Latvieši un citi ārzemnieki uz Lielbritāniju vairs neraujas. Kāpēc?

Pētījumā uzmanība pievērsta to astoņu valstu pilsoņiem, kas ES pievienojās 2004.gadā, tas ir, čehiem, igauņiem, latviešiem, lietuviešiem, poļiem, slovākiem, slovēņiem un ungāriem.

Oksfordas universitātes Migrācijas observatorija norāda, ka saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem piešķirto darba meklēšanai un sociālo pabalstu pieprasīšanai nepieciešamo Nacionālās apdrošināšanas numuru skaits nokristies līdz zemākajam līmenim kopš šo valstu uzņemšanas ES.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Nacionālās apdrošināšanas numuru saņemšanai reģistrējušies 26 000 šo astoņu valstu pilsoņi, kas ir aptuveni par trešdaļu mazāk nekā pērn.

2016.gadā Lielbritānijā dzīvoja aptuveni 3,6 miljoni citu ES valstu pilsoņu, no kuriem trešdaļa bija apmetusies Londonā. Vislielākais viņu vidū bija poļu skaits, kas sasniedza miljonu.

Mēs esam konstatējuši pazīmes, ka Lielbritānija kopš referenduma par "Breksitu" kļuvusi mazāk pievilcīga poļiem un citu Austrumeiropas valstu pilsoņiem, norāda Migrācijas observatorijas izpilddirektors Karloss Vargass-Silva.

Pētījuma autori uzskata, ka ieceļotāju skaita samazināšanu varētu skaidrot ar straujo britu mārciņas kursa kritumu pēc pagājušā gada referenduma, jo tas savukārt novedis pie viesstrādnieku algu relatīvās vērtības samazināšanās.

Taču jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, neskaidrība par savu turpmāko statusu un ksenofobisko uzbrukumu skaita pieaugums, atzīst Vargass-Silva.

Britu uzņēmējos, kuri algo viesstrādniekus, iezogas izmisums 

Tā būs postaža biznesam – tā raidījumam “LNT Ziņu TOP10” Lielbritānijas pilsētās Bostonā un Spaldingā gadu pēc referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) par imigrācijas ierobežošanu saka Lielbritānijas uzņēmēji, kuri nodarbina austrumeiropiešus un ir spēcīgi atkarīgi no ES darbaspēka brīvās kustības.

Britu politiķi ir visai skarbi – lai vai kas, bet imigrācija no ES dalībvalstīm ir būtiski jāierobežo. Tiek minētas darba vīzas, tāpat arī skaits, cik konkrēti gada laikā šādi migranti drīkstētu iebraukt.

Linkolnšīra Lielbritānijas vidienē ir gluži kā tāda Zemgale un visas valsts dārzeņu siltumnīca. Tur koncentrēts tūkstošiem lauksaimniecības darbu, un tas ir kā magnēts austrumeiropiešu migrantiem.

Bostonu britu medijos sauc par ekstrēmāko piemēru nekontrolētai imigrācijai no Austrumeiropas. Sajūta drīzāk kā Polijā vai Latvijā, un uz ielas visu laiku dzirdama latviešu valoda. Briti izpauda savas dusmas pērn referendumā. Ar 76 % tieši Bostonā bija vislielākā vēlme izstāties no ES. Taču šie parastie bostonieši nonāk konfliktā ar vietējiem fabriku, noliktavu un fermu īpašniekiem – viņi imigrantus vēlas vēl vairāk.

“Jack Buck Farms”, kas ar dārzeņiem apgādā Lielbritānijas vadošos lielveikalus “Tesco” un “Aldi”, dažādu kultūru audzēšanai un pārstrādei nodarbina desmit angļus un ap 160 latviešus, lietuviešus un poļus. Fermas izpilddirektors Džulians Peroni asi kritizē premjeres Terēzas Mejas piedāvāto imigrācijas ierobežošanas politiku “Brexit” plānā. Lielākā daļa Lielbritānijas uzņēmumu funkcionē, tikai pateicoties austrumeiropiešu imigrantiem.

