Ķirsons un Plaude nebūs vienīgie. Ekonomiskās katastrofas tikai sāksies
Tik lielu un populāru uzņēmumu kā „Lido” un „Kolonna” bankrots būs ne vien ekonomisks, bet arī psiholoģisks trieciens, pārliecināta augstskolas „Turība” asociētā profesore, ekonomiste Anna Ābeltiņa.
Pēc ekonomistes ieskatiem, tendence, ka tik pazīstami uzņēmēji kā skaistumkopšanas salonu „Kolonna” īpašniece Ieva Plaude un kompānijas „Lido” īpašnieks Gunārs Ķirsons oficiāli paziņo par savu maksātnespēju, esot šādai valsts ekonomikas politikai, nav pārsteidzoša, bet biedējoša.
Ekonomiste pieļauj, ka šie divi lielie uzņēmumi nebūs vienīgie, kas bankrotēs. Ekonomiskās katastrofas notiek katru dienu. „Visu laiku kāds bankrotē, bet līdz šim tie ir bijuši mazāk interesanti uzņēmumi. Runas par „Lido” jau sen bija dzirdamas, bet es domāju, ka uzņēmums kaut kā izķepurosies.
Diemžēl šo divu uzņēmumu bankrots nebūs šoks, kas ātri pāriet, jo viņi nebūs vienīgie,” saka profesore. „Lido” un „Kolonna” sabiedrībā asociējās ar augšupeju, ekonomisko attīstību, varēšanu, tāpēc uzņēmumu bankrots nepatīkami iezīmēsies Rīgas un citu pilsētu vaibstos. Turklāt valsts zaudēs darba vietas un nenomaksātus nodokļus.
380 lielie Latvijas uzņēmumi valstij nomaksā 80% no visiem nodokļiem. „Divus varam izsvītrot, kas būs, ja zaudēsim arī citus?” Uzņēmumu bankrotā Ābeltiņa vaino valdības nepārdomāto nodokļu politiku. „Ja turpināsim tādu ekonomisko politiku, bankroti sekos, jo nevar matemātiski rēķināt: lielāki nodokļi – lielāki ieņēmumi. Ekonomikā reizēm nevajag rēķināt, bet vajag domāt loģiski. Nodokļu paaugstināšana nedos gaidīto rezultātu, bet tikai pasliktinās situāciju. Palielināt nodokļus jau var līdz absurdam, bet nebūs, kas tos maksā. Nevar domāt tikai par izdevumu samazināšanu. Varbūt tomēr vajag palielināt ekonomikas attīstības tempu. Ir visiem zināmi ekonomikas attīstības likumi, bet mēs visu laiku ejam pretējā virzienā,” skaidro ekonomiste.
Viņasprāt, valdība domā, kā atdot naudu kredīta devējiem, kas ir pareizi, bet neviens jau neliedz paralēli domāt ar pluss zīmi, par attīstību, kas netiekot darīts. Piemēram, Latvijai ir neapgūtas Eiropas naudas rezerves. „Nav vainojams uzņēmēju kūtrums, bet valdība, kas runā vienu, tomēr dara citu. Uzņēmēji nevar rēķināties ne piecas minūtes uz priekšu, nav zināms, kas un kad ar kuru nodokli notiks. Valdības vēl nav, bet jau zināms, ka tiks celti nodokļi. Budžetam būtu jābūt zināmam 3-4 gadus uz priekšu, lai uzņēmējs zina ar ko rēķināties.”
Karnīte: aizrāvās ar spekulatīvām nozarēm
Savukārt ekonomiste Raita Karnīte „Lido” un „Kolonnas” finanšu krahu saista ar šo uzņēmumu vadītāju aizraušanos ar spekulatīvām nozarēm, piemēram, tādām kā nekustamie īpašumi. Radio Baltkom 93,9 ekonomikas eksperte atzina, ka pārvilkt krustu šo uzņēmumu vēsturei vēl ir pāragri. Viņasprāt, abiem uzņēmumiem ir pārāk liela nozīme, lai to biznesam tā vienkārši pieliktu punktu. Eksperti uzskata, ka krīzes ietekme uz lieliem uzņēmumiem izpaužas vēlāk nekā uz maziem. Šī brīža situācijā mūsu ekonomiku notur mazā un vidējā biznesa atjaunošana, uzskata Karnīte. Viņasprāt, uz veiksmi var cerēt uzņēmumi, kas darbojas savā jomā, it īpaši, ja tā ir ražošana.
Kāpēc latvieši mācās vācu valodu?
Nepareizu nodokļu sistēmu uzņēmēju nelaimēs vaino arī farmaceitiskās kompānijas „Grindeks” valdes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Radio Baltcom 93,9 viņš izteica pārliecību, ka „Lido” drīz parādīsies jauns īpašnieks, jo restorānu tīkls ar populāro atpūtas kompleksu Krasta ielā spēj nest peļņu un nedrīkst izzust. Viņaprāt valdība līdz šim absolūti neprasmīgi veidojusi nodokļu politiku, jo tai jābūt precīzi diferencētai. Ēdināšana – tas ir viens, metalurģija – kaut kas cits, farmācija – trešais, un tā tālāk. Ja valdība to pareizi organizētu, šodien Ķirsona uzņēmumi plauktu, jo, ņemot vērā, ka produktu cenas katru gadu pieaug, nodokļu slogs kļuva, jo dienas, jo smagāks. K.Lipmans piebilda, ka nevar visām precēm piemērot vienu un to pašu 21% likmi, kas drīzumā var pieaugt līdz 22-23%.
Ekonomiste Anna Ābeltiņa vēl piebilda, ka drīz sāksies jauns izceļošanas vilnis un prom brauks ne vien gados jauni, bet arī vecāki cilvēki, jo pēc pusgada darba tirgu vērs Vācija. „Ko cilvēki dara? Mācās vācu valodu, jo drīz būs iesēja braukt strādāt uz Vāciju. Šādos apstākļos cilvēki te nepaliks.”
Evija Hauka/Foto:LETA
