt, kad kaut kas nopietns notiek. Tas neliecina ne par nopietnu darba stilu, ne plānošanu Nezinu, kāpēc tas tā. Mani interesē, kuri ir šie cilvēki, kuru dēļ viss tā ir noticis? Vai viņi tiks sodīti, lai nekas tāds turpmāk vairs nenotiktu?”