Finanšu ministrijas ierēdņu dēļ valsts var nenopelnīt 80 miljonus latu
Bizness un ekonomika

Finanšu ministrijas ierēdņu dēļ valsts var nenopelnīt 80 miljonus latu

Jauns.lv

Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu darbības dēļ Latvija var palaist garām iespēju nopelnīt 80 miljonus latu sadalot, nevis pārdodot visu kopā, valstij piederošo "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" ("Hipotēku banka") komercdaļu, vēsta "Nekā personīga".

Valstij finansiāli grūtajos laikos 80 miljoni latu lieti noderētu.
Valstij finansiāli grūtajos laikos 80 miljoni latu lieti noderētu.

Šis ir kārtējais gadījums, kad Latvija akli sekojusi Eiropas norādēm, nemēģinot cīnīties par savām interesēm. Kā notikušo raidījumam nosaukusi kāda augsta valsts amatpersona – "šis pēdējos gados ir viens no kliedzošākajiem notikumiem Latvijas finanšu sistēmā".

"Pirms diviem gadiem Latviju plosīja krīze. Tikko bija izglābts "Parex", paņemts starptautiskais aizdevums un Valdībai bija jāsamazina izdevumi. Daudz klusāk, bet problēmas pārdzīvoja arī "Hipotēku banka". Tolaik likās loģiski banku pēc iespējas ātrāk pārdot. Tāpēc aizdevējiem nācās apsolīt, ka valsts atbrīvosies no papildus sloga, banku sadalīs un sev paturēs tikai to daļu, kas apsaimnieko ekonomikas sildīšanai domātos miljonus," atgādina raidījums.

Tomēr process ieilga un šo divu gadu laikā banka atkopusies. Pēdējais finanšu audits liecina, ka tā strādā ļoti labi, tāpēc pirms diviem gadiem ieplānotā stratēģija Latvijai ir neizdevīga. Ja bankas komercdaļu pārdotu kopumā, tad pēc dažādu "Nekā personīga" aptaujāto ekspertu domām nopelnīt varētu līdz 80 miljoniem latu.

"Bet diemžēl tas nenotiks, jo ar Finanšu ministrijas ierēdņu gādību par neatgriezenisku ir kļuvis plāns bankas komercdaļu iztirgot pa daļām, kas peļņu nenesīs," vēsta raidījums.

Tuvākajās nedēļās valdība lems, ko darīt. Kavēties ar bankas pārveidi nevar, jo tad Eiropas Komisija uzsāktu pret Latviju pārbaudes procedūru.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Andris Bērziņš, kurš agrāk vadīja "SEB Unibanku", tam, kas notiek ar "Hipotēku banku", loģisku izskaidrojumu neredz. "Ja es būtu rīkojies savā darbībā bankā tādā veidā, tad es pēc trijiem mēnešiem tiktu izmests āra un droši arī pret mani mēģinātu ierosināt kādu lietu. To es tikai varu novērtēt. Jo te nav saprotams vai tā ir pieeja ierēdņu pieejai dzīvei vai kaut kas cits... to es nespēju novērtēt. Es neredzu izskaidrojumu tam. Loģisku izskaidrojumu,"  raidījumam teica Bērziņš.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks saprot, ka pārdodot sadalītu banku var nākties ciest zaudējumus, bet viņš nedomā rīkoties. Vilks tikai iesaka rūpīgi sekot līdzi šiem procesiem. "Tas, protams, nebūtu nekas labs un galu galā tas jau būs arī redzams, ja tiešām tas tā arī notiks, kas būs tie patiesie labuma guvēji. To mēs varēsim tikai tad teikt, ka tas ir bijis. Un ja tas būs bijis nu tas, protams, būs bēdīgi," teica Vilks.

Valdība 12. aprīlī slēgtajā sēdē apstiprināja finanšu konsultanta "SEB Enskilda" izstrādāto " Hipotēku bankas" pārveides plānu. Valdība arī vienojusies par konsultanta piesaisti bankas komercaktīvu pārdošanai. Pēc aktīvu apmēra " Hipotēku banka" decembra beigās bija astotā lielākā no 29 Latvijas bankām, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

LETA/Foto: Gatis Dieziņš/LETA