Ārējais pieprasījums un investīciju aktivizēšanās paātrina ceturkšņa ekonomikas izaugsmi
Līdz ar rūpniecības spēcīgo kāpumu un investīciju aktivitātes atjaunošanos, Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī paātrinājusies līdz 3,9%, uzrādot straujāko pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, liecina iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 1,5%, kas ir straujākais kāpums kopš 2011.gada trešā ceturkšņa.
Ekonomikas izaugsmi visbūtiskāk veicinājis rūpniecības nozares straujais pieaugums, ražošanas apjomiem salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinoties par 10%. Ražošanas apjomi spēcīgi auguši gan apstrādes rūpniecībā, kur divos mēnešos izlaides apjomi bija palielinājušies par 6,2%, gan enerģētikas nozarē, kur pieaugums bija sasniedzis 11,6% un jaunākie dati liecina par ļoti augstiem elektroenerģijas ražošanas rādītājiem arī marta mēnesī. Ja enerģētikas nozares pieaugumu cita starpā veicinājuši arī elektroenerģijas ražošanai labvēlīgie laika apstākļi, apstrādes rūpniecības izaugsme saistīta ar spēcīgi augošo ārējo pieprasījumu un ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Pēc krasā krituma pagājušajā gadā, pirmajā ceturksnī pieaugumu uzrādījusi arī būvniecības nozare, salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni palielinoties par 8%. Būvniecības izaugsmes atjaunošanās liecina, ka pērn apsīkusī investīciju aktivitāte sāk atjaunoties, ko apstiprina arī budžeta dati par valsts izdevumiem investīcijām, kur izdevumi pamatkapitāla veidošanai pirmajā ceturksnī bijuši par 41,3% lielāki nekā pirms gada.
Lai gan pilnie dati par nozarēm vēl nav pieejami, operatīvie dati par kravu apgrozījumu ostās un dzelzceļa pārvadājumu apjomiem liecina, ka arī transporta nozarē pirmajā ceturksnī varētu būt sasniegts spēcīgs pieaugums. Pateicoties ogļu kravu tranzīta pieaugumam, kravu apgrozījums Latvijas ostās gada pirmajos trīs mēnešos bijis par 8,7% lielāks nekā pirms gada, bet dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms audzis par 8,1%. Pieaugumu visdrīzāk uzrādījušas arī pārējās ekonomikas nozares, nelielu piebremzēšanos gan piedzīvojot mazumtirdzniecībai, kur apgrozījums salīdzināmajās cenās pirmajā ceturksnī bijis tikai par 2% lielāks nekā pirms gada un ir mērenāks, nekā varētu sagaidīt pēc joprojām spēcīgi augošajām algām un krītošā bezdarba līmeņa.
Detalizēti dati par izaugsmi pa nozarēm un IKP no izlietojuma aspekta būs pieejami pēc mēneša, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī ir bijusi visaptveroša, un arī nākamajos ceturkšņos varētu būt strauja, pat paātrināties, turpinot pieaugt ES fondu līdzekļu plūsmai un tālāk aktivizējoties būvniecības nozarei. Arī ārējie priekšnosacījumi uz eksportu orientētās rūpniecības nozares attīstībai saglabājas labi. Par to liecina gan pasaules kopējās izaugsmes prognožu paaugstināšana, ko pēdējo mēnešu laikā veikušas vairākas starptautiskās institūcijas un vadošie eksperti, gan spēcīgi augošie konfidences rādītāji Eiropas Savienībā, kas ir lielākais Latvijas eksporta tirgus. Aprīļa vidū Starptautiskais Valūtas fonds paaugstināja pasaules kopējās izaugsmes prognozi šim gadam no 3,4% uz 3,5%, un tāpat par 0,1 procentpunktu tika paaugstināta ekonomiskās izaugsmes prognoze eirozonai. Savukārt ES biznesa un patērētāju konfidences indekss ESI aprīlī ir pakāpies līdz augstākajam līmenim kopš 2007.gada vidus.
