Kam pieder Latvijas visvērtīgākā zeme?
Vai tiešām visi Rīgas vērtīgākie īpašumi pieder denacionalizētājiem, krieviem un ebrejiem, kā tas daudzkārt publiski apgalvots? Vismaz par Latvijas dārgāko — galvaspilsētas centra zemi — var droši teikt, ka tā nav.
Pēc Baltic Screen pasūtījuma apkopotie Valsts zemes dienesta dati par Rīgas centra lielāko un dārgāko zemes platību īpašniekiem rāda gluži citu — ārkārtīgi raibu ainu: lielāko centra zemes īpašnieku vidū no visiem ir pa drusciņai.
Pārliecinoši lielākais galvaspilsētas centra zemes īpašnieks joprojām ir valsts — gan Valsts nekustamo īpašumu, gan Privatizācijas aģentūras personā. Nevienas citas noteicošās grupas nav — lielo īpašnieku vidū ir daudzu nāciju pārstāvji, un valsts vērtīgākās zemes kvadrātmetri iegūti, to gan mantojot un nacionalizējot, gan privatizējot un vienkārši iegādājoties.
Turklāt pēc 2006. un 2007. gada, kad arī Rīgas klusajā centrā un Vecrīgā īpašniekus mainīja virkne lielu īpašumu un zemes platību, nu līdz ar krīzi iestājies salīdzinošs klusums — Latvijas vērtīgāko zemes platību īpašnieki pēdējā gada laikā gandrīz nav mainījušies.
„Vietējiem Vecrīgas īpašumi īpaši neinteresē, jo, šķiet, cilvēki ir sapratuši, ka Vecrīga nav piemērota vieta dzīvošanai,” skaidro uzņēmuma Vestabalt valdes locekle Līga Plaude. Taču arī paši pārdevēji vairs nerīkojas panikā un izmisumā. „Pašlaik tirgū nav pārdevēju, kas par katru cenu gribētu notirgot savus īpašumus. Šādi stresa darījumi notika krīzes zemākajā punktā. Tagad cilvēki skatās, lai pārdotu par tirgus cenu. Dzīvoklim pircēju jāmeklē aptuveni trīs mēnešus, komercobjektiem tas būs no sešiem līdz 18 mēnešiem, jo pircējam vēl ir jāveic padziļināta izpēte par objekta komercizdevīgumu,” skaidro kompānijas Nira fonds pārstāve Jevgēnija Markova–Krūmiņa.
Kas un kāpēc pērk? Ārvalstnieki īpašumus pērk nevis spekulācijām, bet tieši attīstīšanai, un galvaspilsētas centrā īpaši pieprasīti ir komercīpašumi, kas var nodrošināt labu naudas plūsmu. „Šādi īpašumi, kas ir cenu grupā no 500 tūkstošiem līdz miljonam, ir ļoti pieprasīti — trīs četru nedēļu laikā var atrast pircēju,” atzīst Līga Plaude. Varot redzēt, ka investori pērk uzreiz vairākus īpašumus attīstīšanai, un vērā ņemams esot fakts, ka ārvalstnieki vispār interesējas tikai par Vecrīgu un Rīgas kluso centru. Ir viens Igaunijas fonds, kurš divu gadu laikā ir iegādājies piecus īpašumus, līdz ar to var teikt, ka ārvalstnieki joprojām Vecrīgu un kluso centru novērtē kā labu vietu investīcijām.
Nedaudz atšķiras Jevgēnijas Markovas–Krūmiņas novērojumi — apmēram 70% interesentu esot nerezidenti un lielākā daļa no NVS valstīm, līdz ar to varot teikt, ka imigrācijas likuma grozījumi sākuši darboties nekustamā īpašumu tirgus interesēs. NVS iedzīvotājus interesējot pirkt īpašumus tikai pazīstamās vietās, un Rīgā tā, protams, esot Vecrīga un klusais centrs.
Rīgas centra lielāko zemes platību īpašnieki — fiziskās personas
1. Anita Šķestere — 32 493 kvadrātmetri
Nošautā alkohola tirgotāja Arņa Šķestera atraitnei joprojām pieder iespaidīgas platības Ganību dambī, kuru kadastrālā vērtība vien ir nepilni divi miljoni latu.
2. Natālija Roždestvenskaja — 14 127 kvadrātmetri
Mazpazīstamā 1931. gadā dzimusī kundze ir šķīrusies no 2365 kvadrātmetriem zemes, taču viņai joprojām pieder pusotrs hektārs Eksporta ielā, ko viņa mantojusi no 1920. gadā dzimušā Vsevoloda Zamkova.
3. Juris Gromulsons — 6182 kvadrātmetri
1965. gadā dzimušā kunga augsto vietu šajā sarakstā nodrošina privatizētais 3851 kvadrātmetru lielais zemesgabals Pētersalas ielā. Jau iepriekš viņam šajā Rīgas daļā piederēja divi nekustamie īpašumi.
4. Edīte Feldmane — 5096 kvadrātmetri
1937. gadā dzimusi kundze, kura savus Rīgas centra īpašumus ieguvusi denacionalizācijas ceļā.
