Latvijas lielākie parādnieki
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vairāk nekā pusmiljonu eiro lielās kredītsaistības par ekskluzīvu dzīvokli Jūrmalā ir tīrais sīkums, salīdzinot ar tām kreditoru prasībām, ko „sakrājušas” daudzu desmitu Latvijas uzņēmēju – gan sabiedrībā plaši pazīstamu, gan faktiski nezināmu – kompānijas. 132 miljoni latu – kā rāda Lursoft pirmoreiz apkopotie dati, tāds ir viena konkrēta uzņēmēja parādu jūga rekords šā gada sākumā.
„Kopumā saraksts diezgan precīzi parāda Latvijas tautsaimniecības ainu Vairākas šajā sarakstā iekļautās personas ir iesniegušas privātās maksātnespējas prasības tiesā. Taču, vērtējot lielāko komercķīlu devēju un parādnieku sarakstu, var redzēt, ka tajā iekļuvuši gan lielāko zaudētāju saraksta līderi, gan lielāko pelnītāju saraksta dalībnieki. Turklāt šie uzvārdi sarakstos atrodami jau vairākus gadus, kas nozīmē, ka viņi aktīvi nodarbojas ar biznesu, tam nepieciešamo finansējumu aizņemoties komercbankās,” saka Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.
Pašreizējais antirekords, kas datēts ar šā gada sākumu, pieder Jūrmalas nekustamo īpašumu uzņēmējas Larisas Sviridovas uzņēmumiem, bet otrās vietas ieguvēja – tās pašas jomas plaši pazīstamā avantūriskā pārstāvja Gata Saknīša māte Agra Saknīte no šī snieguma atpaliek par aptuveni 44 miljoniem latu. Turklāt arī gandrīz visas pārējās vietas saraksta augšgalā aizņem tieši nekustamo īpašumu jomas pārstāvji.
Tiesa, tas, ka uzņēmumiem ir uzkrājies iespaidīgs kreditoru prasību kopapjoms, vēl noteikti nenozīmē, ka kompānijām un tātad arī to īpašniekiem gals klāt, - tā, piemēram, pirmajā piecniekā atrodams arī pazīstamais baņķieris Valērijs Belokoņs: viņa kompāniju parādu kopsumma – 56,4 miljoni latu – gan ir iespaidīga, taču šajā gadījumā tai „pretī” stāv arī pietiekami liela pašu uzņēmumu prasību summa un arī vērā ņemams un ienesīgs bizness.
Arī būvnieka Gunta Rāvja (uzņēmumu kreditoru prasību kopsumma – 28,1 miljons latu) jurists Gvido Seņkāns norāda gan to, ka jāņem vērā arī debitoru apjoms (kādas summas uzņēmumam ir parādā citi), gan to, ka, „lai nebūtu vispār nekādu kreditoru, ir jāaptur saimnieciskā darbība”.
Tā gan ir tikai daļā gadījumu. „Nenoliedzami lielāko parādnieku sarakstā dominē nekustamo īpašumu nozare, un tas nav saistīts tikai ar ekonomisko krīzi, bet arī faktu, ka nekustamo īpašumu attīstīšanai tiek ņemti lieli kredīti, kuriem kā nodrošinājums kalpo uzņēmuma īpašnieku izsniegtās privātās ķīlas. Arvien biežāk kā komercķīlas nodrošinājums parādās arī uzņēmuma kapitāla daļas, kaut iepriekš tas nebija tik izplatīti. Līdz ar to parādnieku un komercķīlu devēju saraksts ar katru gadu kļūst garāks, arī summas palielinās,” atzīst D. Kiopa.
„Redzot, ka banka nav gatava sadarboties un pagarināt kredītu, mani starptautiskie partneri izstājās no spēles, norakstīja personīgajos zaudējumos ieguldītos 20 miljonus. Mani partneri jau 40 gadus nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un ir darījuši to visos kontinentos un gājuši cauri dažādām krīzēm. Latvija bija vienīgā valsts, kur nevarēja vienoties ar banku par kredīta pagarināšanu uz tādiem pašiem nosacījumiem. Banka prasīja, lai atdod ļoti lielu daļu no kredītu un tikai tad būtu piekritusi pagarināt. Mani partneri tā nebija gatavi,” atzīst Panorama Plaza cēlējs Aivars Balodis, kura kapitāldaļām atbilstošā parādu summa pārsniedz 36 miljonus latu.
