Tukuma lidosta jaunus klientus meklēs pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas

Patlaban lidostas aktualitāte ir dokumentu sakārtošana. Piemēram, līdz šim Tukuma novada pašvaldība mums noteikusi ierobežotu limitu lidojumu laikam (no plkst.8 līdz plkst.20) un lidmašīnu svaram (līdz 5700 kilogramiem). Nākotnē šīs robežas esot nepieciešams paplašināt. "Un tās nav pašvaldības ambīcijas, bet tas noteikts, ņemot vērā mūsu līdzšinējās atļaujas, kas saņemtas Valsts vides dienestā," skaidro Krivošeja.

Līdzšinējās atļaujas saskaņotas pēc pašu sagatavota pieteikuma, ka lidostā piezemēsies līdz 150 nelielām lidmašīnām gadā. Lai attīstītu lidostu, mums pašiem jādefinē citāda lidostas noslodze un tā jāsaskaņo Vides dienestā. Patlaban šis darbs ir procesā, informē "Tukums Airport" pārstāve.

Pēc tam Tukuma novada pašvaldība lidostai sagatavos citādus noteikumus. Viņa pauž, ka patlaban uzņēmums neizjūt nekādus politiskus šķēršļus no pašvaldības. "Tāpēc arī nekādas konkrētas pārrunas ar "Ryanair" pagaidām nenotiek. Mums ir bijusi saskarsme vien savstarpējas iepazīšanās līmenī, bet publiski apspriestās iespējamās sadarbības pārrunas ir tikai pieņēmumi," skaidro Krivošeja. "Turklāt "Ryanair" jau nav vienīgā mazo cenu aviosabiedrība. Ir virkne citu, un Tukuma lidosta perspektīvā plāno pārrunāt sadarbības iespējas ar daudzām līdzīgām kompānijām, taču tas notiks tikai pēc tam, kad būsim saņēmuši nepieciešamās valsts un pašvaldību atļaujas un kad būsim izbūvējuši termināli."

Patlaban Tukuma lidosta turpinot apkalpot vien nelielas lidmašīnas tai atvēlētajos limitos.

Kā iepriekš ziņoja biznesa portāls "Nozare.lv", 4.martā Tukuma lidostas attīstītāji iepazīstināja ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) ar lidostas teritoriju, jaunbūvējamo pasažieru termināli, ko šovasar plānots nodot ekspluatācijā, un lidostas tehnisko aprīkojumu. Kampars tika informēts, ka kopumā desmit gadu laikā lidostas attīstībā plānotās investīcijas varētu sasniegt 50 miljonus latu.

Attīstot Tukumā nelielu, bet aktīvu lidostu, ko izmanto zemo cenu aviokompānijas pasažieru pārvadāšanai, ieguvēji būs visas tuvējās pilsētas un pagasti, jo attīstīsies uzņēmējdarbība apkalpojošajā sfērā, piemēram, viesnīcu, kafejnīcu un restorānu bizness, līdz ar to veidosies jaunas darba vietas, pēc Tukuma lidostas apmeklējuma sacīja Kampars.

Tāpat Kampars uzsvēra, ka privātie investori, kuri izstrādājuši Tukuma lidostas attīstības plānu, ir viens no pozitīviem piemēriem investoru iniciatīvai - noteikt tālredzīgus plānus kā savas uzņēmējdarbības veidošanai, tā plašākai reģionālai izaugsmei.

Kampars pauda cerību, ka valsts iestādes, kas ir atbildīgas par pasažieru pārvadājumu nozares darbību, būs pretimnākošas šādas nelielas lidostas attīstības iecerēm. Tāpat, pēc ministra domām, ļoti svarīgi ir gan lidostas attīstītājiem, gan pašvaldībai sadarboties ar iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuriem ir bažas, ka lidostas attīstība varētu negatīvi ietekmēt viņu dzīves kvalitāti. "Pasaules pieredze liecina, ka šādi infrastruktūras projekti atstāj pozitīvu iespaidu uz uzņēmējdarbības vidi, tostarp uz nekustamo īpašumu tirgu, tomēr iedzīvotājiem nepieciešami racionāli un izsvērti argumenti kā no investoriem, tā pašvaldības," uzsvēra Kampars.

4. martā Kampars darba vizītē apmeklēja Tukuma lidostu, lai spriestu par lidostas statusu un tās iespējamo lomu Latvijas ekonomikas attīstībā, biznesa portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja Krivošeja.

Kā ziņots, īstenojot Tukuma lidostas projektu, reģionā tiktu attīstīta uzņēmējdarbība, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina Tukuma uzņēmēji.

