Latvijā sācies zelta drudzis. Zelts kļuvis par deficītu
Lielā pieprasījuma dēļ pirmdien, 8. augustā Latvijas lielākais zelta tirgotājs uz nenoteiktu laiku pārtrauca zelta tirdzniecību. 9. augustā to atkal atjaunoja, bet tikai ierobežotā apjomā.
Latvijas lielākais zelta tirgotājs - koncerns „TAVID/TAVEX” pirmdien, 8. augustā, paziņoja par zelta pārdošanas pārtraukšanu par spot jeb konkrētā brīža cenām uz nenoteiktu laiku. Otrdien tā jau tika atjaunota, bet ierobežotā apjomā. Koncerna mājas lapā publicēts paziņojums: „Zelta produktu izvēle un pieejamība šobrīd ir ierobežota.”
Iemesls šādai situācijai ir tas, ka pasaules lielākie zelta metālu un stieņu ražotāji palielinājuši piegādes termiņus saistībā ar to, ka nevar nodrošināt pieprasījumu pēc fiziskā zelta. Pēdējo dienu laikā Latvijā pieprasījums pēc zelta, tāpat kā citviet pasaulē, ir palielinājies par vismaz 50%, „Latvijas Avīzei” paziņoja „TAVID/TAVEX” koncernā.
Koncerna darbinieki atcerējās, ka līdzīga situācija bijusi vien 2008. gadā uzreiz pēc vairāku pasaules lielo banku sabrukuma.
Cilvēki nedrošās ekonomiskās situācijas dēļ izvēlas ieguldīt naudu zeltā. Latvijā vispieprasītākie esot 50 gramus („TAVEX” maksā 1359 latus) un 100 gramus smagie zelta stieņu (2710 lati), kā arī vienas unces zelta monētas.
Viszemākā cena zeltam, ko „TAVEX” pērk no cilvēkiem, ir vienu gramu smagam zelta stienim - 27,20 lati. Zelta cenas kāpums - pēdējo 12 mēnešu laikā tas bijis vairāk nekā 40% liels - izraisa arī zelta izstrādājumu sadārdzinājumu. Piemēram, Latvijas Bankas zelta monētas cena „Zelta ābele” 2007. gadā maksāja 29 latus, bet patlaban - 55 latus, raksta „Latvijas Avīze”.
Zelta cena 8. augustā Honkongas biržā pirmo reizi pārsniedza 1700 dolāru par unci robežu (Ls 846,6 par unci – 31,1034768 gramiem).
Koncerna „TAVID/TAVEX” Biznesa attīstības vadītājs Andris Arhipenko norāda – pēdējās dienās arī Latvijā sācies „zelta drudzis”. Arhipenko teic, ka Latvijas cilvēki kļūst aizvien vairāk zinoši zelta tirgus jautājumos un seko līdzi tendencēm un cenu izmaiņām, kas dod iespēju pirkt zeltu izdevīgos momentos. Proti, kad cena sasniedz svārstību minimumus. Daļa cilvēku pērkot zeltu ar nolūku gūt peļņu termiņā no diviem līdz pieciem gadiem, bet citi vēloties saglabāt uzkrājumu vērtību līdz savām vecumdienām vai arī atstāt mantojumā bērniem vai mazbērniem, kas ir sava veida 4. pensiju līmenis.
Kasjauns.lv/Foto: Bulls Press