A. Balodi iegāza nekustamo īpašumu krīze komplektā ar tā arī nepabeigto augstceltņu projektu – un viņš ar zaudēto ir faktiski samierinājies: „Droši vien šīs parādsaistības man piederošā kompānija nerisinās nekā. Ir jau maksātnespējas process, būs izsole un viss. Bet es jau esmu tāds pats zaudētājs, jo esmu otrs lielākais nenodrošinātais kreditors kompānijai ar 8,8 miljoniem latu, kas ir gan mana, gan manu kompanjonu ieguldītā nauda. Es šo naudu arī nekad neatgūšu. Bija reāli kompāniju glābt, bet tajā brīdī Swedbank bija ļoti agresīva politika, nekādu restrukturizācijas sarunu. Nu, tagad pārdos par kapeikām izsolē, nopirks bankas meitas uzņēmums un pēc tam vēl nopelnīs, pārdodot tālāk jau par krietni augstāku cenu tad, kad būs attapušies no krīzes šoka un atkal sāks dāļāt kredītus...”
Daudz optimistiskāks ir cits šīs pašas nozares pārstāvis, Latio īpašnieks Edgars Šīns (kompāniju parādu nasta tikai divreiz mazāka – 18,1 miljons latu), kaut arī viņš labprāt vainu noveļ uz „Latvijas ekonomiku izvarojušajām” Skandināvijas bankām: „Īrijā saka, ka tur ir katastrofāls nekustamā īpašuma tirgus kritums – par 30%. Pie cik mums nokrita? 70%? Ja tur ir katastrofa, tad kas ir pie mums?”
Savukārt vēl citi uzņēmēji norāda, ka nebūt parādā uzņēmējdarbībā – tas nemaz nav iespējams. „Lai pārkrautu naftu, man ir nepieciešama produkcija 150 miljonu vērtībā, un tas viss ir jāapdrošina, lai gadījumā, ja kaut kas aizdegas, lai varētu visus zaudējumus segt. Un apdrošināšanas summa ir 5% no kopējās summas, tad nu varat rēķināt, cik daudz tas ir. Tādēļ arī tika paņemts kredīts apdrošināšanas maksājumam. Un vēl bija 7 miljonu latu kredīts konteineru termināļa celtniecībai. Tur bija kopā nepieciešami 12 miljoni, četri vai pieci man bija pašam, bet pārējo es aizņēmos bankā,” savu parādu matemātiku izklāsta Man-Tess saimnieks Jūlijs Krūmiņš, kura uzņēmumu kopējā parādu nasta saskaņā ar Lursoft datiem ir 8,8 miljoni latu.
Kas Jauns publicē pilnu to cilvēku sarakstu, kuru kapitāldaļām uzņēmumos atbilst kreditoru prasību apjoms virs septiņiem miljoniem latu, - kā izrādās, kopā Latvijā tādu ir nepilns simts.
Latvijas lielākie parādnieki 2010. gadā
1. Larisa Sviridova – 132 miljoni latu
2. Agra Saknīte – 88 miljoni latu
3. Valērijs Belokoņs – 56,4 miljoni latu
4. Emīls Gusarovs – 50,6 miljoni latu
5. Aivars Balodis – 36,5 miljoni latu
7. Muraļs Sergejs – 30,7 miljoni latu
8. Bruno Veidemanis - 29,1 miljons latu
9. Guntis Rāvis – 28,1 miljons latu
10. Inese Karlova – 26,8 miljoni latu
11. Valdis Lejnieks – 23,9 miljoni latu
12. Guntis Indriksons – 22,4 miljoni latu
13. Viktors Gusevs – 21,9 miljoni latu
14. Antra Lūsiņa – 21,8 miljoni latu
15. Normunds Nebojs – 18,4 miljoni latu
16. Aleksandrs Zareckis – 18,1 miljons latu
17. Edgars Šīns – 18,1 miljons latu
18. Alevtīna Moroza – 17,6 miljoni latu
19. Viktors Škuratovs – 17,6 miljoni latu
20. Andris Sihtors – 17 miljoni latu
