Brisele jau draud tiesāties par lauku mazmājiņu neaizvākšanu
Eiropas Komisija (EK) uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Lietuvu saistībā ar specifiskai direktīvai neatbilstošu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu jeb vienkāršā valodā runājot – par ieilgušu pāreju no lauku sētu sausajām tualetēm uz modernu kanalizāciju, ziņo Lietuvas portāls Delfi.lt. Līdz tiesu darbiem vēl tālu, taču iespējamais sods par neizdarību varētu būt mērāms miljonos eiro. Minētajām Eiropas Savienības (ES) norādēm, kuru realizēšanai ES piešķir dāsnu finansējumu, ir pakļauta arī Latvija.
Kā kaimiņvalsts medijiem paskaidrojis EK pārstāvniecības Lietuvā preses sekretārs Giedrius Sudīks, oficiāli pārmetumi pret Lietuvu izteikti 2017. gada 15. februārī.
“Šis ir pirmais etaps – lūgums atbildīgajām Lietuvas institūcijām iesniegt nepieciešamo informāciju,” Delfi.lt atklāja Sudīks.
Cilvēki nesteidz pieslēgt mājokļus jaunajām sistēmām
Saskaņā ar pieejamo informāciju, 2015. gadā dzeramo ūdeni no centralizētā ūdensapgādes tīkla patērēja 80% lietuviešu, savukārt centralizēta notekūdeņu sistēma jeb kanalizācija bija pieejama 72% valsts iedzīvotāju.
“Lai arī nesenajos gados tika izveidota nepieciešamā infrastruktūra un iedzīvotājiem tika dota iespēja pieslēgties centralizētajiem ūdensapgādes un notekūdeņu tīkliem, pieslēgumu skaits jaunizveidotajām sistēmām bija salīdzinoši neliels,” pauda Sudīks.
Lietuvas Vides ministrijas ūdens departamenta direktore Agne Kniežaite-Gofmane kaimiņvalsts portālam izstāstīja, ka EK pretenzijām šobrīd ir divi iemesli.
“Pirmkārt, Lietuva nepietiekamos tempos iedzīvināja Komunālo notekūdeņu direktīvu, nespējot laicīgi pārveidot Ķedaiņu aglomerāciju [pilsētu un apdzīvoto vietu] notekūdeņu sistēmas tā, lai tā atbilstu noteiktajām prasībām. Otrais iemesls – 58 aglomerācijās nav sasniegts direktīvā norādītais īpatsvars starp mājsaimniecībām, kuras ir pieslēgtas centrālajām sistēmām un kuras nav [jābūt pieslēgtām ne mazāk 98% mājsaimniecību],” paskaidro ministrija pārstāve.
Pašvaldības varētu sodīt iedzīvotājus
Direktīvas prasības izpildītos, ja apdzīvotajās vietās ar populāciju virs 2000, 100% iedzīvotāju būtu pieslēgušies centralizētajiem ūdensapgādes un notekūdeņu tīkliem. Saskaņā ar provizoriskiem datiem, direktīvas īstenošanai vēl būtu nepieciešami 100 miljoni eiro.
Lai risinātu šo situāciju un izbēgtu no EK sankcijām, Vides ministrija šobrīd strādā pie likuma grozījumiem.
“Plānots, ka iedzīvotājiem, kuri norādītajā laikā nebūs pieslēgušies centralizētajiem tīkliem, varēs piespriest naudassodus,” portālam Delfi.lt paziņoja ministrijas pārstāve.
Par naudassoda apmēru gan vēl jādiskutē, taču likuma grozījumus plānots iesniegt Seimā nākamajā rudenī.
Kā paskaidroja kompānijas “Viļņas ūdens” komunikācijas daļas vadītājs Antans Bubnelis, daļa cilvēku nevēlas pievienoties jaunizveidotajiem tīkliem tamdēļ, ka ir pieraduši dzīvot bez centralizētas ūdensapgādes, savukārt daļa vienkārši nespēj atļauties pieslēgumu un regulāros komunālos maksājumus.
“Daudziem cilvēkiem ir izveidotas arī individuālas sistēmas, tādēļ nav vēlēšanās investēt citos risinājumos,” piebilda uzņēmuma pārstāvis.
Luksemburga jau samaksājusi 2 miljonus
Kaimiņvalstu mediji ziņo, ka šobrīd esot pāragri spriest par to, cik Lietuvai varētu nākties samaksāt.
“Sodu piespriestu Eiropas Kopienu tiesa, rūpīgi izvērtējot atsevišķus apstākļus,” paskaidroja ministrijas pārstāve.
