Apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 19%

Šā gada sākumā apgrozībā bija 937,9 miljoni latu skaidrās naudas, bet 2010. gada sākumā - 788,2 miljoni latu. 2009. gadā skaidrās naudas apjoms apgrozībā samazinājās par 230 miljoniem latu.

Uz šā gada sākumu 876,6 miljoni latu jeb 93,5% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 61,3 miljoni latu jeb 6,5% ir monētas.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 20, piecu un desmit latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Gada laikā visu banknošu skaits apgrozībā ir palielinājies, visvairāk - 50 un 100 latu banknošu skaits, taču atsevišķu nominālu īpatsvars kopējā naudas daudzumā nav nozīmīgi mainījies. Pagājušā gada laikā palielinājies arī visu monētu skaits apgrozībā.

Kā informē Grāvītis, skaidrās naudas pieprasījuma dinamika 2010. gadā ir būtiski mainījusies - līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas normalizēšanos, tostarp lielāku stabilitāti finanšu tirgū un patērētāju noskaņojuma uzlabošanos, skaidrās naudas pieprasījums pieauga visa gada garumā.

Jau kopš 2010. gada jūnija skaidrās naudas apgrozībā bija vairāk nekā pirms gada, un decembra beigās skaidrās naudas gada pieauguma apjoms sasniedza 150 miljonus latu. Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai, tomēr noguldījumi bankās gada laikā auguši nedaudz lēnāk - par 8,3%, līdz ar to palielinoties skaidrās naudas īpatsvaram plašajā naudā (no 11,4% līdz 12,3%), kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos.

Tomēr, pēc Grāvīša stāstītā, tieši norēķinu procesā skaidrās naudas loma relatīvi mazinājusies, jo vēl straujāks (gada laikā par 28,2%) bijis pieprasījuma noguldījumu, proti, iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontos esošās naudas pieaugums. Naudas piedāvājuma koncentrēšanās likvīdākajos - skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu segmentos - centrālās bankas vērtējumā norāda uz ekonomikas dalībnieku piesardzīgu attieksmi pret ilgāka termiņa uzkrājumu veidošanu, kas varētu būt saistīta gan ar vēl arvien sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, gan ar neskaidro nākotnes ainu attiecībā uz nodokļiem, kā energoresursu, pārtikas un citām cenām.

"Atsākoties stabilākai tautsaimniecības izaugsmei un stabilizējoties nodokļu politikai valstī, skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu kāpumu papildinās arī ilgāka termiņa uzkrājumu pieaugums, tādējādi apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoma attiecība pret kopējo naudas piedāvājumu pakāpeniski samazināsies," prognozē Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c. Latvijas Bankas filiāles gadā no bankām saņem un apstrādā vairāk nekā sešas reizes lielāku naudas zīmju skaitu nekā apgrozībā esošais, tādējādi panākot kvalitatīvas, tīras skaidras naudas apriti.

LETA