Latvijai nāksies veikt lielāku budžeta konsolidāciju nekā plānotie 122 miljoni

Pēc Reira vārdiem, konsolidācija būšot nedaudz lielāka par 122 miljoniem latu, taču viņš nenosauca konkrētu skaitli, vien apgalvojot, ka konsolidācijas apjoms nesasniegšot 150 miljonus latu. Politiķa vērtējumā, sarunas ar aizdevējiem esot beigušās daudz maz sekmīgi.

Reirs stāstīja, ka Latvijas valdība uz sarunām ar aizdevējiem gājusi bez "plāna B", tāpēc pašlaik nevarot nosaukt nekādas konkrētas sfēras, kur varētu notikt budžeta papildus konsolidācija. Valdībai tagad vēl esot laiks līdz decembra sākumam budžetu pieslīpēt.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks telekompānijā LNT atzina, ka aizdevēji no Latvijas sagaida lielāku konsolidācijas apjomu. Vilks konkrētu summu nenosauca, apgalvojot, ka tie nebūšot desmitiem miljonu latu, bet gan "kādi padsmit miljoni".

Finanšu ministrs atkārtoti pauda nostāju, ka Latvijas valdības piedāvātais konsolidācijas apjoms ir ļoti labs un ekonomikas situācijai adekvāts. Vilks uzskata, ka aizdevēju piedāvājums konsolidācijai novedīs Latviju nevis pie iecerētā 2,5%, bet gan pie aptuveni 1,7% budžeta deficīta.

Gan Reirs, gan Vilks solīja, ka konsolidācijas gaitā netikšot aiztiktas nedz pensijas, nedz nodokļi. Savukārt Reirs solīja, ka Saeimas budžets nākamgad būšot par aptuveni 1% mazāks nekā šogad.

Vaicāts, kā aizdevēji vēl var ietekmēt Latvijas valdību, Vilks neatbildēja, mierinot, ka sarunas tuvākajās dienās noslēgšoties pozitīvi un bez ļoti nepopulāriem lēmumiem. Savukārt nākamā gada budžeta grozījumi ar aizdevējiem vairs nebūšot jāsaskaņo, lai arī monitorings no viņu puses notiks.

Vilks uzsvēra, ka pēc aptuveni 40 dienām Latvija atgūs savu finansiālo neatkarību, ko cilvēki Latvijā nespējot novērtēt, taču kas esot ļoti būtiski. Vienlaikus politiķis teica paldies aizdevējiem, kuri palīdzēja Latvijai grūtā brīdī gan ar finanšu līdzekļiem, gan palīdzot virzīt konsolidācijas procesu.