21. Venjamins Gurevičs – 17 miljoni latu
22. Laimons Kučiks – 16,9 miljoni latu
23. Sergejs Zaharjins – 16,4 miljoni latu
24. Vadims Telica – 16,2 miljoni latu
25. Ivans Tiščenko – 15,5 miljoni latu
26. Vitālijs Čmihovs – 15,5 miljoni latu
27. Aleksandrs Oskins – 15,4 miljoni latu
28. Viesturs Koziols – 14,7 miljoni latu
29. Ināra Grāvīte – 14,6 miljoni latu
30. Mihails Uļmans – 14,2 miljoni latu
31. Gunārs Ķirsons – 14,1 miljons latu
32. Alvis Krasovskis – 13,3 miljoni latu
33. Gundars Rezevskis – 13 miljoni latu
34. Jūlija Stasaitiene – 13 miljoni latu
35. Ints Jansons – 12,9 miljoni latu
36. Jevgenijs Gombergs – 12,7 miljoni latu
37. Igors Sakovičs – 12,6 miljoni latu
38. Evija Saknīte – 12,5 miljoni latu
39. Vladislavs Drīksne – 12,5 miljoni latu
40. Sandijs Ūdris – 12,4 miljoni latu
41. Ņina Kašapova – 12,2 miljoni latu
42. Aleksejs Sakovičs – 12,1 miljons latu
43. Valērijs Kļimovs – 11,9 miljoni latu
44. Juris Savickis – 11,9 miljoni latu
45. Jānis Marcinkonis – 11,8 miljoni latu
46. Jūlija Jeresjko – 11,6 miljoni latu
47. Donāts Vaitaitis – 11,4 miljoni latu
48. Kirovs Lipmans – 11,3 miljoni latu
49. Uldis Asars – 11,2 miljoni latu
50. Ivars Millers – 11,2 miljoni latu
51. Andris Apša - 11 miljoni latu
52. Aija Krištopane - 11 miljoni latu
53. Samvels Jesaibegjans – 10,6 miljoni latu
54. Jānis Bormanis – 10,4 miljoni latu
55. Māris Gailis – 10,3 miljoni latu
56. Ilona Savčenkova – 9,9 miljoni latu
57. Ilze Gulbe – 9,9 miljoni latu
58. Vitauts Teličens – 9,8 miljoni latu
59. Pēteris Antonovs – 9,8 miljoni latu
60. Ilona Drikina – 9,7 miljoni latu
61. Aleksandrs Popovs – 9,5 miljoni latu
62. Sergejs Kolmakovs – 9,1 miljons latu
63. Ģirts Timinieks – 9,1 miljons latu
64. Valdemārs Vaļkuns – 9,1 miljons latu
65. Jānis Leimanis – 9,1 miljons latu
66. Valdis Bērziņš – 8,9 miljoni latu
67. Anna Mežinska – 8,9 miljoni latu
68. Jānis Uzars – 8,9 miljoni latu
69. Oļegs Kirijenkovs – 8,8 miljoni latu
70. Jūlijs Krūmiņš – 8,8 miljoni latu
71. Marika Upeniece – 8,7 miljoni latu
72. Vilnis Priedītis – 8,6 miljoni latu
73. Mihails Ļitviņuks – 8,4 miljoni latu
74. Justs Nikolajs Karlsons – 8,2 miljoni latu
75. Imants Rendenieks - 8 miljoni latu
76. Kaspars Brunovskis - 8 miljoni latu
77. Rolands Orlovskis - 8 miljoni latu
78. Vasīlijs Meļņiks - 8 miljoni latu
79. Aldis Plaudis – 7,9 miljoni latu
80. Roberts Tavjevs – 7,9 miljoni latu
81. Ludmila Kaca – 7,7 miljoni latu
82. Sergejs Zmitrovičs – 7,7 miljoni latu
83. Jurģis Ābele – 7,7 miljoni latu
84. Juris Vanags – 7,5 miljoni latu
85. Oļegs Lūkins – 7,3 miljoni latu
86. Sergejs Dmitrijevs – 7,3 miljoni latu
87. Pāvels Fels – 7,3 miljoni latu
88. Jakovs Kiļs – 7,2 miljoni latu
89. Lilita Valciņa – 7,2 miljoni latu
90. Boriss Medvedevs – 7,1 miljons latu
91. Sandis Līcītis – 7,1 miljons latu
92. Aleksandrs Babanovs - 7 miljoni latu
93. Iļja Segals - 7 miljoni latu
94. Tomas Petrovskis - 7 miljoni latu
Dati – Lursoft
