Lietuvā pēc studiju beigšanas visvairāk pelna IT speciālisti un skandināvu filologi
Lietuvā pēc studiju beigšanas visvairāk pelna informācijas tehnoloģiju speciālisti un skandināvu filologi, liecina Zinātnes un studiju uzraudzības un analīzes centra (MOSTA) veikts izvērtējums.
Saskaņā ar šiem datiem piecu universitāšu studiju virzienu absolventi saņem atalgojumu, kas pirms nodokļu nomaksas pārsniedz vidēji 1000 eiro mēnesī.
Tie ir programmsistēmu (1321 eiro), skandināvu filoloģijas (1139 eiro), informācijas sistēmu (1103 eiro), aeronautikas inženieru (1055 eiro) un informātikas (1050 eiro) bakalaura studiju beidzēji.
Turpmākajās vietās ierindojas māszinības (883 eiro), vācu filoloģija (872 eiro), statistika (872 eiro), mašīnbūve (857 eiro) un jūras inženierzinātnes (848 eiro). Arī piecus gadus pēc studiju pabeigšanas programmsistēmu, informātikas, aeronautikas inženierzinātnes, skandināvu filoloģijas, informācijas sistēmu, statistikas un mašīnbūves absolventu vidējā darba samaksa joprojām ir augstākā starp citiem attiecīgā gada augstskolu beidzējiem.
Koledžās situācija ir līdzīga - vislabāk apmaksātas ir inženierzinātņu specialitāšu absolventu darba vietas. 2016.gadā lielākās algas saņēma jūras inženierzinātņu (827 eiro), farmācijas (821 eiro), informātikas (779 eiro), māszinību (774 eiro), mašīnbūves (744 eiro), elektronikas un elektrotehnikas (717 eiro), būvniecības inženierzinātņu (713 eiro) specialitāšu aizpērnā gada absolventi.
Kā uzsver MOSTA, Lietuvā nav pienācīgi novērtēta Ziemeļvalstu valodu mācīšanās nozīme, jo pakalpojumu centriem Viļņā un Kauņā vajadzīgi darbinieki informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, grāmatvedības, tieslietu, mārketinga, klientu apkalpošanas un daudzās citās jomās.
"Lielākā problēma, kas attiecas uz šo nozaru profesionāļiem, ir tāda, ka Lietuvā ienākošie pakalpojumu centri grib sniegt pakalpojumus ne tikai angļu, bet arī Ziemeļvalstu valodās, bet šo valodu apguves nozīme Lietuvā pagaidām nav pienācīgi novērtēta. Tādēļ ārvalstu kompānijām paiet vismaz pusgads, lai sagatavotu sev vajadzīgos speciālistus. Tātad sociālo zinātņu studentiem, kuri vēlas saņemt konkurētspējīgu atalgojumu, būtu jāmācās arī Ziemeļvalstu valodas - dāņu, zviedru, norvēģu un somu," teikts MOSTA izplatītajā paziņojumā.
Savukārt starp desmit studiju virzieniem, kurās augstskolu beidzēji Lietuvā pelna vismazāk, ir četras mākslas specialitātes - tēlotāja māksla (357 eiro), teātris un kino (426 eiro), fotogrāfija un mediji (431 eiro), mākslas zinātne (459 eiro). Zems atalgojums ir arī absolventiem krievu filoloģijas (398 eiro), ģenētikas (414 eiro), filoloģijas (453 eiro), arheoloģijas (458 eiro) un pedagoģijas (461 eiro) specialitātēs.
Runājot par koledžām, zemākās algas saņem absolventi, kas apguvuši tēlotājas mākslas (395 eiro), medicīnas un veselības (406 eiro), tulkošanas (415 eiro), sabiedrības veselības (430 eiro), lauksaimniecības un veterinārijas (442 eiro), inženierzinātņu (448 eiro), lauksaimniecības zinātņu (450 eiro), pārtikas zinātnes (451 eiro), rehabilitācijas (466 eiro) un informācijas pakalpojumu (470 eiro) specialitātes.
Tiesa gan, MOSTA analītiķis Gintauts Jakšts norādījis, ka mākslas programmu absolventi nereti pievēršas individuālajai darbībai un arī tad, ja strādā algotu darbu, iespējams, dara vēl kaut ko papildus. Tādēļ domājams, ka viņu reālie ieņēmumi ir lielāki, viņš spriedis.
