Maksātnespēja ir viena no iespējām, kā no "airBaltic" vadības atbīdīt Fliku
Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana tiesā pret "airBaltic" ir viena no iespējām, kā valstij no aviokompānijas vadības atbīdīt Bertoltu Fliku, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Ņemot vērā "airBaltic" finanšu rādītājus un nesamaksātos parādus, jebkurā brīdī kreditors, kuram lidsabiedrība ir parādā vismaz 3000 latu, var rosināt sabiedrības maksātnespēju. Maksātnespējas prasības iesniedzējam jārēķinās ar papildu tēriņiem, jo valsts nodeva ir 250 lati, kā arī vēl jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā (400 lati). Parādnieks arī var izvairīties no maksātnespējas pasludināšanas, iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ko "airBaltic" pagājušajā nedēļā centās izdarīt, bet tiesa to atstāja bez virzības.
Lai arī, pēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa vārdiem, "airBaltic" ir parādā gan valstij piederošajai lidostai "Rīga", gan arī citām valsts kapitālsabiedrībām, kuras nodarbojas ar aviāciju, tomēr vismaz pagaidām tās ar maksātnespējas pieteikumiem pret "airBaltic" nevērsīšoties. Tādējādi šādu soli var spert kāds cits no uzņēmuma kreditoriem.
Šādas nostājas motivāciju Matīss gan nesniedza, un dažiem šķiet, ka valsts tā īsti nemaz Fliku izspiest nevēlas, bet vēlas viņa labprātīgu iziešanu no spēles, piemēram, kā nosacījumu valsts ieguldījumus pamatkapitālā izvirzīt Flika nomaiņu.
"Tiesa, pasludinot jebkura uzņēmuma maksātnespēju, par tā amatpersonu, kurai tiesības rīkoties sabiedrības vārdā, ieceļ administratoru," skaidro Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja.
Vairāki laikraksta aptaujātie eksperti uzskata - ja Latvijas valsts kā "airBaltic" akcionāre vēlas atbrīvoties no Flika, tad labāka risinājuma par maksātnespējas pieteikšanu nemaz neesot, it īpaši, ja Fliks labprātīgi savu valdes locekļa amatu nemaz negrasās atstāt.
Valsts amatpersonas bijušas satrauktas pēc tam, kad uzzinājušas par "airBaltic" vienīgā valdes locekļa uz tiesu nosūtīto pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu kompānijai, jo šādā ceļā valsts savu īpatsvaru tikai pazaudētu.
Matīss uzskata - šī procesa ierosināšana nozīmē, ka kompānijai sadarbības partneri sāktu pieprasīt priekšapmaksu un būs apgrūtināta tās darbība, kur vienīgais ceļš esot darbības sašaurināšana.
Tomēr jārēķinās, ka pie scenārija, ka kāds iesniedz maksātnespējas pieteikumu, Flikam tāpat ir iespēja šo pieteikumu pārtrumpot ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, un likums tiesai šādā situācijā liek dot priekšroku tiesiskās aizsardzības ierosināšanai, maksātnespējas pieteikuma izskatīšanu atliekot līdz brīdim, kad būs skaidrība par to, vai ir tiesiskās aizsardzības procesa plāns, ko varētu apstiprināt.
"Administratoram ir tiesības pārdot administrējamā uzņēmuma aktīvus, prasīt atzīt par spēkā neesošiem iepriekšējo valdes locekļu slēgtos līgumus," normatīvos dotās tiesības administratoriem skaidro Jauja. Viņš atgādina, ka administratoram ir tiesības pārdot uzņēmumu kā kopumu bez saistībām. Uzņēmuma kā kopuma pārdošana ir iespēja tam sākt dzīvi no jauna, bez agrākajiem parādiem, taču saglabājot visas šī uzņēmuma nemateriālās vērtības preču zīmes, zīmolus, datu bāzes, līgumsaistības, kuras citos apstākļos kļūst bezvērtīgas un iet bojā.
Tomēr valdības konsultantu "Prudentia" sniegtā informācija liecina, ka Fliks daudzus aktīvus ir aizpludinājis no "airBaltic". Uzņēmuma rīcībā ir tādi aktīvi kā elektroniskās mājaslapas, klientu informācija, kas ir kompānijas galvenā vērtība, un tie būtu tie aktīvi, par kuriem varētu būt interese situācijā, ja valsts nolemj veidot jaunu aviokompāniju.
Pēc Jaujas sacītā, maksātnespējas gadījumā naudu atgūst kreditori un tikai tad bijušie īpašnieki.