Precei nosaukums tas pats, kvalitāte krietni sliktāka - Austrumeiropa pikta par pircēju diskrimināciju
Austrumeiropas valstis gatavojas vērsties Eiropas Komisijā, lai darītu galu Rietumeiropas ražotāju praksei piegādāt tāda paša nosaukuma preces ar zemāku kvalitāti.
Eiropas Savienības likumdošana atļauj ražotājiem mainīt produktu sastāvu, saglabājot iepakojumu un precīzi norādot sastāvu. Arguments – pircējiem dažādās valstīs gaume atšķiras, kam Centrālās un Austrumeiropas patērētāji nepiekrīt. Ja vēl varētu pastrīdēties par desām vai ievārījumu, tad veļas pulveri un šampūnu visi vēlas atbilstošu cenai.
Čehi brauc iepirkties uz Vāciju
Zedineku ģimene no Čehijas trīsreiz mēnesī brauc iepirkties uz Altenbergu Vācijā, un vienā no šiem šopingiem viņus pavada BBC žurnālists. Ceļā paiet tikai 20 minūtes, un zīmīgi, ka stāvvietā pie lielveikala pusei auto ir Čehijas numuri. Veikalā dzirdama tikai čehu valoda, vāciski runā vien kasieris.
Petrs Zedineks sazvērnieciski demonstrē tunča konservus, kas šeit maksā vienu eiro, bet viņa dzimtenē pusotru. Un tā nav lielākā nelaime. “Šeit zivij ir labāka kvalitāte – lieli gabali. Nemaz nelīdzinās tai putrai, ko pārdod otrpus robežai,” saka pans Zedineks.
Vācu cīsiņu sastāvā ir 87% gaļas, kamēr Čehijā tādus atrast nevarot. Starp citu, Latvijā ir nopērkami igauņu cīsiņi, kuru sastāvā ir 97% gaļas, un ir vietējie zemnieki, kas piedāvā pat simtprocentīgu gaļas produktu, ja neskaita garšvielas.
Kad čehi beiguši iepirkties, Skoda Octavia bagāžnieks ir piebāzts līdz malām. Petra sieva Sarka sašutusi klāsta, ka Rietumeiropas ražotāji izmanto Čehijas tirgu kā izgāztuvi.
Ministrs piesauc konservus un ledus tēju
Un šī nav tikai ierindas pircēju sazvērestības teorija. Čehijas lauksaimniecības ministrs Marians Jurečka kā vienu no pierādījumiem min visā Eiropā tirgotu ledus tēju – iepakojums ir vienāds, bet Čehijā pārdotajā ir par 40% mazāk tējas ekstrakta nekā Vācijas variantā, turklāt čehiem atmestais dzēriens ir dārgāks.
Ministrs ir nopietni iedziļinājies problēmā: “Vai arī šie gaļas konservi. Vācijā tie izskatās tieši tāpat kā Čehijā. Tomēr tas, ko pārdod Vācijā, ir ražots no cūkgaļas, kamēr Čehijā – no pārstrādātas vistas gaļas.”
Šie dati ņemti no pētījuma, ko jau 2015. gadā veica Prāgas Ķīmijas tehnoloģiju universitāte. Trīsdesmit studenti ostīja un izgaršoja 24 produktus – kafiju, sieru, margarīnu un citus. Tos pārbaudīja arī laboratorijas analīzēs. Atklājās, ka astoņiem (35% no visiem) manāmi atšķiras sastāvs un kvalitāte.
Piebalso arī Pabriks
Jurečka to uzskata par neētisku attieksmi, tāpēc kopā ar kolēģiem no Slovākijas un Ungārijas vāc datus, lai iesniegtu ziņojumu Eiropas Komisijā. Viņu mērķis ir likums visa bloka līmenī, kas aizliegtu ražotājiem un tirgotājiem šādu praksi.
Eiropas Parlamentā jau ir noritējusi akcija, lai šim jautājumam pievērstu uzmanību. No Latvijas ievēlētais Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks intervijā rus.db.lv atzinis, ka tā ir diskriminācija.
“Apbrīnojami, bet daudzi politiķi un amatpersonas ES arī neredz šo problēmu. Vispār sākotnēji jautājumu par atšķirībām produktu kvalitātē izvirzīja mani kolēģi no Horvātijas un Slovākijas. Viņi lika galdā daudzus pētījumus, zinātniskā ceļā laboratorijās iegūtus pierādījumus, ka Austrumeiropai piegādā daudz zemākas kvalitātes produktus,” klāsta Pabriks. Turklāt dīvainākais ir tas, ka augstākas kvalitātes preces Rietumeiropas veikalos maksā lētāk.
