Latvijas Banka: arvien vairāk cilvēku atgriežas pie pilnas slodzes darba
Arvien vairāk cilvēku Latvijā, kuru darba slodze krīzes laikā tika samazināta, atgriežas pie pilnas slodzes darba, pavēstīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš klāstīja, ka faktiskais bezdarba līmenis jeb darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2011.gada otrajā ceturksnī samazinājās piekto ceturksni pēc kārtas, sasniedzot 16,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
"Nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 3,3% (jeb 30,5 tūkstošiem), un šie dati atspēko runas par "jobless recovery" jeb ekonomikas atlabšanu bez jaunu darbavietu radīšanas Latvijā," norādīja Krasnopjorovs un piebilda, ka pilna laika strādājošo skaits pieaudzis vēl straujāk ‒ par 3,7%.
"Arvien vairāk cilvēku, kuru darba slodze krīzes laikā tika samazināta, atgriežas pie pilnas slodzes darba. Vidējais darba nedēļas ilgums pamatdarbā gada laikā pieaudzis līdz 38,5 stundām, kas gan joprojām ir zemāks par ekonomikas pārkaršanas gadu rādītāju – vairāk par 40 stundām. Blakus darbā nodarbināto skaits joprojām ir tuvs vēsturiski zemākajam līmenim," viņš informēja.
Pēc Krasnopjorova teiktā, pakāpeniski samazinās ne vien darba meklētāju īpatsvars, bet arī slēptais bezdarbs – cilvēku skaits, kas nemeklē darbu tādēļ, ka zaudējuši cerības to atrast (un līdz ar to arī netiek iekļauti darba meklētāju skaita statistikā), sarucis līdz 37,9 tūkstošiem.
Vērtējot vecuma grupas, augstākais darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū saglabājas starp jauniešiem (15‒24 gadi) – 32,2%, viņš piebilda. "Tā kā lielākā daļa jauniešu nav ekonomiski aktīvi, jo mācās, pēc aprēķiniem varam secināt, ka darbu meklē 12,7% no visiem jauniešiem, kas ir līdzīgs īpatsvars citu vecuma grupu rādītājiem. Tātad bezdarbs jauniešu vidū nav izplatīts vairāk kā citās vecuma grupās," minēja Krasnopjorovs.
Latvijas Bankas ekonomists vērsa uzmanību uz to, ka bezdarba līmenis nozīmīgi atšķiras atkarībā no izglītības līmeņa un tas galvenokārt apliecina strukturālo bezdarbu. "No augstāko izglītību ieguvušiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem darbu meklē vien 7,7%, bet pamatizglītību ieguvušo vidū šis rādītājs ir 27,2%. Turklāt tikai trešdaļa no pamatizglītību ieguvušajiem ir ekonomiski aktīvi ‒ tātad tikai ceturtā daļa no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem ar pamatizglītību ir nodarbināta," klāstīja Krasnopjorovs un piebilda, ka augstāko izglītību ieguvušo vidū šis rādītājs pārsniedz trīs ceturtdaļas.
Jau vēstīts, ka kopumā Latvijā otrajā ceturksnī bija nodarbināti 966,5 tūkstoši cilvēku jeb 55,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā otrajā ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot ar pagājušo gadu un šā gada pirmo ceturksni.
LETA
