Latvijas cūkkopību sagaida cukurfabriku liktenis?
Latvijas cūkkopību var piemeklēt tās pats liktenis kā cukurfabrikas. Cūkkopji lēš, ka nozare jālikvidē un par to jāprasa kompensācija no Eiropas Savienības.
Par spīti tam, ka daudzos valsts novados norit diskusijas par dāņu jeb skandināvu cūku kompleksu celtniecību un to radītajām nelabajām smakām, Latvija, kura savulaik bija slavena ar saviem zelta bekoniem, nākotnē cūkas vairs vispār varētu neaudzēt.
Ārzemnieki Latvijā var atļauties būvēt lielus cūku kompleksus, bet pašmāju cūku audzētāji cieš milzu zaudējumus.
Katra cūka - 22 latu zaudējums
Latvijas Cūku audzētāju asociācija aprēķinājusi, ka cūku audzēšana rada zaudējumus – 22 latus par katru cūku. Tādēļ pēdējo gadu laikā tikai viens latvietis sadūšojies uzbūvēt cūku fermu, pārējie ir ārzemnieki.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas ģenerāldirektors Varis Sīmanis laikrakstam „Dienas Bizness” teicis, ka pēdējos gados dramatiski krities cūku skaits. Viņš Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībniekus informēja, ka pēdējo desmit gadu laikā nozari skārušas piecas krīzes un tālāk vairs nav kur iet. Pirms desmit gadiem Latvijā bija 450 000 cūku un 56 288 saimniecības, patlaban to skaits sarucis līdz 344 000, tās tiek audzētas 2701 saimniecībā, kur dzīvnieku skaits ir 200 un vairāk.
„Situācija ir katastrofāla. Līdz ar to cūku audzēšana rada zaudējumus. Tādēļ ierosinām nozari vispār likvidēt, saņemot no Eiropas Savienības attiecīgas kompensācijas. Likvidējam to nozari, ja tā nav vajadzīga. Ēdīsim Eiropas gaļu,” nozare.lv sacīja Sīmanis.
„Tikai nevaru pateikt, kad...”
Situācijas saasināšanā vainojamas spekulācijas graudu tirgū, kā arī lielais importētās cūkgaļas daudzums Latvijā. Turklāt attīstās tendence, ka cūkas audzējošās saimniecības pārpērk ārzemnieki, galvenokārt skandināvi. Viņi strādā ar peļņu, jo paši audzē graudus barībai. Patlaban tonna graudu maksā 160 līdz 165 latus, tādēļ mūsu zemnieki nespēj tos nopirkt.
Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) akcentēja, ka situācija daļēji saasinājusies neprasmīgas saimniekošanas dēļ.
„Neredzu, ka jūs būtu saimniekojuši tālredzīgi. Tie lopkopji un putnkopji, kas bija laikus noslēguši līgumus par graudu iepirkumiem, nekādā gadījumā nav zaudētājos. Cūkkopībai noteikti ir nākotne. Krievijā, piemēram, patlaban cūkgaļa maksā sešus latus kilogramā, tā ka eksporta tirgi jums ir vaļā,” LOSP sanāksmē sacīja ministrs, piebilstot, ka valsts cūkkopības nozari līdz šim pietiekami atbalstījusi un papildu līdzekļi tai vairs nav paredzēti.
Dūklavs pauda pārliecību, ka cūkkopības nozare atkopsies. „Tikai nevaru pateikt, kad,” piebilda ministrs.
Cūku fermas bankrotēs
Tikmēr Sīmanis teic, ka lielākā daļa Latvijas cūku audzētāju tāpat, visticamāk, bankrotēs. „Bankroti labprātīgi vai nelabprātīgi tāpat notiks,” viņš uzskata.
Kāda Cūku audzētāju asociācijas biedre pastāstīja, ka šonedēļ nodevusi cūkas par 77 santīmiem kilogramā. „Lopbarība maksā 160 latu par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa,” viņa pavēstīja un piebilda, ka ir grūti pārdot tirgū savu saražoto produkciju, jo ārzemju produkcijai ir zemākas cenas. „Latvijā patlaban var nopirkt arī cūkgaļu no Spānijas, kuru tirgo par 53 santīmiem kilogramā,” teica cūkkope.
Latvieši nevēlas dāņu cūku fermas Latvijā
