Latvijas lielākie parādnieki

­

„Kopumā saraksts diezgan precīzi parāda Latvijas tautsaimniecības ainu Vairākas šajā sarakstā iekļautās personas ir iesniegušas privātās maksātnespējas prasības tiesā. Taču, vērtējot lielāko komercķīlu devēju un parādnieku sarakstu, var redzēt, ka tajā iekļuvuši gan lielāko zaudētāju saraksta līderi, gan lielāko pelnītāju saraksta dalībnieki. Turklāt šie uzvārdi sarakstos atrodami jau vairākus gadus, kas nozīmē, ka viņi aktīvi nodarbojas ar biznesu, tam nepieciešamo finansējumu aizņemoties komercbankās,” saka Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Pašreizējais antirekords, kas datēts ar šā gada sākumu, pieder Jūrmalas nekustamo īpašumu uzņēmējas Larisas Sviridovas uzņēmumiem, bet otrās vietas ieguvēja – tās pašas jomas plaši pazīstamā avantūriskā pārstāvja Gata Saknīša māte Agra Saknīte no šī snieguma atpaliek par aptuveni 44 miljoniem latu. Turklāt arī gandrīz visas pārējās vietas saraksta augšgalā aizņem tieši nekustamo īpašumu jomas pārstāvji.

Tiesa, tas, ka uzņēmumiem ir uzkrājies iespaidīgs kreditoru prasību kopapjoms, vēl noteikti nenozīmē, ka kompānijām un tātad arī to īpašniekiem gals klāt, - tā, piemēram, pirmajā piecniekā atrodams arī pazīstamais baņķieris Valērijs Belokoņs: viņa kompāniju parādu kopsumma – 56,4 miljoni latu – gan ir iespaidīga, taču šajā gadījumā tai „pretī” stāv arī pietiekami liela pašu uzņēmumu prasību summa un arī vērā ņemams un ienesīgs bizness.

Arī būvnieka Gunta Rāvja (uzņēmumu kreditoru prasību kopsumma – 28,1 miljons latu) jurists Gvido Seņkāns norāda gan to, ka jāņem vērā arī debitoru apjoms (kādas summas uzņēmumam ir parādā citi), gan to, ka, „lai nebūtu vispār nekādu kreditoru, ir jāaptur saimnieciskā darbība”.

­ Saskaņā ar viņa teikto „Guntis Rāvis vispār nemīl ņemt kredītus, tādēļ es īsti nesaprotu, kur šādi cipari radušies. Piemēram, Gaismas pils būvniecībā apakšnieks izraksta rēķinu Skonto būvei, bet Skonto būve tālāk izraksta rēķinu pasūtītājam. Kamēr šis rēķins nav apmaksāts, apakšuzņēmējs ir kreditors, bet pasūtītājs – debitors. Nevienam no Guntim Rāvim piederošajiem uzņēmumiem nav ilgtermiņa kredītsaistību un visas šīs summas ir vienkārši bijušas aktuālas uz 1. janvāri, kad ir jāiesniedz bilance”.

Tā gan ir tikai daļā gadījumu. „Nenoliedzami lielāko parādnieku sarakstā dominē nekustamo īpašumu nozare, un tas nav saistīts tikai ar ekonomisko krīzi, bet arī faktu, ka nekustamo īpašumu attīstīšanai tiek ņemti lieli kredīti, kuriem kā nodrošinājums kalpo uzņēmuma īpašnieku izsniegtās privātās ķīlas. Arvien biežāk kā komercķīlas nodrošinājums parādās arī uzņēmuma kapitāla daļas, kaut iepriekš tas nebija tik izplatīti. Līdz ar to parādnieku un komercķīlu devēju saraksts ar katru gadu kļūst garāks, arī summas palielinās,” atzīst D. Kiopa.

„Redzot, ka banka nav gatava sadarboties un pagarināt kredītu, mani starptautiskie partneri izstājās no spēles, norakstīja personīgajos zaudējumos ieguldītos 20 miljonus. Mani partneri jau 40 gadus nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un ir darījuši to visos kontinentos un gājuši cauri dažādām krīzēm. Latvija bija vienīgā valsts, kur nevarēja vienoties ar banku par kredīta pagarināšanu uz tādiem pašiem nosacījumiem. Banka prasīja, lai atdod ļoti lielu daļu no kredītu un tikai tad būtu piekritusi pagarināt. Mani partneri tā nebija gatavi,” atzīst Panorama Plaza cēlējs Aivars Balodis, kura kapitāldaļām atbilstošā parādu summa pārsniedz 36 miljonus latu.

