Straujo kāpumu eksportā galvenokārt nodrošina kokrūpniecība un metālapstrāde
Straujo Latvijas eksporta kāpumu šā gada maijā galvenokārt noteica labie rezultāti metālu un mašīnbūves nozarēs, kā arī kokrūpniecībā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja banku ekonomisti.
"Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds skaidro, ka metālu un mašīnbūves nozaru eksports maijā pret aprīli pieaudzis par 24 miljoniem latu, savukārt kokrūpniecībā pieaugums veidoja septiņus miljonus latu pret iepriekšējo rekordu aprīlī.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis arī norāda, ka šā gada piecos mēnešos koksne un tās izstrādājumi ar 19% no kopējiem eksporta apjomiem veido lielāko eksporta grupu, bet tai seko metālapstrāde ar 10,2%.
Pēc tam nāk minerālprodukti, nafta un tās pārstrādes produkti (7,6%), kā arī elektroierīces un elektroiekārtas (6,6%), kas norāda, ka ārējās tirdzniecības attīstību ietekmē reeksports jeb ne viss eksportētais tiek saražots Latvijā, saka Gašpuitis, skaidrojot, ka tādējādi eksporta apjomi var mainīties arī saistībā ar tranzīta konkurētspēju.
Sava loma eksportā esot arī Inčukalna dabasgāzes krātuvei jeb tam, kurā virzienā plūst gāze, kas noteiktos periodos palielina importu vai eksportu.
Pēc "SEB bankas" eksperta domām, patlaban aktuālākais jautājums ir par pašreizējā eksporta pieauguma noturību. Viņš sagaida, ka tuvākajos mēnešos eksporta apjomi uzturēs straujo kāpumu, ko palīdzēs panākt cenu efekts, kas ietver arī risku, ka, cenām krītot, tikpat strauji mazināsies ārējās tirdzniecības apjomi. Savukārt reālais apjoms, neņemot vērā cenu izmaiņas, būšot ievērojami mazāks.
Tomēr ilgtermiņā Latvijas eksporta attīstību noteiks darbs pie konkurētspējas un pievienotās vērtības celšanas izvedamajām precēm un koncentrēšanās uz tirgiem, kuros paredzama veselīga izaugsme.
Savukārt Strazds norāda uz to, ka kopumā Latvijas ekonomikā turpinās divu ātrumu attīstība. "Šķiet, ka pašlaik kreisajā joslā, pa kuru jau tālu uz priekšu aiztraucies eksports, reizēm jau iebrauc arī investīcijas. Vienlaikus mājsaimniecību pieprasījums turpina lēnām vilkties pa brauktuves labo pusi," atzīst Strazds.
Finanšu ministrijā biznesa portālam "Nozare.lv" arī uzsvēra, ka lielāko Latvijas eksporta apjoma pieaugumu nodrošina koksnes un tās izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, kā arī farmācijas un minerālo produktu eksporta apjomu kāpums.
Koksnes izstrādājumu eksports pirmo reizi esot pārsniedzis 100 miljonu latu robežu, neskatoties uz to, ka ražotāju cenas koksnes izstrādājumiem maijā ir pat nedaudz kritušās.
Preču tirdzniecības deficīta pieaugumu šā gada maijā ministrijā skaidro ar lielāku investīciju preču importa apjomu. Uz investīciju pieaugumu norādot ne tikai importa struktūra, bet arī jūtams jauno darījumu pieaugums līzinga sektorā, maijā pārtraucot trīs gadus ilgo līzinga portfeļa samazināšanos. Nozīmīgākais pieaugums līzinga tirgū bija vērojams iekārtu līzinga jomā, kas piecos mēnešos pieaudzis trīskārt salīdzinājumā ar analogu laika periodu pērn.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka eksporta apjomi turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos, bet izaugsmes tempi kļūs mērenāki, kam par iemeslu ir gan lēnāka izaugsme pasaulē, gan mūsu eksportētāju jau ļoti augstā jaudu noslodze.
"Nenoliedzami, tiek veiktas investīcijas gan esošajās ražošanas jaudās, gan jaunu produktu izstrādē, bet pagaidām šāda investīciju aktivitāte ir samērā piesardzīga un eksporta tempus vairs tik strauji kā iepriekš kāpināt nebūs iespējams," piesardzīgs savā attieksmē ir "Swedbank" eksperts.
Kā ziņots, šā gada maijā, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo mēnesi, Latvijas eksports audzis par 38,8%, sasniedzot 524,45 miljonus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Savukārt imports maijā, salīdzinot ar 2010.gada maiju, audzis par 32,7%, sasniedzot 623,53 miljonus latu.
Ārējās tirdzniecības deficīts maijā bija 99,08 miljoni latu, kas ir vairāk nekā aprīlī, kad tas bija 77,049 miljoni latu. Pērn maijā ārējās tirdzniecības negatīvais saldo bija 92,2 miljoni latu.
Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2010.gada janvāra līdz maiju, eksporta apjoms audzis par 38,3% jeb 650 miljoniem latu, sasniedzot 2,347 miljardus latu.
Imports šogad piecos mēnešos pret 2010.gada analogo posmu audzis par 34,9% jeb 726,2 miljoniem latu, sasniedzot 2,809 miljardu latu līmeni.
LETA
