Valdība apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu 2017. - 2020. gadam
Otrdien, 11. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2017. – 2020. gadam. Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku un katru gadu aprīlī tiek iesniegta Eiropas Komisijai. Programmā sniegts izklāsts par iepriekšējā un tekošā gada ekonomikas attīstību un sniegta prognoze par ekonomikas attīstību turpmākajos trīs gados. Uz ekonomikas attīstības prognožu pamata tiek izstrādāts fiskālās attīstības scenārijs, kas nosaka pieļaujamo deficītu, kā arī ieņēmumu un izdevumu attīstību turpmākajiem trīs gadiem.
Stabilitātes programmā tiek prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017. un 2018. gadā pie nemainīgas politikas palielināsies attiecīgi par 3,2% un 3,4%, savukārt turpmākajos gados IKP pieauguma tempi tuvosies potenciālajam izaugsmes līmenim, sasniedzot 3% 2020. gadā. Patērētāju cenu indekss 2018. – 2020. gadu periodā augs vidēji par 2% gadā. Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa faktiskajās cenās šajā periodā vidēji augs par 5%, un bezdarba līmenis samazināsies no 9,4% 2017. gadā uz 8,2% 2020. gadā.
Stabilitātes programmas fiskālās attīstības scenārijs paredz aizsardzības finansējumu 2% no IKP no 2018. gada, finansējuma pieaugumu autoceļu uzturēšanai 2018. gadā par 25 miljoniem eiro, finansējumu veselības reformas īstenošanai 0,4% no IKP 2018. gadā un 0,5% no IKP 2019. gadā, kā arī fiskālā nodrošinājuma rezerves izveidošanu.
Tomēr svarīgākais fiskālās politikas pasākums šajā Stabilitātes programmā ir nodokļu reformas īstenošana ar mērķi nodrošināt Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu – panākt, ka Latvija vidēji attīstās nevis ar 3%, bet gan ar 5% izaugsmi gadā.
“Nodokļu politika būtiski ietekmē uzņēmēju lēmumus. Nodokļu apjoms un struktūra, to pareiza kalibrācija ir būtisks instruments ekonomiskā izrāviena panākšanai un ēnu ekonomikas samazināšanai. Lielas ēnu ekonomikas apstākļos ir efektīvi jācīnās ar ēnu ekonomikas dalībniekiem un arī jāmazina šīs parādības nelabvēlīgā ietekme uz godīgo uzņēmējdarbību. Papildu efekts no līdzsvarotas nodokļu struktūras ir mazāka nevienlīdzība strādājošo vidū, kā arī lielāki budžeta ieņēmumi vidējā termiņā,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Plānotās nodokļu reformas galvenie pasākumi ietver nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz kapitālu, kā arī uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanu, ieviešot 0% reinvestētās peļņas nodokli un sakārtojot mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmus. Pasākumu komplekss ir veidots tā, lai sabalansēti kāpinātu gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusi un nodrošinātu strukturālās izmaņas, nevis pastiprinātu cikliskos efektus.
Īstenojot nodokļu reformu un veselības reformu, nodrošinot 2% finansējumu aizsardzībai un finansējuma pieaugumu autoceļu uzturēšanai, fiskālās attīstības scenārijs paredz vispārējās valdības deficītu 1,6% no IKP 2018. gadā, 1,2% no IKP 2019. gadā un 0,5% no IKP 2020. gadā. Fiskālā telpa jaunām politikas iniciatīvām sasniegtu 116 miljonus eiro 2019. gadā un 294 miljonus eiro 2020. gadā. Minētais deficīts atbilst Eiropas un Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem.