“Ja viņu šeit nebūs, tas būs katastrofāli, tā būtu postaža biznesam. Ja pieņemam scenāriju, ka robežas ciet un vairs neviens neiebrauc, mums būtu uz pusi jāsamazina bizness. Tas ir bez šaubām. Puķu audzēšanas bizness tad būtu jāslēdz pilnībā, bet dārzeņu audzēšanas biznesu nāktos dramatiski samazināt. Uzņēmējdarbības pastāvēšanai darbaspēks no Austrumeiropas mums ir ārkārtīgi svarīgs,” skaidroja Peroni.

Šī Anglijas ferma nekādā gadījumā nevēlas piedzīvot tos zaudējumus, kad darbaspēka akūta trūkuma dēļ 2003. gadā nācās atstāt uz lauka sapūstam dārzeņus, jo nebija cilvēku, kas tos novāc. Tolaik Austrumeiropas bloka valstis nebija ES un latviešiem bija vajadzīgas darba vīzas. Līdz ar “Brexit” šī situācija var atkārtoties, jo britu valdība jau runā par sezonālām darba vīzām.

“Tas ir ļoti satraucoši, jo viņi nesaprot, ko runā. Mums kā industrijai ir liels pieprasījums pēc imigrantiem un ir jānovērtē, ka šie cilvēki vispār ir griboši darīt šos lauksaimniecības darbus,” norādīja Peroni.

Lauksaimniecībā Lielbritānijā liela daļa latviešu strādā par šo minimālo stundas likmi – septiņas mārciņas un 50 pensi stundā. Imigrantu brigadieris Normunds Grigulis, kurš komplektē latviešus darbam angļu fermās, uzskata, ka angļi nekad mūžā nestrādās par minimālo algu.

“Mēs jau latvieši, lietuvieši strādājam par 7, 50, jo priekš mums tā ir liela nauda, jo Latvijā tādu naudu nav iespējams nopelnīt. Šeit tu vari atļauties visu, ko tu vēlies – ēst, ko tu gribi, pirkt, ko tu gribi, un tev vēl nauda paliek pāri,” sacīja Grigulis.

Gunta Vīgante no Gulbenes ieradās Anglijā pirms 12 gadiem, Latvijā pēdējo reizi bijusi pirms četriem gadiem. Katru reizi viļas – algas tur zemas, tāpēc paliek uzticīga angļu fermeru dārzeņu laukiem.

“Es neteiktu, ka šis ir ļoti viegls darbs, tas ir fizisks darbs, nu man, kā sievietei pakojot. Tās kastes nav arī vieglas. Tās nēsāt un likt uz paletēm, nu nav viegli. Tas nav viegls darbs. Mums jau tā nauda nekrīt no debesīm, ir smagi jāstrādā,” vērtēja Gunta.

Strādnieki sezonas karstākajā brīdī uz lauka ir pat sešas dienas nedēļā. Ja ir astoņas stundas, tad sanāk ap 1400 mārciņām, protams, vēl jāatskaita nodokļi. Mūsu tautieši stāsta – labākais, strādājot Lielbritānijā, ir skaidrā apziņa, ka reizi gadā, oktobrī, minimālā alga tiek palielināta un var plānot līdz ar to pārējos izdevumus.

Varētu šķist, ka tagad pēc “Brexit” atrast darbu Lielbritānijā ir grūti. Gluži pretēji – ir sācies strādnieku iztrūkums. Darbā iekārtošanas aģentūras Bostonā ir tik izmisušas, meklējot fabriku, noliktavu un fermu strādniekus, ka visur atrodami darba sludinājumi latviešu, lietuviešu un poļu valodās.

“Brexit” un mārciņas kursa lielo svārstību dēļ imigranti tomēr izvēlējušies atgriezties vai nu mājās, vai pāremigrēt uz citām valstīm, piemēram, Vāciju un Norvēģiju. Atsevišķas darbā iekārtošanas aģentūras Anglijā, kā piemēram, Bostonas pilsētā, stāsta – pieejamais darbaspēks no Austrumeiropas samazinājies pat par 45 %. Britu uzņēmēji pieļauj, ka politiķi nobiedējuši vēl tikai potenciālos imigrantus Austrumeiropā.

“Mūsu darbinieki bija ļoti saskumuši “Brexit” dēļ un jautāja mums – vai tiešām jūs mūs šeit nevēlaties, vai mēs pietiekami cītīgi nestrādājam? Mūs kā darba devējus apbēdināja, ka mūsu algotajiem imigrantiem šī politika lika justies tik slikti,” sacīja Peroni.