Šādam procesam jau cauri ir izgājusi Luksemburga. Mazajai ES valstij piespriestā sodanauda – 2 miljoni eiro. Tas viss dēļ divām aglomerācijām, kuras neatbilda prasībām.
Arī Latvija saņēmusi pretenzijas
Portāls Kasjauns.lv jau ziemā ziņoja, ka arī Latvija ir pakļauta Komunālo notekūdeņu direktīvai.
2007.–2013. gadā visā Latvijā ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai iztērēti vairāk nekā 500 miljoni eiro, un ES līdzfinansējums bijuši 441,99 miljoni.
Līdz pagājušā gada 30. jūnijam pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, kas izbūvēti ar ES fondu atbalstu, bija pieslēgušies 52% jeb 53 946 iedzīvotāji, pie centralizētajiem notekūdeņu tīkliem – 49% jeb 68 523 iedzīvotāji.
Arī Latvijas pašvaldībām ir jānodrošina noteikts pieslēgumu skaits, jo, to neizpildot, var nākties atmaksāt ieguldīto naudu.
Latvijas Eiropas Komisijas pārstāvniecība ir radusi risinājumu – noteikusi obligāto pieslēgšanos, lai pašvaldības dabūtu finansējumu. Taču arī pret mūsu valsti ir uzsākts pārkāpuma process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Latvija pretenzijas saņēmusi 2017. gada 27. aprīlī.
“Pārkāpuma procedūrā EK norāda uz pastāvošiem trūkumiem notekūdeņu attīrīšanā un savākšanā atsevišķās Latvijas apdzīvotās vietās. Latvija sagatavoja savu nostāju par minēto EK formālo paziņojumu, ko apstiprināja Ministru kabinets. Latvijai tāpat kā jebkurai citai ES dalībvalstij ir tiesības uz pārkāpuma procedūras procesa konfidencialitāti, jo tādējādi attiecīgajai dalībvalstij un EK ir iespējas un tiesības bez tiesas starpniecības atrisināt radušās domstarpības un noskaidrot pārpratumus,” portālam Kasjauns.lv paskaidroja VARAM preses pārstāve Anda Zaļepska.
Direktīva sagādā galvassāpes arī vecajām ES valstīm
VARAM gan norāda, ka lielākajai daļai ES dalībvalstu ir dažādas grūtības, ieviešot direktīvā par komunālo notekūdeņu attīrīšanu iekļautās prasības.
“Pēc EK informācijas pašlaik ir ierosinātas 22 pārkāpuma procedūras pret 10 vecākajām ES dalībvalstīm saistībā ar minētās direktīvas prasībām neatbilstošu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. EK ir uzsākusi arī 8 pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā vai vēlāk, tostarp Latviju,” atklāj VARAM pārstāve.
Saskaņā ar VARAM apkopotajiem datiem, aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000, noslēdzoties 2007.–2013. gada plānošanas periodam, projektu īstenošanas rezultātā centralizēto notekūdeņu tīkla pārklājums (t.i., iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir nodrošināta pieeja jeb iespēja pieslēgties centralizētajiem tīkliem) aglomerācijā sasniedz 93% no mājsaimniecību skaita, bet centralizēto ūdensapgādes tīkla pārklājums – 95% no aglomerāciju mājsaimniecību skaita.
Savukārt aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu zem 2000, centralizēto notekūdeņu tīkla pārklājums – 89,60 % no aglomerāciju mājsaimniecību skaita un centralizēto ūdensapgādes tīkla pārklājums 90,20% no mājsaimniecību skaita.
Pašvaldībām būs jānodrošina noteikts skaits tīklu lietotāju
Ņemot vērā VARAM veikto indikatīvo datu apkopojumu par faktisko pieslēgumu progresu par periodu, līdz 2016. gada 31. decembrim aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 2 000, no izveidotā centralizētā notekūdeņu tīkla pārklājuma faktiski pieslēgušies 69% aglomerāciju iedzīvotāju un izveidotā centralizētā ūdensapgādes tīkla pārklājuma - 91% aglomerāciju iedzīvotāju.
VARAM skaidro, ka 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas periodā finansiālais atbalsts 118 miljonu eiro apmērā tiek sniegts, galvenokārt, centralizēto kanalizācijas tīklu paplašināšanai aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000.
Izstrādātais ūdenssaimniecības projektu atbalsta sniegšanas un projektu ieviešanas normatīvais regulējums nosaka, ka finansējuma saņēmējam (pašvaldībām) finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas termiņa beigās ir jānodrošina, ka projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru izmanto noteiktais skaits jauno lietotāju.
