Nepārdomātās reformas dēļ valsts var neapgūt Eiropas fondu līdzekļus
Līdz galam nepārdomātās profesionālo skolu refromas dēļ valstij draud papildus slogs bužetam, jo pastāv bažas, ka no Eiropas fondiem cerētos līdzekļus skolu attīstībai tomēr var arī neizmaksāt, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", atsaucoties uz Finanšu ministrijas (FM) amatpersonu teikto.
65 miljoni latu ir summa, kuru, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, paredzēts novirzīt 26 profesionālo skolu attīstībai. Projekti jau apstiprināti, taču nu cits pēc cita parādās pieprasījumi par papildu naudu. Trīs skolām – Liepājā, Ventspilī un Jelgavā - izglītības ministrija prasīto finansējumu apstiprinājusi. Raidījums norāda, ka minētās trīs skolas saistītas ar Zaļo un Zemnieku savienības ietekmi attiecīgajās pašvaldībās un nauda iedalīta diezgan steidzīgi pirms jaunās valdības apstiprināšanas – kamēr zaļie zemnieki ministriju vēl šo jomu pārraudzīja.
Finanšu ministrijā gan norāda – tas, vai šīm skolām nauda dalīta pēc partiju krāsām, būtu mazākais, jo skaidrs, ka šādu skolu būs vēl, un tas jau liecina par sākotnēji neprofesionāli plānotu reformu kopumā.
FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs atzina, ka "fakts ir tāds, ka ministrija ļoti steidzās nodemonstrēt profesionālo skolu reformu un projekti tika iesniegti, nu, varbūt ne pārāk pārdomāti. Tagad neatliekamās vajadzības ir konstatētas vēlāk un vairs negribas attaikties no tā visa, ko projektā paredzēja, tāpēc prasa papildu naudu un IZM grib dot papildu naudu. Mums šķiet, ka tas varētu būt neatbilstoši kritērijiem, līdz ar to tās izmaksa nav attiecināmas, lai mēs varētu dabūt atpakaļ to naudu."
Tā kā valsts budžetam joprojām nepieciešama apjomīga konsolidācija, katram miljonam ir nozīme, un papildus izdevumi nozīmētu arī papildus griezienus budžetā.
"Mēs rēķināmies, ka no katriem 100 latiem mums komisija atmaksā 85, un tagad varētu sanākt, ka visa tā nauda ir mūsu izdevumi," raidījumam atzina Antonovs.
Tam gan nepiekrīt reformu īstenotāji. Ventspils profesionālās skolas direktore Kristīne Vāgnere raidījumam noraidīja Finanšu ministrijas bažas, jo finanšu pieaugums ir domāts, nevis lai "mēs darītu dīvainas, neparedzētas vai kādā citā veidā sarežģītas lietas, bet, ņemot vērā to, ka tehniskā projekta ekspertīze mums uzrādīja tādas tehnoloģiskas īpatnības, kuras nevarēja paredzēt ne skiču stadijā, ne tad, kad tika taisīts sākotnējais projekts, līdz ar to tas ir prasījis papildus finansējumu."
Tehnoloģiskā īpatnība izrādījusies nestabilais grunts segums, kā dēļ būs nepieciešami sarežģītāki būvniecības risinājumi. Arī mācību darbam nepieciešamo iekārtu skaits esošajam skolēnu skaitam sākumā aprēķināts nepietiekamā apjomā. Līdzīgi arī pārējām skolām, kurām izrādījusies nepieciešama papildu nauda.
Izglītības ministrija ir informēta par Finanšu ministrijas pārmetumiem, taču iemeslu tiem nesaskata.
"Šīs programmas, kas sākotnēji tika, nu teiksim tā, direktoru kabinetos uzzīmētas, kā vēlamās, iegūstot tehniskā projekta izskatu, ir pavisam ar citu apjomu. Līdz ar to liekot šos apjomus konkursiem tirgū uz būvniecību, ir pilnīgi skaidri redzams, ka programmu izpildītu, ir nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus," sacīja ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevičs.
Turklāt šīs tiešām nebūs vienīgās skolas, kurām projekti var izrādīties dārgāki par plānoto. Izglītības ministrijā neslēpj, ka saņemti arī citi pieteikumi. Kopējā summa, kas nepieciešama profesionālo skolu attīstībai, varētu pieaugt pat vairāk nekā divas reizes.
"Lai skolas atbilstu Eiropas līmeņa standartiem un kaut vai mūs kaimiņu igauņu standartiem, kā ir atremontētas šīs skolas, būs nepieciešami papildus 100 miljoni latu," sacīja Gruškevičs. Šī summa nepieciešama papildus jau pieškirtajiem 65 miljoniem latu.
Raidījums norāda, ka atbildība par to, vai šo naudu beigās atmaksās no Eiropas fondiem, būs jāuzņemas pašai izglītības ministrijai. Saskaņā ar pieņemto kārtību, Finanšu ministrijas audits notiks vēlāk, bet Eiropas fondu uzraudzības komitejas pārbaude – vēl pēc tam.