Lielbritānijas Darbā iekārtošanas un nodarbinātības konfederācija aizstāv Austrumeiropas imigrantus, tostarp no Latvijas. Šī konfederācija ir partneris britu valdībai, taču izteiktie brīdinājumi neierobežot imigrāciju palikuši nesadzirdēti. Konfederāciju biedē izskanējusī versija, ka turpmāk darba devēju pienākums varētu būt samaksāt par no jauna uzaicinātu imigrantu vīzām summā līdz pat 2000 mārciņu. Industriālās nozares to var neizturēt.

“Bet galvenais – vai strādnieki vispār būs ieinteresēti braukt uz Lielbritāniju tikai uz sešiem mēnešiem. Cilvēki no ES pārceļas uz Lielbritāniju ar savām ģimenēm, vēlas te iesakņoties, iegādājas mājokli. Ja būs sezonāla vīza uz dažiem mēnešiem, vai tiešām migranti te brauks? Nedomāju, ka tā notiks,” raidījumam komentēja Lielbritānijas Darbā iekārtošanas un nodarbinātības konfederācijas politikas direktors Toms Hadlijs. 

Pēc Breksita latviete Liāna būs spiesta slēgt savu veikalu 

Britu mārciņas kursa straujā krituma dēļ latviešu uzņēmēji Lielbritānijā jau ir cietuši zaudējumus, un tiek paustas bažas par Brexit politikas tālāko ietekmi uz biznesu, - šonedēļ vēsta "LNT Ziņas" reportāžā no Lielbritānijas. Līdz ar izstāšanos no vienotā tirgus, visticamāk, tiks ieviesti muitas tarifi. Galvenās neskaidrības uzņēmējdarbības tālākai plānošanai ir neziņa, cik lieli būs ievedmuitas tarifi un vai piemēros visām preču grupām.

Latvijas būvniecības uzņēmums "Skonto Plan" Lielbritānijā uzstāda ēkām alumīnija fasādes un logus. Vidējā summa par objektu - 10 miljoni mārciņu, bet mēdz sasniegt arī 20 miljonus. Taču tā kā galvenie izdevumi ir eiro un pret valūtas svārstībām savlaicīgi nenodrošinājās, jo neticēja referenduma negatīvajam iznākumam, šis Latvijas uzņēmums cieta no Brexit, - intervijā "LNT Ziņas" stāsta  "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

"Pagājušajā gadā tas mums ienesa visai prāvus zaudējumus, jo valūtas kurss samazinājās līdz pat 25%, un uz atsevišķiem projektiem tas mums nesa zaudējumus," – atzīst uzņēmuma vadītājs.

Taču tagad šim Latvijas būvuzņēmumam Lielbritānijā galvenais jautājums ir par turpmāko imigrācijas politiku un darbaspēka kustību. Kā stāsta Freimanis, "Skonto Plan" lielākā daļa speciālistu un būvnieku tiek pieaicināti no Latvijas: "Vislielākais nezināmais, kādi būs šie nodarbinātības, ieceļošanas, uzturēšanās noteikumi."

Šis būvuzņēmums cer, ka Brexit plānotā muitas politika ietekmēs viņu vienu no galvenajiem konkurētspējas faktoriem – visu būvmateriālu ievešanu no Latvijas. Tieši cenā lētie materiāli no Latvijas ļāva šim uzņēmumam apsteigt britu kompānijas. "Skonto Plan" izpilddirekotrs atzīst: "Par cik procentiem uzliks ievedmuitu, par tik procentiem tas mūs sadārdzinās. Mēs ceram, ka mūsu materiāls nebūs tajās produktu grupās, kuriem būtu ieinteresēti uzlikt ievedmuitu."

Par gaidāmajām izmaiņām satraucas arī pēc finanšu apgrozījuma mazāki latviešu uzņēmēji Lielbritānijā.