5. Viktors Brods — 5004 kvadrātmetri
63 gadus vecs kungs, kura būtiskākais īpašums (kopā tādu ir seši) ir 2002. gadā no AS Conti Real Estate nopirktā vairāk nekā trešā daļa nekustamā īpašuma Pulkveža Brieža ielā 31.
6. Vilnis Ozoliņš — 4865 kvadrātmetri
1929. gadā dzimis kungs, kuram jau vairāk nekā desmit gadu klusajā centrā pieder gandrīz pushektārs zemes.
7. Noemi Miheloviča — 4812 kvadrātmetru
Ievērojamo nekustamo īpašumu mantiniecei jau vairākus gadus pieder zeme Pulkveža Brieža un Mazajā Piena ielā.
8. Velta Guba — 3800 kvadrātmetru
1930. gadā dzimusī dāma, kas savu īpašumu Katrīnas dambī ieguvusi 1997. gadā uz kopīga nekustamā īpašuma sadales līguma pamata.
9. Dzidra Žilde — 2855 kvadrātmetri
1949. gadā dzimusī kundze plašāk zināma kā zem Rīgas Cirka ēkām esošās zemes īpašniece (šis statuss gan tika iegūts tikai pēc pamatīgiem tiesu darbiem).
10. Dzidra Māliņa — 2720 kvadrātmetru
Arī šī kundze jau vairāk nekā desmit gadus paliek pie dāvinājuma ceļā iegūtā nekustamā īpašuma Rīgā, Sermuliņu ielā 3.
11. Oļegs Krišjansons — 2624 kvadrātmetri
Nekustamo īpašumu saimnieks klusajā centrā vairākus gadus pamazām pārdeva savus mantotos īpašumus, taču pēdējo divu gadu laikā viņam piederošās zemes kopplatība nav mainījusies.
12. Edgars Zipovs — 2426 kvadrātmetri
1965. gadā dzimušais kungs jau divus gadus nav veicis kādus darījumus ar saviem īpašumiem Pētersalas ielā.
13. Vera Lagzdiņa — 2366 kvadrātmetri
1917. gadā Maskavā dzimusī kundze 1995. gadā atguvusi zemes gabalu un ēkas Rūpniecības ielā 19 un jau kuro gadu savu īpašumu platības nav mainījusi.
14. Pēteris Cielavs — 2348 kvadrātmetri
Pērnā gada saraksta jaunpienācējam Rīgas centrā pieder divi palieli īpašumi — Gogoļa ielā 4 un Ausekļa ielā 6a.
15. Rolands Stabiņš — 2104 kvadrātmetri
Iegādājoties piektdaļhektāru zemes Katrīnas ielā 5, šis kungs pirms trim gadiem parādījās Rīgas centra lielāko zemes īpašnieku sarakstā, un kopš tā laika viņam piederošās zemes platības centrā nav mainījušās.
16. Juris Zālītis — 1871 kvadrātmetrs
1978. gadā dzimušajam Jurim Zālītim pieder zeme un ēkas patālāk no Vecrīgas — Pētersalas ielā 14.
17. Aleksandrs Kozlovs — 1853 kvadrātmetri
1960. gadā dzimušajam kungam Vecrīgā pieder divi nekustamie īpašumi, no kuriem lielākais ir par 5,9 miljoniem latu (ņemot kredītu Parex bankā) nopirktais 1483 kvadrātmetrus lielais zemesgabals ar administratīvo ēku Smilšu ielā 15.
18. Marija Raške — 1702 kvadrātmetri
Latvijas miljonāru sarakstā minētajai 1956. gadā dzimušajai kundzei pieder 670 kvadrātmetru zemes ar sešstāvu dzīvojamo māju Jēkaba ielā 20/22, kas par 1,153 miljoniem latu iegādāti 2003. gadā, kā arī 2002. gadā nopirkts zemesgabals Raiņa bulvārī 3.
19. Liāna Hiršsone — 1541 kvadrātmetrs
1964. gadā dzimušās kundzes lielākais centra īpašums ir 810 kvadrātmetru Mazajā Piena ielā 5, kas oficiāli par dažiem tūkstošiem latu iegādāti jau pirms vairākiem gadiem.
20. Jeļena Orlova — 1510 kvadrātmetru
Latvijas miljonāru sarakstā atrodamā 1970. gadā dzimusi kundze pirms sešiem gadiem par vairāk nekā miljonu latu iegādājusies īpašumu K. Valdemāra ielā 7.
Vecrīgas un klusā centra lielāko zemes platību īpašnieki — juridiskās personas
1. SIA Tēvzemes īpašumi — 88 761 kvadrātmetrs
Ārzemju latviešu Georga Mārtiņa un Pētera Laimoņa Nāruna uzņēmumam lielākais centra zemes īpašums ir 8,83 hektāri Katrīnas dambī un Lugažu ielā.
