Latvijas iedzīvotāji pieprasa ātrāku internetu

­

Internets nespēj nodrošināt lietotāju faktiskās vajadzības

38% ekonomiski aktīvie interneta lietotāji piekrīt apgalvojumam, ka šobrīd pieejamais interneta ātrums un datu pārsūtīšanas apjoms vairs nespēj nodrošināt visas faktiskās vajadzības. Šādu atbildi respondenti snieguši pētījuma aģentūras „Data Serviss” socioloģiskā aptaujā „Interneta lietošanas mērķi un viedoklis par tā attīstību”.

Aptaujas rezultāti tika publiskoti pirms Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) ikgadējās kopsapulces, kur viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem bija platjoslas datu pārraides tīkla attīstība. Ātrs un īpaši ātrs internets ir kļuvis par nozares prioritāti pēc tam, kad telekomunikāciju nozarei 2010. gada septembrī Eiropas Komisija izvirzīja jaunus un ļoti konkrētus mērķus Eiropas ekonomiskās atlabšanas kontekstā, proti, līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt piekļuvei internetam, kura ātrums pārsniedz 30 Mbit/s, un 50% Eiropas mājsaimniecību jābūt tāda pieslēguma abonementiem, kas nodrošina ātrumu vairāk par 100 Mbit/s, un visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2013. gadam darīt pieejamus platjoslas pamatpakalpojumus.

Jāiegulda vairāk, nekā to pieprasa tirgus attīstība

LTA prezidents Pēteris Šmidre uzskata, ka „aptauja ļoti precīzi parāda, ka ekonomiski aktīvie interneta lietotāji savā ikdienas darbā izjūt interneta ātruma nepietiekamību, kas zināmā mērā jau šobrīd apgrūtina un ierobežo profesionālo darbību. Savukārt gudra, stabila un integrējoša izaugsme, kas paredzēta stratēģijā „Eiropa 2020”, būs ļoti atkarīga no efektīvas un lietderīgas interneta izmantošanas, savukārt interneta piekļuves ātrums ir būtisks vai pat galvenais faktors šā mērķa sasniegšanai”.

Šmidre uzsver, ka piekļuvi internetam nodrošina tīkla operatori, kurus motivē komerciālas intereses. Tomēr, ņemot vērā interneta būtisko lomu, ieguvums sabiedrībai un valstij kopumā ir daudz svarīgāks nekā privātais stimuls ieguldīt ātrākos un rentablos tīklos. Lai sasniegtu platjoslas interneta pieslēgumu jomā izvirzīto mērķi, ir būtiski veicināt lielākus stratēģiskus ieguldījumus šajā jomā, kas pat pārsniedz to, ko prasa pašreizējā tirgus attīstība, jo pieprasījumu daļēji vēl aizvien slāpē nesenā ekonomikas lejupslīde. Turklāt 2013. gada sākumā draud izveidoties situācija, kurā attālākajos Latvijas reģionos piekļuve platjoslas internetam nebūs nodrošināta.

Tikai 6% nevēlas ātrāku internetu

„Pasaulē pieprasījums pēc joslas platuma ir audzis par aptuveni 50 - 60% gadā, ko veicina interneta plašāka izmantošana, no vienkārša e-pasta un teksta failiem”, informē LTA izpilddirektors Jānis Lelis.

Zīmīgi, ka 59% ekonomiski aktīvajiem interneta lietotājiem darbs saistīts kā ar Eiropas tā citām pasaules valstīm un tikai divi no pieciem respondentiem, kuri piedalījās aptaujā par interneta ātrumu, darbs ir saistīts ar Latviju. Apgalvojumam, ka interneta pieslēguma ātrums drīzāk uzlabo konkurētspēju, piekrīt vairāk nekā puse ekonomiski aktīvie interneta lietotāji (57%) no tiem, kuriem darbs ir saistīts ne tikai ar Latviju.

56% no tiem, kuriem darbs ir saistīts ar ārvalstīm piekrīt apgalvojumam, ka ātrgaitas internets ir kļuvis par Eiropas kopējās tautsaimniecības virzītājspēku. 81% no aptaujātajiem ekonomiski aktīvajiem interneta lietotājiem principā atzīst, ka katru gadu kopumā pieaug vajadzība pēc ātrāka interneta. Šādam apgalvojumam nepiekrīt tikai 6% respondentu.

Atbalsts platjoslas datu pārraides tīklam

Tā kā, nozares attīstība Latvijā ātra un īpaši ātra interneta tehnoloģiju ieviešanā nenotiek pietiekami aktīvi līdz ar neskaidro valsts nostāju platjoslas frekvenču politikas jomā, LTA ir sagatavojusi nozares Memorandu par „Par atbalstu platjoslas datu pārraides tīklu attīstībai”, kurā aicina:

* valstiski atbalstīt LTA tīkla veidošanu interneta piekļuves nodrošināšanai, izstrādāt un noteikt prasības un nosacījumus šāda tīkla operatora darbībai, kas veicinātu godīgu konkurenci un sekmētu telekomunikāciju tirgus attīstību;

* nekavējoties pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai novērstu šķēršļus jaunāko tehnoloģiju ieviešanai visā ceturtās paaudzes datu pārraides nodrošināšanai paredzētajā radiofrekvenču diapazonā;

*  lai sasniegtu platjoslas interneta attīstībā izvirzīto mērķi, ir nepieciešams veicināt stratēģiskus ieguldījumus un Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi;

*  novērst „digitālās dividendes” iespējamo nonākšanu pie viena vienīga fiksēto sakaru operatora, kuram pašlaik ir būtiska, monopolistam līdzīga ietekme, jo pretējā gadījumā saskarsimies ar tehnoloģisko stagnāciju, kā arī ar strauju tarifu pieaugumu;

* īstenojot „Lattelecom” privatizāciju, stingri ievērot Eiropas Savienības noteiktās funkcionālās un infrastruktūras atdalīšanas prasības.

Elmārs Barkāns/Publicitātes foto

­