Kāpēc Igaunija aug visstraujāk, bet Latvija krīt viszemāk?

Igauņiem nebija ne „Parex”, ne aizņēmuma

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2009.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni pieauga par 2,6%, turpretim Latvijā samazinājās par 3,2%. Pat Rumānija un Grieķija nepiedzīvoja tik lielu tautsaimniecības kritumu kā Latvija, tur IKP samazinājās attiecīgi par 1,5% un  0,8%, ziņo BNS.

Ekonomisti atšķirības kaimiņvalstu vidū skaidro ar lielo „caurumu” Latvijas budžetā un igauņu tālredzīgāko ekonomisko politiku.

Igaunijā nebija tik liels nekustamo īpašumu tirgus spekulatīvais burbulis, līdz ar to nav tik daudz neatgūstamu kredītu un viņi nav aizņēmušies naudu no Starptautiskā valūtas fonda, līdz ar to var brīvi rīkoties, skaidro Ventspils augstskolas ekonomikas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs. „Igauņiem nebija „Parex bankas” un valsts budžets bija daudz sabalansētāks,” ziemeļu kaimiņu priekšrocības norāda ekonomists Uldis Osis. „Starptautiskā valūtas fonda naudas ieplūšanai vajadzēja pozitīvi atspoguļoties ekonomiskajos rādītājos, bet tas nenotika, jo budžeta caurums bija pārāk liels, visa nauda aizgāja tā aizbāšanai un „Parex bankā”. Izmaksu griešana publiskajā sektorā bija ļoti smaga, pieauga bezdarbs, samazinājās tirgus pieprasījums. Turklāt Latvijā aizkavējās ES atbalstītie projekti, pēc SVF iniciatīvas tika apstādināti publiskās un privātās partnerības projekti.” Osis gan piebilst, ka viena ceturkšņa rādītāji vēl neraksturo situācija. Lai identificētu tendences, jāaplūko vismaz trīs ceturkšņi.

SVF marionetes

Smirnova skatījums ir pesimistiskāks. Viņaprāt, nevar runāt vienkārši par ekonomisko lejupslīdi, jo valdības darbības rezultāts ir ceļš uz smagu depresiju. Sociālo izdevumu samazināšana valsts budžetā un nodokļu sloga palielināšana pēc spirāles principa ved uz leju. Daudzi uzņēmumi ir bankrota priekšā, bizness tiek pārcelts uz Igauniju vai Lietuvu, savukārt ārvalstu uzņēmējus Latvijas nodokļu politika atbaida. Kamēr Igaunija meklēja ceļus ekonomiskai izaugsmei, Latvija ar SVF naudu kā ar lupatu skrandām aizbāza daudzos valdības politikas izraisītos caurumus. Ekonomists piebilst, ka tagad mums nav valdība, bet ir tikai SVF marionetes. Smirnovs uzskata, ka IKP aprēķināšanas metodoloģija liedz sastatīt patiesās ekonomikas tendences, jo līdz šim IKP pieaugumu raksturoja tērētie kredītu līdzekļi, bet tagad, kad burbuļa vairs nav, IKP rādītāji krītas. Viņaprāt, galvenais ekonomiku raksturojošais rādītājs ir bezdarba līmenis un vidējais atalgojums. Tikai tad, kad bezdarbs samazināsies, varēsim runāt par krīzes pārvarēšanu. Tikmēr Lietuva, kas pagaidām ir labākā situācijā nekā Latvija, drīzumā grasās aizņemties no SVF. Līdz ar kaimiņi var nonākt tikpat nejēdzīgā situācijā kā Latvija uzskata Smirnovs.