Bizness un ekonomika

Ievērojami palielinās algas "Hipotēku bankas" vadībai

Jauns.lv

Izskatīšanai šā gada pēdējā valdības sēdē iesniegti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kuri paredz būtiski paaugstināt VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") vadības atalgojumu.

Ar 2011.gada 1.aprīli "Hipotēku bankas" valdes priekšsēdētāja alga noteikta 2670 latu apmērā, bet valdes locekļiem - 2403 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar grozījumiem piedāvātajā redakcijā valdes priekšsēdētāja ikmēneša atlīdzība veidos 6230 latus, bet valdes locekļu atlīdzība - 5607 latus.

"Hipotēku bankas" statūti nosaka piecus valdes locekļus.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, noteikt atsevišķu mēnešalgas noteikšanas kritēriju un tam piemērojamo koeficientu, paredzot, ka mēnešalgas noteikšanā tiek izmantots Centrālās statistikas pārvaldes publicētais finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kam atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem piemēro koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par seši.

Kā skaidro FM, Ministru kabineta lēmums par "Hipotēku bankas" sadalīšanu, kā arī aktīvais darbs pie bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas realizēšanas valdes locekļiem un daļai darbinieku (līdz 30) uzliek būtisku papildus noslodzi.

Neskaidrība par "Hipotēku bankas" nākotnes perspektīvu, nelīdzvērtīgais atalgojums, kā arī sociālās garantijas ar citiem finanšu sektorā strādājošajiem arvien vairāk stratēģiski svarīgus darbiniekus, tostarp augsta līmeņa speciālistus, mudina pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar "Hipotēku banku" un bankas meitassabiedrībām, meklējot darbu stabilos uzņēmumos ar darba noslodzei un specifikai atbilstošu atlīdzību. Identiskas indikācijas patlaban tiek paustas arī no "Hipotēku bankas" valdes locekļu puses, norāda FM.

Hipotēku bankas kā valsts kapitālsabiedrības, kas darbojas kā kredītiestāde, valdes locekļu atalgojums, salīdzinot ar citu kredītiestāžu un finanšu sektora kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, ir vismaz trīs reizes zemāks, tostarp salīdzinot ar AS "Parex banka" vai AS "Citadele banka" valdes locekļu atalgojumu, kaut arī šajās kapitālsabiedrībās valstij ir būtiska netieša līdzdalība, bet citāds tiesisks regulējums. Turklāt atbilstoši likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" "Hipotēku bankas" valdes locekļiem ir ierobežotas iespējas gūt ienākumus, savienojot savu valsts amatpersonu amatu ar citiem, ko lielā darba apjoma dēļ "Hipotēku bankā" nav iespējams realizēt arī praktiski.

Ņemot vērā ar pārveides procesiem saistītās pārmaiņas "Hipotēku bankā", kā arī iespējamās izmaiņas tās vadībā, jo divi no valdes locekļiem ir ilggadēji bankas darbinieki ar lielu pieredzi bankas darbībā un vadībā un ir iemantojoši kolektīva uzticību un cieņu - var radīt būtiskus riskus sekmīgai pārveides procesa realizēšanai un uzņēmuma sekmīgai vadībai pārmaiņu procesā. Turklāt, lai noturētu kompetentus darbiniekus, tiem ir jānosaka atlīdzība apmērā, kas ir konkurētspējīga ar citām kredītiestādēm vai finanšu sektorā darbojošām kapitālsabiedrībām Latvijā, taču jāatzīmē, ka patlaban "Hipotēku bankas" atsevišķu darbinieku atlīdzība ir lielāka nekā valdes locekļu ikmēneša atlīdzība, norāda FM.

Dokumentos valdībai arī norādīts, ka 2011.gada 11 mēnešos 35 darbinieki ir pārtraukuši darba tiesiskās attiecības ar "Hipotēku banku" pēc savas iniciatīvas, jo ir saņēmuši izdevīgāku piedāvājumu

Jau ziņojām, ka Ministru kabinets plānojis nākamā gada 17.janvārī izlemt, vai un kam pārdot "Hipotēku bankas" komercdaļu.

LETA