Kā saņemt pensiju un nezaudēt naudu, ja strādāts arī ārvalstīs. Nianse, kas šodien aktuāla daudziem

Kā jārīkojas, lai Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis pensionēšanās vecumu un savā darba dzīvē strādājis dažādās valstīs, pieprasītu pensiju un to saņemtu?

Skaidro Santa Pēkale, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte:

ES Regula Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ir instruments, lai nodrošinātu dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu un persona, pārvietojoties ES teritorijā, nezaudētu tiesības uz sociālo drošību.

Šīs Regulas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi; novērst piemērojamo tiesību aktu pārklāšanos, attiecinot uz personu tikai vienas dalībvalsts sociālās nodrošināšanas shēmu (tostarp – lai personai vienā laika periodā apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas tikai vienā valstī); nodrošināt pensiju pieprasīšanu un saņemšanu neatkarīgi no dzīvesvietas; sociālās nodrošināšanas tiesības nepadarīt atkarīgas no attiecīgās dzīvesvietas. Regula attiecas gan uz vecuma (izdienas), gan apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām.

Kādas ir tiesības uz pensiju, ja strādāts Latvijā un citā ES valstī?

Tiesības uz pensiju katra ES dalībvalsts nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem, ievērojot, vai ir sasniegts noteiktais pensionēšanās vecums un uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. Pensiju katra dalībvalsts piešķir un maksā par saviem apdrošināšanas periodiem. Tiek ievērots, lai apdrošināšanas periodi valstīm nepārklājas. Tas nozīmē, ka persona nevar būt vienlaikus sociāla apdrošināta divās valstīs. Ja tiesības uz pensiju rodas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, tad citā ES dalībvalstī uzkrātie apdrošināšanas periodi netiek ņemti vērā.

Piemērs. Persona pieprasa Latvijas vecuma pensiju. Minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs tiesību noteikšanai – 15 gadi. Personai apdrošināšanas stāžs Latvijā ir 28 gadi un Vācijā četri gadi. Tiesības uz Latvijas vecuma pensiju rodas, neņemot vērā stāžu Vācijā. Latvijas pensiju aprēķina par 28 gadiem. Ja tiesības uz pensiju rodas, tikai periodus summējot, tad tiek izmantoti arī citu ES dalībvalstu uzkrātie un apstiprinātie apdrošināšanas periodi.

Piemērs. Persona pieprasa Latvijas vecuma pensiju. Apdrošināšanas stāžs Latvijā ir 12 gadi un Vācijā četri gadi. Tiesības uz Latvijas vecuma pensiju rodas, tikai summējot Latvijas un Vācijas stāžu – 16 gadi. Taču Latvijas pensiju aprēķina tikai par 12 gadiem.

Vai darba stāžā ieskaita periodus, ja kādā valstī nostrādāts mazāk par gadu?

ES dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt pensiju par nepilna gada periodiem. Tomēr, ja ir nepilna gada periods Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra, tad, periodus summējot, var rasties tiesības uz vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju.

Kāds ir pensijas vecums Latvijā?

No 2014. gada pensijas vecums no 62 gadiem pakāpeniski katru gadu tiek paaugstināts par trīs mēnešiem, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – 15 gadi. 2016. gadā – pensijas vecums 62 gadi un 9 mēneši, nepieciešamais stāžs 15 gadi. 2025. gadā pensijas vecums būs jau 65 gadi, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – 20 gadi.

Katrā ES valstī pensionēšanās vecums ir dažāds. Visaugstākais tas ir Vācijā un Islandē – 67 gadi, viszemākais sievietēm Austrijā un Francijā – 60 gadi.

Kas veido apdrošināšanas stāžu Latvijā?

Līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijas un bijušajā PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi un militārā dienesta periods ārpus Latvijas neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas (ir atšķirības Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem – pārsvarā tiem, kas saņem Krievijas pensiju). Darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā, vērtējami atšķirīgi.

No 1991. līdz 1995. gadam – Latvijas teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, ja tajos veiktas vai darba devējam bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Latvijas darba stāžu līdz 1996. gadam persona pierāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā vai ES dalībvalsts kompetentajā iestādē, iesniedzot dokumentus: darba grāmatiņu; darba līgumus un to izpildi apliecinošus dokumentus; arhīva izziņas; karaklausības apliecību; mācības apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus. Dokumentus var iesniegt VSAA nodaļā reģistrēšanai datubāzē, negaidot pensijas vecuma sasniegšanu.