A. Balodi iegāza nekustamo īpašumu krīze komplektā ar tā arī nepabeigto augstceltņu projektu – un viņš ar zaudēto ir faktiski samierinājies: „Droši vien šīs parādsaistības man piederošā kompānija nerisinās nekā. Ir jau maksātnespējas process, būs izsole un viss. Bet es jau esmu tāds pats zaudētājs, jo esmu otrs lielākais nenodrošinātais kreditors kompānijai ar 8,8 miljoniem latu, kas ir gan mana, gan manu kompanjonu ieguldītā nauda. Es šo naudu arī nekad neatgūšu. Bija reāli kompāniju glābt, bet tajā brīdī Swedbank bija ļoti agresīva politika, nekādu restrukturizācijas sarunu. Nu, tagad pārdos par kapeikām izsolē, nopirks bankas meitas uzņēmums un pēc tam vēl nopelnīs, pārdodot tālāk jau par krietni augstāku cenu tad, kad būs attapušies no krīzes šoka un atkal sāks dāļāt kredītus...”

Daudz optimistiskāks ir cits šīs pašas nozares pārstāvis, Latio īpašnieks Edgars Šīns (kompāniju parādu nasta tikai divreiz mazāka – 18,1 miljons latu), kaut arī viņš labprāt vainu noveļ uz „Latvijas ekonomiku izvarojušajām” Skandināvijas bankām: „Īrijā saka, ka tur ir katastrofāls nekustamā īpašuma tirgus kritums – par 30%. Pie cik mums nokrita? 70%? Ja tur ir katastrofa, tad kas ir pie mums?”

Savukārt normālā ekonomikā kredītu ņemšana esot normāla lieta – un gan jau viņš savus nokārtošot: „Vai jūs vispār zināt, kā darbojas ekonomika? Vai tad kredīti ir kāds grēks? Vai tas ir kā urbināt degunu? Kredīti visā pasaulē ir normāla lieta un bizness attīstās tikai ar kredītiem. Tas, kas nav normāli, ir kā mūsu valsts tika izčakarēta. Domāju, ka tad, kad nekustamo īpašumu cena atgriezīsies normālā līmenī, es visas parādsaistības nokārtošu bez problēmām. Arī tagad maksāju kredīta maksājumus bez problēmām regulāri katru mēnesi...”

Savukārt vēl citi uzņēmēji norāda, ka nebūt parādā uzņēmējdarbībā – tas nemaz nav iespējams. „Lai pārkrautu naftu, man ir nepieciešama produkcija 150 miljonu vērtībā, un tas viss ir jāapdrošina, lai gadījumā, ja kaut kas aizdegas, lai varētu visus zaudējumus segt. Un apdrošināšanas summa ir 5% no kopējās summas, tad nu varat rēķināt, cik daudz tas ir. Tādēļ arī tika paņemts kredīts apdrošināšanas maksājumam. Un vēl bija 7 miljonu latu kredīts konteineru termināļa celtniecībai. Tur bija kopā nepieciešami 12 miljoni, četri vai pieci man bija pašam, bet pārējo es aizņēmos bankā,” savu parādu matemātiku izklāsta Man-Tess saimnieks Jūlijs Krūmiņš, kura uzņēmumu kopējā parādu nasta saskaņā ar Lursoft datiem ir 8,8 miljoni latu.

Kas Jauns publicē pilnu to cilvēku sarakstu, kuru kapitāldaļām uzņēmumos atbilst kreditoru prasību apjoms virs septiņiem miljoniem latu, - kā izrādās, kopā Latvijā tādu ir nepilns simts.

