10 gadus pēc privatizācijas Ķemeru sanatorija nav atjaunota
Desmit gadus pēc privatizācijas reiz par nacionālo dārgumu uzskatītā Ķemeru sanatorija tā arī nav atsākusi darbu. Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra parāda bezspēcību, bet parādi aug.
Šis stāsts aizsākās jau 1999. gada 19. februārī, kad noformēja dokumentus par sanatorijas ēkas pārņemšanu „Ominasis Latvia” īpašumā. Aiz šā darījuma stāv arābu pasaule, pašlaik „Ominasis Latvia” īpašniece ir SIA „Sanlat”, kas pilnībā pieder Saūda Arābijas pārstāvim Omaram Saleham Alhamdī.
Solījumi par 120 darbavietām pačabējuši
Privatizācijas līguma noteikumi paredzēja, ka SIA „Ominasis Latvia” sanatorijā līdz 2005. gadam ieguldīs desmit miljonus latu investīcijās un nodrošinās 120 jaunizveidotas darba vietas.
„Ir pagājuši pieci gadi, kopš solījumiem vajadzēja jau būt izpildītiem, taču tā vietā ir radītas tikai jaunas problēmas — līdz pat šim laikam sanatorija stāv tukša, tā nav nedz restaurēta, nedz nodrošinātas solītās darba vietas. Pat vēl vairāk — daudzi vietējie uzņēmēji joprojām nav saņēmuši samaksu par veiktajiem darbiem sanatorijas restaurācijā,” atzīst bijušais Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants.
Jāatgādina, ka sadarbība ar „Ominasis Latvia” visu šo laiku bijusi diezgan neveiksmīga. Par to, ka uzņēmums noteiktajā laikā nav izpildījis privatizācijas līguma noteikumus par investīciju izpildi, 2009. gadā Privatizācijas aģentūra aprēķināja soda naudu vairāk nekā 84 000 latu apmērā. Papildus aprēķināti vēl nedaudz vairāk nekā 14 000 latu par auditoru izdevumiem.
Vēl bargāk novērtētas tā arī neradītās darbavietas — par šā nosacījuma neizpildi Privatizācijas aģentūra vērsās tiesā pret „Ominasis Latvia” par gandrīz 174 000 latu lielas soda naudas piedziņu.
„Ominasis Latvia” par atbildi vien piedāvājis nodot Latvijas valstij ķīlā īpašumus par prasītajām soda naudām līdzvērtīgu summu (272 000 latu). Piedāvāto īpašumu vērtība bija mazāka par parādsaistību kopējo summu, un šāds risinājums izpalika. Soda nauda nav samaksāta, un arī tiesvedība nav pavirzījusies uz priekšu, atzīst Grants.
Viņš secina, ka ne Privatizācijas aģentūru, ne Ekonomikas ministriju šī situācija, šķiet, vairs īpaši neuztrauc: „Vismaz tā varu spriest pēc publiski pieejamās informācijas. Kāpēc? Vai tiešām valstij nav vairs nepieciešama nauda vai arī tomēr vajag runāt par valsts iestāžu nekompetenci vai arī neieinteresētību turpināt risināt šos jautājumus?”
Nemaksā arī par veiktajiem darbiem
„Ominasis Latvia” ir parādā uzņēmējiem, kas veikuši sanatorijā restaurācijas un citus darbus, kopēja summa sasniedz pusotru miljonu latu. 6. jūlijā Jūrmalas tiesā ierosināta kārtējā „Ominasis Latvia” maksātnespējas lieta, šoreiz pēc SIA „Arhiidea” pieteikuma, norādot norādījis, ka uzņēmums nav nokārtojis parādsaistības par projektēšanas darbiem. Parāda summa sasniegusi 201 636 latus.
Pēc SIA „NCC Konstrukcija” valdes locekļa Mareka Kļaviņa vārdiem, šai būvfirmai „Ominasis Latvia” ir parādā 932 994 latus (prasījuma tiesības pārņēmusi SIA „Kartelis”). Lielāko daļu restaurācijas darbu „NCC Konstrukcija” paveica no 2003. gada līdz 2005. gadam, kad „Ominasis Latvia” sākās problēmas ar maksātspēju. „Kopš tā laika ēka nav normāli apsaimniekota (nav bijis siltuma), un tā ir pamatīgi cietusi,” saka Kļaviņš.
Parādnieks attaisnojas, ka „NCC Konstrukcija” it kā nav sniedzis pakalpojumus, bet daļa no būvdarbiem netiekot pieņemta, jo veikta neatbilstoši līgumam.
Tajā pašā laikā investors ir oficiāli akceptējis it kā neatzītos „NCC Konstrukcija” iesniegtos rēķinus, iekļaujot tos savās finansu atskaitēs un PVN nodokļa deklarācijās — tas ļauj saņemt no valsts priekšnodokli. „Neveikto” vai slikti padarīto darbu izpilde norādīta arī „Ominasis Latvia” Privatizācijas aģentūrai sniegtajās atskaitēs par veiktajām investīcijām — tas nekas, ka rēķini nemaz nav samaksāti.
„NCC Konstrukcija” jurists Valdis Podziņš komentē: “”Ominasis Latvia apgalvo, ka šobrīd ir ieguldījis konkrētu investīciju summu Ķemeru sanatorijas būvniecības un rekonstrukcijas darbos. Taču reāli investīcijas ir veikušas Latvijā strādājošas kompānijas, kurām tā saucamais investors samaksu par šīm „investīcijām” nav veicis! Papildus uzņēmējiem ir jātērē laiks un nauda, lai tiesātos un saņemtu savu naudu!”
Kopumā pret „Ominasis Latvia” ir uzsāktas četras tiesvedības par kopējo summu aptuveni 1,5 miljonu latu apmērā. Visas šīs prasības iesniegtas par to, ka uzņēmums nav norēķinājies ar saviem partneriem par paveiktajiem darbiem. SIA „Feuring Projekt Management”, piemēram, par būvniecības procesu vadīšanu nav saņēmusi 131 653 latus.
