Gāze un siltums jau no 1. jūlija kļūs dārgāki

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš intervijā laikrakstam Diena norāda, ka Eiropas Savienība neprasīja akcīzes pieaugumu dabasgāzei līdz 2014. gadam. Politiķi, kuri to aizstāvēja, stāstīja, ka tādā veidā mēs no krievu gāzes mūkam projām.

"[Ekonomikas ministrs Artis] Kampars Krievijā solīja, lai krievi samazina dabasgāzes cenu. Krievi samazināja ar. Bet pēc tam uzreiz tai uzlika nodokli. Krievam ir jābūt idiotam, lai pēc Kampara gājiena ticētu Latvijas ekonomikas ministram, vienalga, kurš pēc tam uz turieni aizbrauks. Vispirms krieviem sastāsta, ka mums ir augstas izmaksas, ka vajag samazināt gāzes cenas, bet uz tā rēķina Latvijas valdība gāzei uzliek akcīzes nodokli. Tas liecina par ļoti īpatnēju pieeju attiecību veidošanai ar Krieviju, lai neteiktu vairāk. Diez vai Krievija vairs saglabās atlaidi dabasgāzei Latvijai arī nākamgad. Un mums jau vairs nav arī argumentu sarunām ar Krieviju," uzskata Salmiņš.

Akcīzes nodoklī dabasgāzei, pēc Salmiņa domām, izpaužas Ekonomikas ministrijas un "Latvenergo" lobisms. Viņš norāda uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.221 "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", kas pieņemti pirms šī akcīzes nodokļa noteikšanas. Šie noteikumi savās elektroenerģijas formulās neparedz aplikt dabasgāzes nodokli.

"Izveidojas paradoksāla situācija, kad siltumenerģija apliekas ar akcīzes nodokli dubulti, gan par siltumenerģijas ražošanu, kur izmanto dabasgāzi, gan par elektroenerģijas ražošanu. Tas veidos sadārdzinājumu vēl par 3–5% vietās, kur ir koģenerācijas stacijas. Mēs runājām par šo jautājumu ar Ekonomikas ministriju, runāsim vēl, bet atbilde ir galīgi noraidoša, kā argumentu izmantojot elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes palielināšanos. Formāli jau tā ir taisnība, bet šāda rīcība nav godīga pret siltumapgādes saņēmējiem," saka LPS pārstāvis.

Iniciatīva par akcīzi dabasgāzei, pēc Salmiņa teiktā, nāk no "Vienotības" politiķiem. Pagājušajā gadā izdevās panākt šīs akcīzes atlikšanu. Likumdošanas iniciatīva nāk no Finanšu ministrijas, bet neviena ministrija nav rēķinājusi blakus efektus, ko nozīmē akcīzes uzlikšana gāzei.

Rēķina astoņus miljonus ienākumu budžetā no šī nodokļa, tai pašā laikā valsts un pašvaldības pagājušajā gadā samaksāja 35 miljonus iedzīvotāju dzīvokļa pabalstos, bet šogad četros mēnešos apjoms ir pieaudzis par 27%. Valstī krasi pieaug trūcīgo skaits, kas ir 190 000, drīz šis skaitlis būs pāri par 200 000.

Valsts informāciju par siltumapgādi neapkopo, datu par iedzīvotāju parādiem valsts rīcībā nav. Šādu darbu veic LPS. 2010.gadā apkures sezona 1.maijā beidzās ar 25,5 miljonu latu iedzīvotāju parādiem. Tik slikti apkures sezona nekad nebija beigusies, kopš 1993.gada. Šogad apkures sezona noslēdzās jau ar 41,06 miljonu latu lieliem iedzīvotāju parādiem par siltumu.

Nākamajā apkures sezonā pastāv risks krasu dažādu avāriju pieaugumam, jo siltumapgādes uzņēmumi vasarā neko neguldīs infrastruktūrā, jo parādu nasta tos ir ļoti apgrūtinājusi, apgrozāmo līdzekļu tikpat kā nav vai nav. Profilaktisko remontu uztaisīs, bet neko kapitāli neremontēs, uzskata Salmiņš.

Viņaprāt, situāciju neatrisina arī aizņemšanās. "Mēs līdz galam neredzam kopējo problēmas apjomu. Liela daļa siltumapgādes uzņēmumu iedzīvotāju parādu dēļ ir spiesti aizņemties. Tas atkal sadārdzina pakalpojumu cenu. Lai arī Valdis Dombrovskis teica, ka procenti, par kuriem varēs aizņemties no Valsts kases, būs saprātīgi, tās tik un tā ir papildu izmaksas. Esam priecīgi, ka esam to izcīnījuši, jo siltumapgādes uzņēmumiem nākas aizņemties naudu apkures sezonas uzsākšanai un šogad šī problēma būs īpaši aktuāla," skaidro LPS pārstāvis.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Bulls Press