Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pirmajā ceturksnī sasniedz 1,7% no IKP

Viņš arī norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzlabojās gan preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance, gan ienākumu bilance.

Preču un pakalpojumu tirdzniecības negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, jo eksports sezonālu faktoru dēļ saruka nedaudz mazāk kā imports. Preču un pakalpojumu eksporta un importa gada pieauguma temps bija līdzīgs, nedaudz pārsniedzot 30%. Pozitīvas pārmaiņas bija vērojamas pakalpojumu eksportā – pieauga sniegto pārvadājumu pakalpojumu (īpaši dzelzceļa transporta kravu pārvadājumu) vērtība, informēja Grāvītis.

Ienākumu konta saldo arī šogad pirmajā ceturksnī bija negatīvs jeb 0,5% no prognozētā IKP, un to noteica ārvalstu investoru uzņēmumu Latvijā gūtā peļņa, kā arī dažādu tautsaimniecības sektoru procentu maksājumi par aizņēmumiem, taču negatīvais saldo bija daudz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad tas palielinājās saistībā ar dividenžu izmaksāšanu, paskaidroja LB preses sekretārs.

Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo samazinājās, nedaudz pārsniedzot 3% no prognozētā IKP, jo palielinājās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, kā arī saruka privātpersonu saņemtie pārvedumi. Tomēr būtiski pieauga no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņemtās subsīdijas, sacīja Grāvītis.

Viņš arī klāstīja, ka finanšu un kapitāla konta saldo pirmajā ceturksnī bija negatīvs – 50 miljoni latu jeb 1,6% no prognozētā IKP. "Salīdzinājumā ar 2010.gadā vērotajām visai nozīmīgajām Kohēzijas fonda līdzekļu ieplūdēm pirmajā ceturksnī šo līdzekļu ieplūde Latvijā bija niecīga, taču to pieprasījumi gada laikā varētu tikt iesniegti. Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde pieauga par 184,3 miljoniem latu. Lai gan ārvalstu investoriem joprojām ir liela interese par finanšu sektoru un darbībām ar nekustamo īpašumu, ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde palielinājās arī vairākās citās nozarēs, tostarp energoresursu apgādē, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Valdībai neuzņemoties papildu ārējās saistības un kredītiestādēm samazinot gan ilgtermiņa, gan īstermiņa saistības, salīdzinājumā ar 2010.gada ceturto ceturksni saruka Latvijas bruto ārējais parāds," pavēstīja Grāvītis.

Viņš teica, ka atsevišķu Latvijas tirdzniecības partnervalstu pašreizējās ekonomiskās grūtības, piemēram, iekšzemes kopprodukta sarukums Dānijā divus ceturkšņus pēc kārtas, ar Baltkrievijas tālāko ekonomikas politiku saistītās neskaidrības, varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. "Tomēr gaidāms, ka Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, piemēram, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas, straujā ekonomiskā izaugsme un daļēji arī izdevīgās eksporta cenu pārmaiņas svarīgās preču grupās 2011.gadā nodrošinās Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances saglabāšanos tuvu sabalansētam stāvoklim," prognozēja LB pārstāvis.

Viņš minēja, ka maksājumu konta pārpalikuma samazinājumu gadā kopumā galvenokārt noteiks ienākumu konta pārmaiņas. "Lai gan politiskās aktualitātes Latvijā, iespējams, varētu apgrūtināt savlaicīgu nākamā gada budžeta apstiprināšanu un īslaicīgi atturēt investorus no investīciju lēmumu pieņemšanas, atsevišķu starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējuma uzlabošanās un joprojām izdevīgais cenu līmenis rosinās ārvalstu investoru intereses pieaugumu par investīciju iespējām Latvijā,"  norādīja Grāvītis.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzina, ka maksājumu bilancē nav notikušas lielas pārmaiņas. "Pirmajā ceturksnī kārtējo maksājumu kontā (KMK) bija vērojams pārpalikums 52,7 miljonu latu apmērā, kas ir aptuveni piecas reizes mazāks par to, kas bija vērojams šajā pašā laikā pirms gada. Pirmajā ceturksnī būtiski pieaudzis gan eksports, gan imports, veidojot iztrūkumu 215 miljonu latu apmērā. Tomēr bilance salīdzinājumā ar pērno gadu nav būtiski pasliktinājusies. Arī pakalpojumu bilances pozitīvais saldo ir iepriekšējā gada apmērā,"  teica Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka KMK pozitīvo bilanci pamazām noēd ienākumu konta pasliktināšanās. "Latvijas Bankas dati rāda, ka KMK pozitīvais saldo veido 1,7% no IKP, taču, noņemot ārvalstu uzņēmumu peļņas ietekmi, KMK pārpalikums ir 2,9% no IKP. Šogad ienākumu kontā vērojams 16,6 miljonu latu iztrūkums, kas samazina pozitīvo saldo, bet pērn konts uzrādīja 144 miljonu latu pārpalikumu. To galvenokārt virza investīciju uzņēmumu darbības rādītāju uzlabošanās, kas, no vienas puses, uzlabo investīciju bilanci, bet, no otras, pasliktina KMK bilanci," klāstīja ekonomists.

Gašpuitis uzsvēra, ka sarukuši mīnusi finanšu kontā (FK). "Ja pērn tie veidoja 362 miljonus latu, tad šogad trijos mēnešos deficīts bija vien 53,5 miljonu latu apmērā. Pirmajā ceturksnī Latvijā ir ieplūdušas investīcijas 184,3 miljonu latu apmērā. Šo apmēru veido investīcijas pašu kapitālā (45,8 miljoni latu), reinvestētā peļņa (36,5 miljoni latu) un investīcijas citā kapitālā (102 miljoni latu). Tendence rāda, ka investīciju uzņēmumi ir izgājuši no zaudējumiem un pakāpeniski uzlabojas to rādītāji," piebilda "SEB bankas" ekonomists.

Viņš minēja, ka savukārt Latvijas investīcijas ārvalstīs ir nedaudz sarukušas. "Lielus mīnusus jeb to, ka Latvijas finanšu institūcijas aktīvi ir iegādājušās ārvalstu parādzīmes un obligācijas aptuveni 210 miljonu latu apmērā, uzrāda portfeļieguldījumu konts. Citu ieguldījumu konts uzrāda, ka finanšu institūcijas turpināja samazināt savas saistības pret saviem kreditoriem, tostarp mātesuzņēmumiem. Pagaidām šāda tendence saglabāsies, jo banku rīcībā ir pietiekams resursu daudzums, kas pārsniedz esošo un arī vidēja termiņa potenciālo pieprasījumu. Plūsma Latvijas virzienā pieaugs līdz ar pieprasījuma aktivizēšanos, bet ar nosacījumu, ka tirgū sāks pietrūkt finanšu resursu un to cena sāks strauji kāpt," norādīja ekonomists.

Viņš prognozēja, ka kopumā šogad KMK bilancē vairs nebūs vērojami lieli pārpalikumi, kādi bija vērojami krīzes periodā. "Uz gada otru pusi pamazām MB mēneša rādītāji biežāk varētu ieslīdēt deficītā, kas drīzāk atspoguļo pakāpenisku ekonomikas atlabšanu. Tuvākajā laikā ekonomikā lielas pārmērības nav gaidāmas un ekonomika turpinās dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Tomēr ilgtermiņā ir jāsaglabā sabalansētība, kas ļautu izvairīties no jaunu risku uzkrāšanas," paskaidroja Gašpuitis.

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums pagājušajā gadā bija 455,828 miljoni latu.

BNS