Latvijā pirmajā ceturksnī kravu pārvadājumi ar autotransportu pieaug par 17%

Lielāko daļu – 78,5% jeb 8,05 miljonus tonnu – no kopējā pārvadāto kravu apmēra transportēja iekšzemē, kur pārvadājumi pieauga par 0,99 miljoniem tonnu jeb 14,1%. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi palielinājās par 29,2% – tika pārvadāti 2,2 miljoni tonnu kravu.

Šogad pirmajā ceturksnī ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjomā 27,7% jeb 2,84 miljonus tonnu veidoja lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, 16,8 % jeb 1,72 miljonus tonnu – koks, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles), celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi, bet 14,3% jeb 1,47 miljonus tonnu – metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra.

Pārvaldes dati liecina, ka ar autotransportu kravas tiek pārvadātas gan pašpārvadājumos, gan komercpārvadājumos. Komercpārvadājumos pārvadāja 7,06 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,4% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī–martā. Pašpārvadājumos pārvadāja 3,19 miljonus tonnu kravu – pieaugums par 10,1%.

Dati liecina, ka iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,21 miljonu tonnu kravu – par 93,4 tūkstošiem tonnu jeb 30,7% mazāk nekā 2010. gada  pirmajā ceturksnī. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 14,62 miljonus tonnu kravu – palielinājums par 1,64 miljoniem tonnu jeb 12,7%. 80% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur Latvijas ostām.

"Nordea Bank Finland Plc." Latvijas filiāles vecākais korporatīvo klientu vadītājs Jānis Kalniņš klāstīja, ka šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada attiecīgo laika periodu ir pieauguši kravu pārvadājumi gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu. "Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pieaudzis galvenokārt importa kravu pārvadājumu apmēru izaugsmes dēļ, kas 2011. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,05 miljonus tonnu – par 6,5% vairāk nekā 2010. gada attiecīgajā laika periodā. Pozitīvais rezultāts sasniegts, galvenokārt pateicoties pārkrautajiem kravu apmēriem Latvijas ostās, kuri šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 16,34 miljonus tonnu, kas ir par 4,7% vairāk nekā pērn," viņš norādīja.

Pēc Kalniņa teiktā, tranzīta pārvadājumu apmēru noturība šogad ir viens no galvenajiem jomu stabilizējošajiem faktoriem un atspoguļojas stabilos dzelzceļa pārvadājumu apmēros līdz ar noturīgajām importa kravu plūsmām uz Latvijas ostām. "Par tranzīta kravu plūsmu noturības ilgtspējīgumu vēl ir pāragri runāt, jo tieši 2011. gada pirmajā ceturksnī liela daļa tranzīta uzņēmumu pārskatīja un slēdza līgumus ar kravu īpašniekiem un ekspeditoriem šā gada sezonai. Līdz ar to būs svarīgi redzēt šā gada pirmā un otrā ceturkšņa statiskas datus, lai droši prognozētu nozares rezultātus gada izteiksmē," viņš piebilda.

Kalniņš uzsvēra, ka tranzīta pārvadājumu sektora rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tarifu politikas šogad un situācijas atsevišķos Latvijas lielo ostu uzņēmumos, kuru saimniecisko darbību ietekmē akcionāru attiecību kārtošanas konflikti, kas diskreditē Latvijas tranzīta koridora biznesa vidi kopumā.

"Nordea" pārstāvis minēja, ka kravu pārvadājumos ar autotransportu straujāko izaugsmi 47,6% apmērā piedzīvojuši eksporta kravu pārvadājumi. "Pēc autotransporta kravu pārvadājumu nozarē 2009. gadā novērotā smagā pārvadājumu cenu dempinga, kā dēļ liels skaits nozares dalībnieku cieta būtiskus zaudējumus, nespēja pildīt saistības pret kreditoriem un bija spiesti pārtraukt vai radikāli pārkārtot savu darbību, ir samazinājies nozares dalībnieku un to rīcībā esošo transporta vienību skaits. Tas nozīmē, ka, atjaunojoties Latvijas, Eiropas Savienības, kā arī Krievijas ekonomikas izaugsmei, nozarē ir mazāks spēlētāju skaits, kas vidējā termiņā izdzīvojušajiem uzņēmumiem sniedz iespēju labi nopelnīt," viņš paskaidroja.

Tiesa, lai arī pašlaik vērojamās tendences transporta jomā ir visnotaļ pozitīvas, nedrīkst aizmirst, ka Latvijas tranzīta koridors būtiski ir zaudējis konkurences cīņā gan ar Lietuvas, gan Igaunijas tranzīta koridoriem un pašreiz novērotais kravu apgrozījuma pieaugums galvenokārt saistīts ar pozitīvo cenu konjunktūru naftas un ogļu produktu tirgos, uzsvēra Kalniņš. "Līdz ar to transporta biznesa uzņēmumiem un ostu pārvaldēm jāturpina darbs pie apstrādājamo kravu diversifikācijas, kas varētu kompensēt potenciālus kritumus stratēģisko kravu – naftas produktu un ogļu – apmēros. Piemēram, jaunu ostu termināļu projektu īpašnieku struktūrā noteikti jāiekļauj finansiāli spēcīgi kravu īpašnieki, kas ilgtermiņā ir ieinteresēti un gatavi nodrošināt pastāvīgas kravu plūsmas caur uzbūvēto termināli," minēja "Nordea" vecākais korporatīvo klientu vadītājs.

Kā jomas spēlētāju galveno izaicinājumu 2011. gadā Kalniņš minēja finansējuma piesaisti transporta līdzekļu parku atjaunošanai, pieaugošās degvielas cenas, jaunu klientu piesaisti, ņemot vērā Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju reģionā, kā arī vēl joprojām aktuālos saimnieciskās darbības optimizācijas pasākumus.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu pa pārvadājumu veidiem.

LETA