Anglijas mazpilsētā Spaldingā latviešu konditoreja ir jau septīto gadu. Brexit dēļ te satraucas par iespējamiem ievedmuitas tarifiem, jo šī latviešu konditoreja  pilnīgi visas izejvielas ieved no Baltijas valstīm

Tā kā ar Lielbritānijas izejvielām kūkas, tortes, cepumi un pīrādziņi sanākot ļoti negaršīgi, tad no Latvijas iepērk miltus, olas, pienu, biezpienu, saldo un skābo krējumu, ievārījumu, medu, arī gaļu. Reizēm importa kopsumma sasniedz 12 tūkstošus mārciņu. Brīvās tirdzniecības robežu aiztaisīšana ciet šai latviešu konditorejai Spaldingā var būt liktenīgas.

Liāna Dūne, konditore Spaldingā, stāsta: "Ja būs ciet, tad mēs arī taisīsimies ciet, mums bez darba paliks strādnieki, es, visi paliksim bez darba. Nekas jau labs nav."

Konditorejas īpašniece ar ģimeni jau apsverot domu migrēt prom no Lielbritānijas, jo Brexit sekas šādam mazam biznesam esot pārāk lielas mocības. Jau tagad līdz ar komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu Anglijā, konditore pacēla cenu smalkmaizītēm par 5 pensiem, bet latviešu migranti sākuši kurnēt – esot par dārgu.  "Ja ieviesīs muitu, tad viss būs dārgs, tad mēs arī nevaram vairs pacelt cenu augstāk. Cilvēkiem nebūs tik lielas pirktspējas. Taisīsimies ciet," LNT Ziņām vērtēja Dūne.

Savukārt Bostonas industriālajā zonā atrodas Latvijas pārtikas preču vairumtirdzniecības bāze, kas ar produktiem apgādā līdz pat 70 veikaliņus visā Lielbritānijā. Šeit saimnieks stāsta, ja tiks ieviests ievedmuitas nodoklis, tad vai nu šie latviešu produkti kļūs dārgāki vai arī bizness nerentabls.

Brexit ir liels trieciens, - saka latviešu uzņēmējs Lielbritānijā, Aivars Sangelis, "Ambersea Ltd" īpašnieks. Vēl tieši pirms referenduma tika ieguldīta naudu jaunas noliktavas un vairumtirdzniecības zāles izveidē. Viņa biznesu ļoti ietekmē valūtas kurss.

Sangelis prognozēja: "Tikko būs vēl zemāks vai arī ievedmuita par kādiem 20% pacelsies, viss, nebūs vairāk interesanti."

Šajā vairumtirdzniecības bāzē Bostonā tirgo 1700 dažādus produktus no Latvijas zināmākajiem ražotājiem. Tieši šis uzņēmējs ļoti daudziem Latvijas ražotājiem palīdzējis ienākt Lielbritānijas tirgū, un tagad esot pienācis viņu laiks palīdzēt Anglijas latviešiem. Izskan priekšlikums - Latvijas ražotāji varētu nākt pretī, ja produktu cenas eksportam uz Lielbritāniju nolaistu zemāk par tādu summu, cik izmaksātu jaunie ievedmuitas tarifi. Citādi latviešu pārtikas produktus izkonkurēs poļu un lietuviešu prece, uzskata uzņēmējs: "Latvijas prece vairs nebūs konkurētspējīga, jo jau šobrīd tā nav tā pati lētākā. Ja mēs esam tirgojuši krietni vairāk, piemēram, Food Union, tad tagad mēs to vispār praktiski netirgojam vairāk. Nav tas konkurētspējīgs piedāvājums."

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles Lielbritānijā vadītājs Guntis Rubīns vērtē – mūsu lielie uzņēmēji šo tirgu nepametīs, jo ir pārāk ienesīgs. Notiks pielāgošanās.

"Ja tas pieprasījums būs, tad tas vienkārši absorbēsies. Jautājums, uz kura rēķina – vai nu uz piegādātāja vai pircēja rēķina. Es domāju, ka viņi sadalīs. Bizness neapstāsies jebkurā gadījumā," pārliecināts ir uzņēmējdarbības eksperts Rubīns.

Latvija uz Lielbritāniju visvairāk eksportē koksni un tās izstrādājumus, kā arī mehānismus, elektriskās iekārtas, metālus un to izstrādājumus. Šī gada dati rāda – par spīti Brexit pārdošanas apjomi turpinājuši kāpt.