Kam izdevīgas neapdrošinātu vilcienu avārijas?
Sadursmē ar baļķu vedēju uz Ķeguma pārbrauktuves cietušais vilciens nav apdrošināts, un zaudējumi lēšami vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā. Vai šim „Pasažieru vilciena” apgalvojumam var ticēt?
Šis nav izņēmuma gadījums, apliecina „Pasažieru vilciena” preses sekretārs Egons Ālers. „Neviens vilciens nekad nav bijis apdrošināts. Apdrošinātāju prasītās prēmijas ir pārāk lielas, lai to varētu atļauties, tās pārsniedz jebkādus iespējamos zaudējumus,” skaidro Ālers.
Strādā ar rezervi zaudējumu segšanai
Nav apdrošināta arī mašīnistu civiltiesiskā atbildība. Likums to neprasa, saskaņā ar Eiropas regulām, lai segtu zaudējumus, vai nu jāapdrošina, vai nu jāspēj tos segt pašam uzņēmumam. „Mēs strādājam ar rezervi,” — tā Ālers.
Ja būtu apdrošināšana, avārijas gadījumā zaudējumus vērtētu arī apdrošinātājs. Tagad šis novērtējums ir uzņēmuma vadības ziņā, un te nu rodas pamats aizdomām, ka ir iespējams manipulēt ar zaudējumu apmēru, to mākslīgi uzpūšot — kaut vai remonta izdevumus, ko iekasētu „brālēnu firma”.
Satiksmes ministrijai par šo problēmu nav nekā daudz, ko teikt. „Tas ir uzņēmuma saimnieciskās darbības jautājums,” pauda ministrijas preses sekretāre Ilze Eida. Ministrijas ziņā esot, piemēram, autobusu satiksmes politika, bet ne šādi jautājumi. Pēc Kasjauns.lv uzstājības saņēmām nedaudz plašāku atbildi: „Pašlaik norit šā negadījuma izmeklēšana. Vispirms jāsagaida tās rezultāti, tai skaitā arī precīzs zaudējumu aprēķins, un tikai tad var pieņemt kādus lēmumus vai veikt kādas darbības.”
Vilciena un baļķvedēja sadursme Ķegumā
Deputātiem nav ko teikt
Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs, bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs („Vienotība”) par iespējamiem negodīgiem darījumiem neapdrošinātu vilcienu gadījumā neuzņemas spriest: „Tas ir jautājums, kuru droši var uzdot Satiksmes ministrijai, vai nav pienācis laiks mainīt šo praksi.” Izdzirdējis, ka ministrijas attieksme ir visai atturīga, Loskutovs ir izbrīnīts: „Īpatnēji, jo valsts kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija.”
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), izdzirdējis par neapdrošinātajiem vilcieniem, vien attrauc: „Mums viens no jautājumiem komisijā būs dzelzceļa attīstība. Es tik dziļi neesmu „ielīdis” tajās lietās, lai pateiktu, kāda ir situācija ar dzelzceļu un apdrošināšanu. Ja tur lūznis brauc, varbūt nav vērts to darīt.” Tiesa, „lūžņi” nemaz nedrīkst braukt, vilcieniem taču jābūt tehniskā kārtībā.
Šlesers: „Tas nav labi”
Vienīgi bijušais satiksmes ministrs, deputāts Ainārs Šlesers („Par labu Latviju”), kā jau opozīcijas pārstāvim pieklājas, ir runīgāks: „Tas nav labi, jo automašīnas bez obligātās apdrošināšanas pat pārvietoties nevar.” Tomēr Šlesers atgādina, ka „Pasažieru vilciens” visu laiku darbojas naudas deficīta apstākļos, ar dotācijām nepietiek, daudzām pasažieru grupām jānodrošina braukšana par brīvu vai daļēju maksu.
„Nav jau to darījis kāds ļaunprātīgi, vilcieni neavarē katru dienu. Tikai šis notikums parādīja situāciju no citas puses, un visdrīzāk būs jāprasa papildus līdzekļi apdrošināšanas maksai. Šobrīd tādu līdzekļu dotācijās nav bijis,” piebilst Šlesers. Viņš cerot, ka ieviešot jaunos vilcienus, tos būs obligāti jāapdrošina.
Iespēju, ka, nepastāvot apdrošināšanai, uzņēmuma vadība var manipulēt ar zaudējumu apmēru, Šlesers gan noraida. Pašam uzņēmumam vai citiem vainīgajiem būšot vien jāsedz.
Valsts kontrole nevar sniegt viedokli
Ar tādu pašu jautājumu Kasjauns.lv vērsās pie Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas. „Valsts kontrole var izteikt tikai pieņēmumus par VAS ,,Pasažieru vilciens” darbību likumību un lietderību, neveicot pamatlīdzekļu apdrošināšanu, kā arī minētā notikuma ietekmi uz ,,Pasažieru vilciens” izdevumiem,” teikts Sudrabas atbildē.
Pamatota un izsvērta viedokļa sniegšanai Valsts kontroles (VK) revidentiem būtu jāizvērtē normatīvie akti un ,,Pasažieru vilciena” lēmumi par veicamajiem izdevumiem avārijas seku novēršanai.
Savukārt VK revidenti veic pārbaudes saskaņā ar VK padomes apstiprinātu revīziju gada plānu. Sudraba: „Tā kā Valsts kontrole nav veikusi revīziju VAS ,,Pasažieru vilciens”, tā šobrīd nevar sniegt viedokli par VAS ,,Pasažieru vilciens” darbību likumību un lietderību.”
Sudraba atgādina, ka atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem bojāto vagonu remonta izmaksām būtu jābūt pamatotām ar atbilstošiem dokumentiem un izdevumiem — atbilstoši uzrādītiem kapitālsabiedrības 2011. gada pārskatā. Informācija tikšot ņemta vērā, plānojot turpmākās VK revīzijas.
Māris Puķītis / Foto: Evija Trifanova, LETA
