Latvijas ekonomika pārkārtojas eksporta virzienā

Pēc viņa teiktā, šā gada pirmajā ceturksnī eksports pārsniedza 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un eksporta īpatsvars rūpniecības apgrozījumā otrajā ceturksnī palielinājies līdz 60%, pārsniedzot iepriekšējo divu gadu rādītājus.

Līdzās tam esot uzlabojušies arī ārējie apstākļi attiecībā uz eksportu - pieaugušas eksporta cenas, tostarp galvenajām Latvijas eksporta precēm - koksnei, lauksaimniecības un pārtikas produkcijai, kā arī palielinājušies eksporta jauno pasūtījumu indeksi.

Tāpēc, ja nenotiks kādi būtiski satricinājumi, Hermanis prognozē arī turpmāku eksporta apjomu palielināšanos. "Rezultātā paredzams Latvijas ārējās tirdzniecības pieaugums, ko nodrošinās gan eksporta, gan importa palielināšanās. Perspektīvā būtu nepieciešams veicināt starptautisko konkurētspēju nevis uz lētāku izmaksu rēķina, bet pārdodot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību," norāda finansists.

Komentējot Latvijas Bankas datus par tekošā konta saldo, viņš norāda, ka, lai arī konta pārpalikums nav liels, tas novērš nepieciešamību diskutēt par lata kursa devalvāciju. Vienlaikus, samazinoties Latvijas ražotāju un patēriņa cenām attiecībā pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, Latvijā turpinās iekšējā devalvācija. Tās rezultātā uzlabojas valsts starptautiskā konkurētspēja.

Hermanis spriež, ka turpmāk tekošā konta rādītājos ir gaidāmas vairākas izmaiņas, proti, pirms pusotra gada tekošā konta deficītu lielā mērā palīdzēja likvidēt straujš importa samazinājums, kurš nostabilizējās noteiktā "iztikas minimuma līmenī", bet, ņemot vērā, ka lēto resursu un izejvielu periods beidzas un krājumi ir jāatjauno, ilgstoši šāda situācija nesaglabāsies, tāpēc ir paredzams pakāpenisks preču importa pieaugums.

Kā ziņots, šā gada jūnijā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 43,9 miljoni latu, liecina informācija Latvijas Bankas mājaslapā.

Šā gada janvārī tekošā konta pārpalikums veidoja 93,7 miljonus latu, februārī - 62,3 miljonus latu, martā - 107,3 miljonus latu, aprīlī - 82,9 miljonus latu, bet maijā - 82,1 miljonu latu.

Centrālās bankas ekonomikas eksperte Daina Paula norāda, ka kopējā tirdzniecības bilance jūnijā joprojām bija pozitīva - preču un pakalpojumu eksportam pārsniedzot importu par 1,8 miljoniem latu. Pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo uzlabojās un sedza lielāko daļu preču tirdzniecības saldo pasliktinājuma.

Kopējā tirdzniecības bilance turas pozitīva kopš 2009.gada jūlija, bet neliels tirdzniecības deficīts tika konstatēts tikai 2009.gada decembrī un 2010.gada martā.

Kā skaidro eksperte, pakalpojumu tirdzniecības bilances uzlabojumu jūnijā noteica finanšu pakalpojumu eksporta un pārvadājumu pakalpojumu pieaugums. Pārvadājumu pakalpojumu eksportā galvenokārt pieauga pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmē un kravu pārvadājumu ar citu transportu vērtība, pārsniedzot atbilstošo pakalpojumu eksportu 2009.gada jūnijā. Preču eksportā jūnijā bija vērojams neliels sezonāls samazinājums, bet importa pieaugumu noteica investīciju preču ieveduma pieaugums.

Maksājumu bilances ienākumu konta bilance jūnijā saglabājās pozitīva (10,2 miljoni latu), bet pirmoreiz kopš 2008.gada septembra pozitīva bija tiešo investīciju konta debeta vērtība. Tā ir pozīcija, kurā pirms gada, 2009.gada jūnijā, atspoguļojās rekordlieli tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi.

Latvijas Banka sagaida, ka šogad kopumā ir gaidāms tekošā konta pārpalikums, taču tas būs mazāks nekā iepriekšējā gadā. "Veiksmīgāka ārvalstu ieguldītāju saimnieciskā darbība nozīmē mazākus to zaudējumus, kas attiecīgi mazina maksājumu bilances ienākumu konta un tekošā konta pārpalikumu," pamato Paula.

Kā ziņots, Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2009.gadā sasniedza 1,25 miljardus latu jeb 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvijas Banka prognozē, ka tekošā konta pārpalikums šogad būs aptuveni 5,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

LETA