Augulis: Valsts patlaban nevar atļauties finansiāli papildus atbalstīt airBaltic
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir nosūtījis vēstuli pārējiem Latvijas nacionālās aviokompānijas "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos.
Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Auguļa padomniece Ināra Pomere.
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu valstij patlaban ir salīdzinoši neliela ietekme uz aviokompānijas saimniecisko darbību un uzņēmuma pārvaldību faktiski īsteno "airBaltic" privāto akcionāru pārstāvji, satiksmes ministrs uzsver, ka valsts patlaban nevarēs investēt papildus līdzekļus uzņēmumā, ja šāda nepieciešamība radīsies.
Līdz ar to finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā "airBaltic" būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildus ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.
Kā ziņots, ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien "Rietumu radio" apgalvoja, ka "airBaltic" šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.
Ministrs pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma "izpumpētu naudas līdzekļus".
"Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju "airBaltic" līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. "airBaltic" vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolts Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi," sacīja Kampars.
Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no "airBaltic" ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā ir saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.
"Tas liek domāt, ka šī ir apzināta rīcība, lai no uzņēmuma izpumpētu naudas līdzekļus," runājot par lielajiem zaudējumiem sacīja Kampars.
Viņš atgādināja, ka savulaik bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) parakstījis "izcili neizdevīgu" akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. "Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā," sacīja ministrs.
"Ja apstiprināsies, ka uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, tad ir tāds jēdziens kā apzināta novešana līdz bankrotam, un tā jau ir kriminālatbildība," uzsvēra Kampars. Viņš cer, ka valstij šajā gadījumā nebūs jārīkojas līdzīgi kā ar "Parex banku" un jāiesaistās aviokompānijas glābšanā.
Savukārt "airBaltic" aicinājusi Kamparu demisionēt un sola jau nākamnedēļ pret ministru vērsties tiesā un Ģenerālprokuratūrā.
"Ekonomikas ministram pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē. Latviešiem ir sakāmvārds - nezāģē zaru, uz kura pats sēdi. "airBaltic" ir uzņēmums, kurā Latvijas valsts ir vairākuma akcionārs. Kampara bezatbildīgie izteikumi "airBaltic" nodara milzu kaitējumu," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
LETA
