Deputāti liek šķēršļus ģenētiski modificētajiem organismiem
Eiropas lietu komisijas deputāti nolēma, ka Latvijai nevajadzētu atbalstīt nevienu Eiropas Komisijas izstrādāto lēmumprojektu atļauju izdošanai ģenētiski modificētu organismu tirdzniecībai un audzēšanai.
Šāda nostāja tiks pamatota ar sabiedrības negatīvo nostāju, kā arī to, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs neveic ĢMO riska novērtēšanu nacionālā līmenī. Šo nostāju atbalstīja vairākums no Eiropas lietu komisijas deputātiem.
Par nostāju, kurā tiktu atbalstīta atļaujas izdošana ģenētiski modificētu produktu tirdzniecībai, izvērtējot katra produkta tirdzniecības gadījumu atsevišķi, bet neļautu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, nobalsoja pieci deputāti - bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), Karina Pētersone (LPP/LC), Jānis Eglītis (TP), Nikolajs Kabanovs (SC) un Boriss Cilevičs (SC).
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) aicināja gan Eiropas lietu komisijas deputātus, gan valdību apzināties, ka, izvēloties kādu no piedāvātajiem variantiem, uz tiem tiks balstīta Latvijas pozīcija gan Eiropas Savienības (ES) darba grupās, gan ES ministru padomēs.
„Ja valdība vienosies par vienu, konkrētu variantu un Eiropas lietu komisijas deputāti to atbalstīs, tas ļaus Latviju konsekventi un vienoti pozicionēt ĢMO jautājumos gan ES, gan starptautiskā līmenī. Ir svarīgi panākt vienotu nostāju, lai nebūtu tā, ka ierēdņi runā vienu, politiķi - citu, kļūdami smieklīgi sabiedrības acīs,” sacīja Vējonis.
Vides ministrija uzskata, ka Latvijai sevi jāpozicionē kā zaļai valstij, ar potenciālu perspektīvu piedāvāt ES, kā arī ārpus tās bioloģiski audzētus produktus.
Uz komisiju uzaicinātais Latvijas Universitātes profesors Īzaks Rašals, neanalizējot konkrētu pētījumu rezultātus, vispārināti apgalvoja, ka ģenētiski modificēti produkti neesot bīstami cilvēka veselībai.
Savukārt bioloģijas pasniedzējs Didzis Pilāns deputātiem bija sagatavojis 828 zinātnieku atklāto vēstuli visām valdībām, kurā zinātnieki norāda uz draudiem, ko ĢMO rada bioloģiskajai daudzveidībai, pārtikas drošumam, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai, un pieprasa saskaņā ar piesardzības principu neveikt moratoriju šo organismu izplatīšanai apkārtējā vidē.
Zinātnieki vēstulē iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu izplatīšanu, jo tās rezultātā pastiprināsies uzņēmumu monopols, padziļināsies nevienlīdzība un aizkavēsies tik būtiskā pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, kas varētu garantēt pārtikas drošumu un veselību visā pasaulē.
Zinātnieki aicina valdības aizliegt patentus uz dzīvības formām un dzīvības procesiem, kas apdraud pārtikas drošumu, sankcionē biopirātismu attiecībā uz vietējām zināšanām un ģenētiskajiem resursiem un aizskar cilvēka pamattiesības un cieņu.
„Kamēr mūsu rīcībā nav nepārprotamu pierādījumu par ģenētiski modificētas pārtikas nekaitīgumu, tikmēr mums jābūt piesardzīgiem. Latvijai daudz izdevīgāk ir izcelt savu bioloģisko un zaļo lauksaimniecību,” uzskata komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP). Līdzīgu viedokli pauda arī deputāti Vineta Muižniece (TP), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Staņislavs Šķesters (ZZS), Silva Bendrāte (JL) un Sandra Kalniete (PS).
Solvita Āboltiņa (JL) aicināja vispirms domāt par iedzīvotāju veselību, un tādēļ iestāties pret ĢMO audzēšanu, kā arī izmantošanu pārtikā un lopbarībā. Zinātnieki brīdina, ka ĢMO var veicināt tādu gēnu izplatību, kuri nepakļaujas antibiotiku iedarbībai un uz kuru bāzes var rasties jauni vīrusi un baktērijas, kā arī kaitīgas mutācijas, kas var novest pie saslimstības ar vēzi.
Arī deputāts Artis Pabriks (SCP) uzsvēra, ka ĢMO atļaušana būtu neatgriezenisks lēmums, tādēļ Latvijai izdevīgāk būtu censties sevi pozicionēt kā no ĢMO brīvu valsti. „Uzskatu, ka pareizāk būtu pievienoties tādām ES dalībvalstīm kā Austrija, kas pilnībā iestājas pret ĢMO. Patlaban Latvijas zinātniekiem nav tādas kapacitātes, kas pasaulē ĢMO jomā ļautu veikt progresīvus pētījumus, kas nestu Latvijas vārdu pasaulē. Ja mums tomēr neizdosies pastāvēt kā šādai zaļai valstij, tad pie ĢMO atļaušanas varēsim atgriezties vienmēr,” teica Pabriks.
Savukārt citi deputāti aicināja vairāk domāt par Latvijas lauksaimniekiem, kuriem ĢMO izmantošana lopbarībā ir ekonomiski izdevīga. Roze norādīja, ka ĢMO audzēšanu Latvijā atļaut nedrīkst, tomēr ne Latvija, ne visa ES nespēj sevi nodrošināt ar gaļas produkciju. Lai šādu situāciju novērstu, lopkopībā jāļauj izmantot ģenētiski modificētu soju, kas ir izdevīgākais proteīnu avots. „Nostājoties pilnīgi aizliedzošā pozīcijā, mēs pretī saņemsim vēl daudz kaitīgāku gaļu no ASV un Argentīnas, kur lopbarībā tiek aktīvi izmantoti ne tikai ĢMO, bet arī dažādi augšanas hormoni,” uzsvēra Roze.
LETA