­1. Larisa Sviridova – 132 miljoni latu

2. Agra Saknīte – 88 miljoni latu

3. Valērijs Belokoņs – 56,4 miljoni latu

4. Emīls Gusarovs – 50,6 miljoni latu

5. Aivars Balodis – 36,5 miljoni latu

7. Muraļs Sergejs – 30,7 miljoni latu

8. Bruno Veidemanis     - 29,1 miljons latu

9. Guntis Rāvis – 28,1 miljons latu

10. Inese Karlova – 26,8 miljoni latu

11. Valdis Lejnieks – 23,9 miljoni latu

12. Guntis Indriksons – 22,4 miljoni latu

13. Viktors Gusevs – 21,9 miljoni latu

14. Antra Lūsiņa – 21,8 miljoni latu

15. Normunds Nebojs – 18,4 miljoni latu    

16. Aleksandrs Zareckis – 18,1 miljons latu

17. Edgars Šīns – 18,1 miljons latu

18. Alevtīna Moroza – 17,6 miljoni latu

19. Viktors Škuratovs – 17,6 miljoni latu

20. Andris Sihtors – 17 miljoni latu

21. Venjamins Gurevičs – 17 miljoni latu

22. Laimons Kučiks – 16,9 miljoni latu

23. Sergejs Zaharjins – 16,4 miljoni latu

24. Vadims Telica – 16,2 miljoni latu

25. Ivans Tiščenko – 15,5 miljoni latu

26. Vitālijs Čmihovs – 15,5 miljoni latu

27. Aleksandrs Oskins – 15,4 miljoni latu

28. Viesturs Koziols – 14,7 miljoni latu

29. Ināra Grāvīte – 14,6 miljoni latu

30. Mihails Uļmans – 14,2 miljoni latu

31. Gunārs Ķirsons – 14,1 miljons latu

32. Alvis Krasovskis – 13,3 miljoni latu

33. Gundars Rezevskis – 13 miljoni latu

34. Jūlija Stasaitiene – 13 miljoni latu

35. Ints Jansons – 12,9 miljoni latu

36. Jevgenijs Gombergs – 12,7 miljoni latu

37. Igors Sakovičs – 12,6 miljoni latu

38. Evija Saknīte – 12,5 miljoni latu

39. Vladislavs Drīksne – 12,5 miljoni latu

40. Sandijs Ūdris – 12,4 miljoni latu

­41. Ņina Kašapova – 12,2 miljoni latu

42. Aleksejs Sakovičs – 12,1 miljons latu

43. Valērijs Kļimovs – 11,9 miljoni latu

44. Juris Savickis – 11,9 miljoni latu

45. Jānis Marcinkonis – 11,8 miljoni latu

46. Jūlija Jeresjko – 11,6 miljoni latu

47. Donāts Vaitaitis – 11,4 miljoni latu

48. Kirovs Lipmans – 11,3 miljoni latu

49. Uldis Asars – 11,2 miljoni latu

50. Ivars Millers – 11,2 miljoni latu

51. Andris Apša - 11 miljoni latu

52. Aija Krištopane - 11 miljoni latu

53. Samvels Jesaibegjans – 10,6 miljoni latu

54. Jānis Bormanis – 10,4 miljoni latu

55. Māris Gailis – 10,3 miljoni latu

56. Ilona Savčenkova – 9,9 miljoni latu

57. Ilze Gulbe – 9,9 miljoni latu

58. Vitauts Teličens – 9,8 miljoni latu

59. Pēteris Antonovs – 9,8 miljoni latu

60. Ilona Drikina – 9,7 miljoni latu

61. Aleksandrs Popovs – 9,5 miljoni latu

62. Sergejs Kolmakovs – 9,1 miljons latu

63. Ģirts Timinieks – 9,1 miljons latu

64. Valdemārs Vaļkuns – 9,1 miljons latu

65. Jānis Leimanis – 9,1 miljons latu

66. Valdis Bērziņš – 8,9 miljoni latu

67. Anna Mežinska – 8,9 miljoni latu

68. Jānis Uzars – 8,9 miljoni latu

69. Oļegs Kirijenkovs – 8,8 miljoni latu

70. Jūlijs Krūmiņš – 8,8 miljoni latu

71. Marika Upeniece – 8,7 miljoni latu

72. Vilnis Priedītis – 8,6 miljoni latu

73. Mihails Ļitviņuks – 8,4 miljoni latu

74. Justs Nikolajs Karlsons – 8,2 miljoni latu

75. Imants Rendenieks - 8 miljoni latu

76. Kaspars Brunovskis - 8 miljoni latu

77. Rolands Orlovskis - 8 miljoni latu

78. Vasīlijs Meļņiks - 8 miljoni latu

79. Aldis Plaudis – 7,9 miljoni latu

80. Roberts Tavjevs – 7,9 miljoni latu

81. Ludmila Kaca – 7,7 miljoni latu

82. Sergejs Zmitrovičs – 7,7 miljoni latu

83. Jurģis Ābele – 7,7 miljoni latu

84. Juris Vanags – 7,5 miljoni latu

85. Oļegs Lūkins – 7,3 miljoni latu

86. Sergejs Dmitrijevs – 7,3 miljoni latu

87. Pāvels Fels – 7,3 miljoni latu

88. Jakovs Kiļs – 7,2 miljoni latu

89. Lilita Valciņa – 7,2 miljoni latu

90. Boriss Medvedevs – 7,1 miljons latu

91. Sandis Līcītis – 7,1 miljons latu

92. Aleksandrs Babanovs - 7 miljoni latu

93. Iļja Segals - 7 miljoni latu

94. Tomas Petrovskis - 7 miljoni latu

Dati – Lursoft

Lato Lapsa/Foto:LETA, Izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīvs

­­­­