Abonē 2025. gadam ar atlaidēm līdz 57% un saņem garantētas dāvanas 55€ vērtībā!

Abonēt žurnālu
Krievu miljonāram piederošais uzņēmums latviešus baida ar piena produktu cenu celšanos
Latvijas lielāko piena pārstrādes uzņēmumu grupa „Food Union” pērnā gada nogalē cilvēkus biedēja ar ievērojamu piena produktu cenu celšanos. Konkurences padome gan norāda, ka „Food Union” nepamatoti sacēlis ažiotāžu un piena cenai veikalos nebūtu jāceļas.
Bizness un ekonomika

Krievu miljonāram piederošais uzņēmums latviešus baida ar piena produktu cenu celšanos

Jauns.lv

Piena pārstādes uzņēmumu grupa „Food Union”, kuras lielākais akcionārs ir Krievijas miljonārs Andrejs Beshmeļņickis, pērnā gada nogalē pamatīgi satracinājusi Latvijas iedzīvotājus, paziņojot, ka gaidāma piena produktu cena celšanās. Konkurences padome gan aicina necelt paniku.

„Food Union” sastāvā ietilpst trīs lielākie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi - Rīgas piena kombināts, „Rīgas piensaimnieks” un „Valmieras piens”. Pirms kāda laika koncerna vadītājs Normunds Staņēvičs klāstīja, ka 2016. gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, un šogad jārēķinās ar cenu pieaugumu. Kā iemeslu cenu pieaugumam viņš minēja svaigpiena cenu kāpumu.

Šie paziņojumu sadusmojuši Konkurences padomi (KP), kura  uzskata, ka ekonomiska pamatojuma lielam cenu pieaugumam nav, tāpēc tos var uzlūkot kā signālu visiem tirgus dalībniekiem saskaņoti celt cenas. KP vadītāja Skaidrīte Ābrama paziņojusi, ka patlaban nav nekāda iemesla dramatizēt situāciju pārtikas tirgū par it kā gaidāmo pārtikas cenu kāpumu, jo saistība starp izejvielu un galaproduktu cenu, kā arī importa produktu pieejamība nedod ekonomisku pamatu šādām bažām.

Ābrama norādīja, ka gada nogalē ir pašsaprotamas sarunas un prognozes par jaunā gada tendencēm valstī, tomēr bez ievērības nevarot atstāt publiskajā telpā radīto „bezatbildības burbuli” par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē.

„Gluži kā korī cits citu pārspēdami, atsevišķu pārtikas industrijas un pat Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji skandināja, ka 2017. gadā mūs gaida neizbēgams cenu pieaugums dažādās pārtikas produktu grupās. Tādējādi tikai turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu,” teica Ābrama.

„Lielākā daļa sabiedrības atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir zem pašizmaksas. Ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto izejvielu. Bet vai tas neizbēgami nozīmē, ka arī Latvijas pircējiem par pārtiku veikalos vai tirdziņos būs jāmaksā proporcionāli vairāk? Mana atbilde ir nē,” sacīja KP vadītāja.

Savus apsvērumus Ābrama pamato ar KP veiktajiem pētījumiem, analizējot, kā mainās izmaksas un cenas pārtikas piegādes ķēdē no izejvielas iepirkuma līdz veikala plauktam.

„Aicinu institūtus, asociācijas, pārstrādes uzņēmumus neradīt nepamatotu ažiotāžu un beigt biedēt ar nemitīgu cenu celšanos. Ieteikums pārstrādātājiem - vairāk specializēties, aktīvāk attīstīt augstākas vērtības pārtikas produktus, lai tie kļūtu interesanti eksporta tirgiem un ar pieaugošiem saražotā apjomiem spētu samazināt produkcijas pārstrādes izmaksas. Tad arī vietējais patērētājs, nepārmaksājot un neļaujoties liekam satraukumam nemitīga cenu kāpuma gaidās, labprāt izvēlēsies Latvijas preci,” rezumē Ābrama.

„Food Union” grupas viceprezidents biznesa attīstības un stratēģijas jautājumos Normunds Staņēvičs Konkurences padomes izteiktos pārmetumus Kasjauns.lv komentēja šādi:

„Nevaram piekrist Konkurences padomes vadītājas pārmetumiem, jo mēs, tāpat kā jebkurš cits liels Latvijas uzņēmums savā nozarē, noslēdzoties gadam atbildam uz mediju jautājumiem par aktualitātēm nozarē un prognozēm nākamajam gadam. Galvenā aktualitāte mūsu nozarē 2016. gadā bija ļoti zemās piena iepirkuma cenas, kurām sekoja ļoti straujš to kāpums: 50 - 60% apmērā periodā no septembra līdz gada beigām. Tas ir ļoti liels kāpums galvenajai piena produktu izejvielai, kas nozīmē, ka tas jau ietekmē gala produktu cenas. Attiecīgi, mēs jūtamies atbildīgi Latvijas iedzīvotājiem to skaidrot.

Papildus vēlos uzsvērt, ka mēs komunikācijā par cenām vienmēr uzsveram, ka izejvielu cenu kāpums cenas veikalos ietekmē ar zināmu laika nobīdi, tas nav straujš un tieši proporcionāls, bet nav šaubu, ka ietekme pastāv. Turklāt mēs kā ražotājs nenosakām produkta cenu plauktā, to nosaka mazumtirgotājs. Mēs nosakām to cenu, par kādu pārdodam mazumtirgotājam”.

Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA, Evija Trifanova/LETA, Lita Krone/LETA