Lielveikali mākslīgi sadārdzina piena produktu cenu
Piena pārstrādātāji uzskata, ka lielveikali "Rimi" un "Maxima", izmantojot savu dominējošo stāvokli tirgū, ražotāju cenas spiež uz leju, lai palielinātu savu peļņas daļu.
Bonusi, kurus ražotāji maksā lielajām tirdzniecības ķēdēm. pastāv un sasniedz pat 20%, %, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Par to raidījums pārliecinājies, pētot piena cenas veidošanos.
Bonusu apjoms atšķiras gan dažādiem ražotājiem, gan arī starp, piemēram, tīkliem "Maxima" un "Rimi".
Piena pārstrādātāji uzskata, ka "Rimi" un "Maxima", izmantojot savu dominējošo stāvokli tirgū, ražotāju cenas spiež uz leju, lai palielinātu savu peļņas daļu. Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks skaidro, ka no piena pārstrādātājiem tiek prasītas produktu cenas vairuma atlaides - apmēram 5%-20%, bet no palikušās cenas tiek aprēķināti tā saucamie bonusi, kas svārstās no 0,5% līdz 22% no kopējā pārdotā apjoma un kas ražotājam katru mēnesi jāpārskaita tirgotājam. Vēl arī ražotājs maksā tirgotājam par loģistiku - apmēram 3%-10% no pārdotā.
Vislielāko sašutumu ražotāji pauž par tā saucamajiem bonusiem - tā ir atlaides daļa, kas, piemēram, "Maxima" gadījumā svārstās vidēji no 12% līdz 16%, ko piena pārstrādātājs katra mēneša beigās samaksā veikalam no visa pārdotā apjoma.
Pirms diviem mēnešiem nodibinātās Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis "De facto" skaidro, ka nekādi bonusi vai konfidenciāli līguma pielikumi, kas saucas - atlaides daļa, kas maksājama mēneša beigās, - un ko piena pārstrādātāji maksā tirgotājam, nepastāv. Tomēr "De facto" pārliecinājās, apskatot vairāku piena pārstrādātāju līgumus ar "Maxima" un "Rimi", ka šādas atlaides pastāv un tām ir ļoti atšķirīgi lielumi. Neviens gan savu līgumu filmēt vai kopēt neļāva, baidoties no sankcijām par konfidenciālas informācijas izpaušanu.
"Maxima" pārstāvis Ivars Andiņš, vaicāts par tā dēvētajiem bonusiem, sākumā bija ļoti izvairīgs, norādot, ka tas skar konfidenciālo līguma daļu un ir jāpārbauda. "Maxima" pārstāvis telefonsarunā "De facto" atzina - šādi konfidenciāli līguma papildinājumi, kuros katram ražotājam noteikti citādāki atmaksājamie procenti, ko tas ik mēnesi pārskaita atpakaļ tirgotājam, ir tikai viena iemesla dēļ - lai konkurenti neuzzinātu reālo pārdošanas cenu. Tā produktu cena, kas parādoties uz produktu piegādes pavadzīmēm un konkurentiem ir viegli pieejama, nav īstā. Īstā cena ieslēpta konfidenciālos līguma pielikumos.
Konkurences padome pārkāpumus šajā sistēmā nesaskata. Padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme uzskata, ka tās normas, kas rakstītas likumā, ir ievērotas.
Savukārt piena pārstrādātāji uzskata, ka piena cenas proporcija ir netaisnīga. Šolks uzskata, ka, "redzot kāda ir cena, ko tirgotāji maksā pārstādes uzņēmumiem un cena plauktā, starpība ir pārāk liela". Analizējot viena litra piena pakas cenu, kas veikala plauktā maksā 70 santīmus, "De facto" secinājis, ka lieltirgotāja uzcenojums veido vislielāko proporciju no cenas - līdz pat 31%.
Tiesa gan, "Rimi" apgalvo, ka ir arī piens, kam uzcenojums ir mazāks nekā 5%.
Paši ražotāji kameras priekšā par lieltirgotājiem ko sliktu vai kritisku izvairās teikt. Tikt izmestam ar saviem produktiem no "Maxima" vai "Rimi" ķēdes var uzņēmumam nozīmēt kapu zvanus, ja vien nav labi attīstīts produktu eksports, akcentē "De facto".