Engures novada domes priekšsēdētājs un Tukuma lidostas akcionārs Gundars Važa iepriekš stāstīja, ka noris sarunas ar vairākām aviokompānijām, tostarp "Ryanair", bet detalizētāku informāciju par projekta virzību Važa neatklāja. Viņš stāstīja, ka lidosta plāno apkalpot līdz 3000 lidmašīnu gadā jeb desmit lidmašīnas dienā. Lidosta vairāk koncentrēsies uz pasažieru, nevis kravas lidmašīnām, tomēr vēl pāragri spriest, kā projekts varētu attīstīties.

Pēc Važas teiktā, šī gada vasarā Tukuma lidostā tiks atklāts terminālis un lidosta pozicionēs sevi kā "Tukuma Jūrmalas lidosta". Lidostas akcionārs norādīja, ka potenciālie pasažieri varētu būt no Krievijas, piemēram, mūzikas festivāla "Jaunais vilnis" laikā.

Važa stāstīja, ka lidostā plānots nodarbināt vairāk nekā 100 cilvēku, kas tiks nodarbināti ne tikai terminālī, bet arī infrastruktūrā, kas atrodas ap lidostu - viesnīcā, ēdināšanā utt.

"Patlaban dzirdami pārmetumi no lidlaukam tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem, kas ir saprotami, jo tas radīs zināmas neērtības, bet novadam ir iespējas attīstīties. No lidostas darbības lielāki ieguvēji būs Tukuma iedzīvotāji, nevis Engures [jo formāli lidosta atrodas Engures novadā, bet faktiski blakus Tukumam]," uzsvēra Važa.

Autoservisa SIA "Eduards-2" īpašnieks Agris Baumanis norādīja, ka Tukuma iedzīvotāji no lidostas projekta iegūtu, ja reģionālās reformas rezultātā Smārde, kur atrodas lidosta, būtu pievienota Tukuma novadam, nevis Engures. "Tagad ir tā, ka lidlauks pieder Engures novadam, bet lidmašīnas lidos pāri Tukuma novadam," sacīja Baumanis.

AS "Tukuma piens" mārketinga vadītājs Armands Artihovičs pauda bažas, ka lidosta varētu aizvilināt darbaspēku no pārtikas ražotāja. "Ja lidostā plānotu nodarbināt 30-40 cilvēku, tad tas tik daudz neuztrauktu," uzsvēra Artihovičs.

Savukārt Tukuma kluba "Mojito" vadītājs Andis Ožets ir pārliecināts, ka no lidostas atvēršanas nevienam sliktāk nekļūs, ja nu vienīgi cilvēkiem, kas dzīvo netālu no lidostas. Tiek lēsts, ka kopumā lidostas tuvumā atrodas vairāk nekā 300 ēku. Ožets pieļāva, ka atsevišķi cilvēki vēlēsies pārdot īpašumu, bet citi pieprasīs kompensāciju.

SIA "Interbaltija" Vērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Māris Birzulis sacīja, ka ikviens, kurš iegādājās mājas lidostas tuvumā, zināja, kur ēkas atrodas, uz ko Baumanis sacīja, ka 90.gadu beigās, kad vairums cilvēku iegādājās šīs ēkas, nebija zināms, ka Tukumā kādreiz būs lidosta.

Vērtējot lidostas ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, Birzulis sacīja - ja lidostas darbība sekmēs darba vietu rašanos, īpašumu vērtība šajā reģionā celsies, bet, ja tiks radītas 30-40 darba vietas, tas nekustamā īpašuma tirgu neietekmēs. "Lidostai attīstot pasažieru pārvadājumus, pastāv iespēja, ka tādējādi tiks ietekmētas nekustamā īpašuma cenas, kā arī teorētiski tūristi izvēlēsies nakšņot Tukumā un būs nepieciešamas viesnīcas, bet no uzņēmējiem dzirdēts, ka Tukums nevarēs uzņemt daudz tūristu," tā Birzulis.

Savukārt Važa pieļāva - ja Tukumā tūristi būtu nodrošināti ar viesnīcām, lidostai nevajadzētu domāt par investīcijām jaunās ēkās. "Pastāv iespēja sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem," uzsvēra Važa.

Ožets norādīja, ka lidosta varētu labi ietekmēt vietējo taksometru biznesu, bet Baumanis bija skeptisks, sakot, ka mazie vietējie uzņēmumi lidostā nemaz nevarēs piedāvāt savus pakalpojumus. "Gan jau tur būs priekšā taksometri zaļā krāsā," sacīja Baumanis.

LETA