2. VAS Valsts nekustamie īpašumi — 83 196 kvadrātmetri
Valstij Valsts nekustamo īpašumu personā Vecrīgā un klusajā centrā pieder 58 īpašumi ar kopējo platību 8,3 hektāri, kuru kadastrālā vērtība vien ir vairāk nekā 18 miljoni latu.
3. SIA Lugaži — 73 051 kvadrātmetrs
Kompānijai augsto vietu sarakstā nodrošina deviņdesmito gadu beigās privatizētie 7,3 hektāri Lugažu ielā.
4. SIA Rīgas Pasažieru termināls — 59 890 kvadrātmetru
Uzņēmumam pieder viens sešu hektāru liels īpašums Eksporta ielā, un no valsts tas nomā vēl septiņus hektārus zemes.
5. VAS Privatizācijas aģentūra — 37 992 kvadrātmetri
Vēl viens liels valsts īpašumu pārraudzītājs, un uz tā vārda reģistrēto Rīgas centra īpašumu kadastrālā vērtība vien ir nepilni trīs miljoni latu.
6. SIA Alter Nīp — 30 624 kvadrātmetri
Viļņa un Edmunda Bušu kompānija, kam pieder iespaidīgas zemes platības Ganību dambī (kadastrālā vērtība — virs miljona latu).
7. SIA Rīgas nami — 18 827 kvadrātmetri
Rīgas pašvaldības uzņēmums sarakstā iekļuvis, pateicoties plašiem īpašumiem Vecrīgā, ko Rīgas Dome pēdējā gada laikā nodevusi Rīgas namiem.
8. SIA Pakavs — 14 942 kvadrātmetri
Uzņēmumam Rīgas centrā pieder divi zemesgabali — lielākais ir 1,18 hektāru Ganību dambī 11, kas 2005. gada februārī iegādāti par vairāk nekā pusmiljonu latu.
9. SIA Nepa Nami — 14 033 kvadrātmetri
Ar Elko grupas akcionāriem saistīta kompānija, kas plašāk pazīstama ar ciemata projektu Juglas ezera krastā. Rīgas centrā tai joprojām pieder četri zemesgabali — lielākais ir 6109 kvadrātmetri Rūpniecības ielā 27.
10. AS Vērmans — 14 008 kvadrātmetri
Kompānijai vietu lielāko galvaspilsētas centra zemesgabalu īpašnieku sarakstā nodrošina zemesgabals Ganību dambī 19a, ko tā no valsts ieguvusi jau 1999. gadā.
11. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca — 12 025 kvadrātmetri
Pērn Luterāņu baznīca pārdevusi vienu no saviem trīspadsmit īpašumiem, taču tai piederošo centra zemes platības kadastrālā vērtība vien ir vairāk nekā 2,8 miljoni latu.
12. SIA Plesko Real Estate — 11 594 kvadrātmetri
Nekustamo īpašumu uzņēmumam pieder vairāk nekā hektāru liels zemesgabals Pulkveža Brieža ielā 33a.
13. AS Alvo Park — 10 435 kvadrātmetri
AS Rīgas raugs, kas rauga ražošanu pārtrauca jau pērn, pagaidām nav šķīrusies no sava pamatīgā Pulkveža Brieža ielas īpašuma, tikai nomainījusi nosaukumu.
14. SIA Neatkarīgā patentu aģentūra — 10 176 kvadrātmetri
Bijušās RBSSKALS grupas kompānijas, kas tagad saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder Igaunijas uzņēmumam Tuhkatriinu, īpašumā ir atjaunojamā ēka (un zeme zem tās) Kronvalda bulvārī. Pērn reorganizācijas rezultātā kompānijai tika pievienota SIA Investbūve ar īpašumu Citadeles ielā 12.
15. SIA Rīgas pirmā garāža — 9760 kvadrātmetri
Uzņēmuma īpašumā ir jaunā Citadele bankas biroja ēka un zeme zem tās.
16. Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāles pareizticīgo draudze — 8980 kvadrātmetru
Pareizticīgo draudzei Rīgas centrā jau daudzus gadus pieder divi zemesgabali, no kuriem lielākais ir gandrīz 8000 kvadrātmetru liels.
17. SIA Portuns — 8908 kvadrātmetri
Bijušā jūrnieku kluba īpašniece — izklaides nozares kompānija, kuras vienīgais zemesgabals jau vairākus gadus atrodams Katrīnas ielā 12.
18. VAS Latvijas pasts — 8877 kvadrātmetri
Valsts akciju sabiedrības vienīgais centra īpašums ir savulaik skandalozi iznomātās platības Stacijas laukumā.
19. SIA Dambja centrs — 8299 kvadrātmetri
Uzņēmumam pieder pamatīgas platības Ganību dambī, no kurām daļu (Ganību dambī 1 un Sermuliņu ielā 3) tam pārdevis uzņēmums Sklypo Servisas.
20. Ķīnas Tautas Republika — 8043 kvadrātmetri
Lielajai Āzijas valstij Latvijā pieder īpašumi Ganību dambī un Sermuliņu ielā.
Dati: Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati
Dati par uzņēmumiem: Lursoft
Dati par zemes īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
