Lietuvas Seims aicina Latviju, Igauniju un Poliju nepieņemt elektroenerģiju no Astravjecas AES
Lietuvas Seims vērsies pie Latvijas, Igaunijas un Polijas, aicinot neielaist šajās valstīs elektroenerģiju, kas ražota nedrošās atomelektrostacijās.
Lietuvas parlamentā ceturtdien ar 74 klātesošo deputātu balsīm pieņemta rezolūcija "Par Baltijas valstu vienotību un sadarbību nolūkā pasargāties no nedrošu trešo valstu kodolelektrostaciju radītajiem apdraudējumiem".
Dokumentā arī norādīts, ka nepietiekama enerģētiskā drošība uzskatāma par būtisku faktoru, kas Baltijas valstis un Eiropu notur Krievijas ietekmes sfērā.
Jau ziņots, ka Lietuvas Seims 15.jūnijā vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību.
Ceturtdien pieņemtās rezolūcijas iniciatori bija četri Seima opozīcijā esošās "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas deputāti - Žīgimants Paviļonis, Laurīns Kasčūns, Gabrieļus Landsberģis un Daiņus Kreivis - un trīs valdošās Zemnieku un zaļo savienības deputāti - Seima Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Virgīnijs Sinkevičs, Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis un Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vītauts Baks.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Paredzēts, ka Astravjecas kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Lietuva pieprasa veikt visu nepieciešamo seismoloģisko, ģeoloģisko un hidroloģisko spēkstacijas būvlaukuma izpēti saskaņā ar pastāvošajiem standartiem un uzaicināt uz Astravjecu IAEA pilna apmēra būvlaukumu vērtēšanas misiju, kas izvērtētu šā būvlaukuma izvēles kritērijus un tā piemērotību AES celtniecībai. Lietuva arī aicina veikt spēkstacijas stresa testus starptautisko ekspertu klātbūtnē saskaņā ar ES metodoloģiju.
Lietuvas Seims aprīlī pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, nosakot, ka kodolstacija par nedrošu tiek atzīta, ja tās būvniecībā vai darbībā nav ievērotas vides vai radiācijas un kodoldrošības prasības, pārkāpti starptautiskie līgumi un konvencijas, un spēkstacija apdraud Lietuvas valsts drošību, vidi vai sabiedrības veselību savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tehnoloģisko specifikāciju dēļ.
Pērn jūnijā Lietuvas valdība apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektroenerģijas embargo plānu, kas paredz, ka tās imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas "Nord Pool" Lietuvas zonu. Polija nesen paziņoja, ka pievienojas Lietuvas iniciatīvai.
