Īsi un skaidri par nodokļu reformu: kas no tās gaidāms

Tā paredz paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un darbaspēka nodokli. Reformu plāns arī paredz nepiemērot nodokli uzņēmumu attīstībā reinvestētai peļņai, mazināt birokrātiju un ieguvumus no minimālās algas palielināšanas.

Vairāk naudas makā

Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka pēc reformas būtiski pieaugs darba ņēmēju legālie ienākumi. Viņiem būs ne tikai vairāk naudas maciņā, bet arī lielāka stabilitāte un drošība par nākotni, jo mazināsies darba devēju vēlme krāpties un maksāt algas aploksnēs.

Lūk, daži piemēri. Finanšu ministrija to ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017. gadā – 910,50 eiro mēnesī. Proti, patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,50 eiro, neto alga (uz rokas) ir 641,30 eiro, pēc reformas būtu 680,90 eiro.

Lielākas pensijas

Iecerēts pakāpeniski paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām no 235 eiro šogad līdz 300 eiro 2020. gadā. Ja tiks apstiprināts šis nodoms, jau nākamgad pensiju apjoms pieaugs.

Pašlaik pensijām no 235 eiro piemēro 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Ja šogad tas ir no 235 eiro mēnesī, tad nākamgad tam jau jābūt no 250 eiro, 2019. gadā – 270 eiro, 2020. gadā – no 300 eiro.

Vidējā pensija šobrīd ir aptuveni 300 eiro mēnesī. Tātad pēc reformas pensionārs, kurš saņem 300 eiro, nākamgad saņems 305,53 eiro, 2019. gadā – 309,53 eiro, 2020. gadā – 315,53 eiro mēnesī. Šis aprēķins veikts tikai saskaņā ar reformā paredzētajām izmaiņām attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un neapliekamā minimuma palielinājumu, tajā nav ņemta vērā pensiju indeksācija, kas to apmēru varētu vēl vairāk palielināt.

Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns paudis, ka, īstenojot nodokļu reformu, kopumā sabiedrībā pieaugtu labklājības līmenis, palielinātos pensijas un sociālie pabalsti. Tieši šā iemesla dēļ arodbiedrības atbalsta ieceri samazināt ienākuma nodokli pensijām.

Mazāka birokrātija

Pašlaik Latvijā ir 200 valsts budžeta ieņēmumu kontu, un nodokļa vai dažādu nodevu maksātājiem pirms nomaksas ir rūpīgi jāpārliecinās, lai naudu pārskaitītu uz pareizo kontu.
Jau vairāk nekā desmit gadus uzņēmēji ir runājuši, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jāsamazina administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaits, jo tik liels kontu skaits ir apgrūtinošs. To apliecina gan milzīgais veicamo maksājumu skaits, gan arī ievērojamais kļūdaino maksājumu daudzums.
Tāpēc Finanšu ministrija jau pirms pusotra gada sadarbībā ar VID izstrādāja risinājumus, lai vismaz desmitkārtīgi samazinātu kontu skait

Iecerētā reforma paredz nodokļu nomaksu vienkāršot, izveidojot vienu vienotu kontu. Tas nozīmē, ka turpmāk ikvienam būs vieglāka un ērtāka nodokļu samaksa, tiks novērstas iespējamās kļūdas naudas pārskaitīšanā. Ekspertu un uzņēmēju aptaujas liecina, ka vienotu kontu sistēmas ieviešana ir pozitīvs solis un atvieglos uzņēmumu darbu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju samazina birokrātiskais slogs: “Laiks, kas tam patērēts, tiek atņemts no biznesa. Pie mums valda uzskats: ja kāds papīru darbs aizņem salīdzinoši mazu laika vienību, tas pat nav slogs. Bet arī tad, ja viens uzņēmums mēneša laikā patērē vienu līdz trīs stundas laika, piemēram, tikai sakārtotai nodokļu nomaksai, tad kopumā tā ir problēma, kas it kā ir šķietams sīkums, bet uzņēmumiem atņem miljonus. Tāpēc pozitīvi vērtēju, ka jautājums piedzīvo virzību, un ceru, ka tas neapstāsies.”

Izskaudīs aplokšņu algas

Samazinot darbaspēka nodokli, valsts nevis zaudēs, bet gan iegūs, uzskata eksperti. Par darbiniekiem uzņēmēji maksās nodokli, izzudīs vēlme maksāt aplokšņu algas, nebūšot iemesla blēdībām ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), un būs labvēlīga augsne uzņēmējdarbībai.

Reforma paredz samazināt darbaspēka nodokļus, tos pārvirzot no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu: iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt no 23% uz 20% (lielajām algām virs 45 000 eiro gadā gan to plānots atstāt 23% apmērā), atcelt solidaritātes nodokli un celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu.
Uzņēmumiem, kuri izvēlēsies ieguldīt naudu attīstībā, tiks piedāvāts investīciju stimuls, nosakot 0% nodokļa likmi reinvestētai jeb nesadalītai peļņai.

Proti, samazinot darbaspēka izmaksas, darba ņēmējs varēs legāli saņemt algu un uzņēmējs naktīs mierīgi gulēt un vairāk laika veltīt uzņēmuma attīstībai. Starp viena tirgus dalībniekiem samazināsies nevienlīdzīgas konkurences apstākļi.

Jāmazina slogs godīgiem uzņēmējiem

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsvēris, ka līdz šim laika gaitā Latvijas nodokļu sistēmā izveidojušās vairākas pretrunas. Kaut gan attiecībā pret ekonomikas apmēru nodokļos Latvija iekasē mazāk nekā citas Eiropas valstis, tomēr nodokļu slogs godīgiem uzņēmējiem ir augsts, kas skaidrojams ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Pēc Rutkastes teiktā, lai nodokļu ieņēmumus vairotu, nedrīkst mehāniski celt nodokļu likmes, jo tas mazinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Tāpēc nodokļu sistēma būtu jāpārskata, samazinot darbaspēka nodokļus.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs uzskata, ka ar pašreizējo nodokļu politiku nav iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu, tādēļ nepieciešamas izmaiņas: “Ja jautājam uzņēmējiem, kas šobrīd ir viņu galvenā problēma, tad lielākā daļa atbild, ka tie ir augstie darbaspēka nodokļi, bet pirms dažiem gadiem tā bija globālā ekonomiskā situācija un citi jautājumi. Būtiski veikt reformas tā, lai spēles noteikumi būtu par labu Latvijai.”