Latvijas apdrošināšanas stāžu pēc 1996. gada veido VSAA informācijas sistēmā uzkrātie apdrošināšanas iemaksu periodi, kad persona bijusi sociāli apdrošināta attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam kā darba ņēmējs, pašnodarbināta persona (kas veikusi apdrošināšanas iemaksas).

Kas ietekmē Latvijas vecuma pensijas apmēru?

Pensionēšanās vecums; darba stāžs līdz 1996. gadam un individuālā alga no 1996. līdz 1999. gadam; alga pēc 1996. gada; pensijas kapitāla indeksācija.

Kāds ir Latvijas minimālais vecuma pensijas apmērs?

Ja apdrošināšanas stāžs ir:

* no 15 līdz 20 gadiem – 70,43 eiro;

* no 21 līdz 30 gadiem – 83,24 eiro;

* no 31 līdz 40 gadiem – 96,05 eiro;

* 41 gads un vairāk– 108,85 eiro.

Vidējais vecuma pensijas apmērs 2016. gada pirmajā pusgadā bija 266,53 eiro.

Minimālo apmēru nenodrošina, ja tiesības uz pensiju noteiktas, summējot dažādu valstu apdrošināšanas periodus.

Kam piešķir izdienas pensijas?

Latvijā:

* transporta darbiniekiem (aviācijas, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta);

* radošajiem darbiniekiem (cirka, baleta un citiem);

* profesijā līdz 1999. gada 1. janvārim jābūt nostrādātam noteiktam laikam;

* atsevišķām kategorijām jābūt sasniegtam noteiktam vecumam;

* darbs vairs nav profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Kam piešķir Latvijas apgādnieka zaudējuma pensija?

Tiesības uz to ir:

* mirušās personas darbnespējīgiem ģimenes locekļiem: bērniem līdz 18 gadu vecumam; bērniem no 18 līdz 24 gadu vecumam, ja viņi mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē; brāļiem, māsām, mazbērniem līdz 18 gadu vecumam (bez vecuma ierobežojuma, ja viņi atzīti par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam), ja viņiem nav darbspējīgu vecāku;

Šo pensiju piešķir, ja mirušajai personai ir nepieciešamais apdrošināšanas stāžs iespējamās vecuma pensijas aprēķināšanai.

Kam pienākas Latvijas invaliditātes pensija?

Tā pienākas personai, kam ir noteikta invaliditāte; nav sasniegts pensijas vecums; apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem; kas nesaņem citas valsts vecuma pensiju (izņemot ES dalībvalsts).

Latvijā nosaka 1. un 2. grupas invaliditāti, kas atbilst B veida tiesību aktiem, un 3. grupas invaliditāti, kas atbilst A veida tiesību aktiem. Ja B grupas invaliditāte noteikta divās valstīs, tad invaliditātes pensiju var saņemt no abām valstīm (tā pienākas arī gadījumos, ja vienā valstī ir noteikta A, otrā – B grupas invaliditāte). Ja A grupas invaliditāte noteikta vairākās valstīs, tad invaliditātes pensija pienākas tikai no vienas valsts.

Latvijas noteiktais invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs no noteiktās invaliditātes grupas; vai personai Latvijā ir trīs gadu apdrošināšanas stāžs; vai tiesības noteiktas summējot; vai persona ir bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai Latvijā piecu gadu periodā pirms invaliditātes iestāšanās.

Kas jādara, lai saņemtu pensiju?

Jādzīvo Latvijā vai kādā citā ES dalībvalstī. VSAA nodaļā vai dzīvesvietas kompetentajā iestādē jāiesniedz pensijas pieprasījums (Latvijas pensijai vienu mēnesi iepriekš un no tiesību rašanās dienas var pieprasīt sešu mēnešu laikā). Tas nozīmē: ja jums tiesības uz pensiju radušās pirms deviņiem mēnešiem, bet to pieprasīsiet tikai tagad, tad par iepriekšējo periodu pensiju saņemsiet tikai par sešiem mēnešiem.

Iesniegumam jāpievieno apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti un dokumenti, kas pierāda tiesības uz pensiju; jānorāda darba un tam pielīdzinātie periodi visās ES dalībvalstīs; jābūt kontam bankā, kur pārskaitīt pensiju (noteikums par konta nepieciešamību attiecas uz pensionāru, ja viņš dzīvo ārvalstīs, jo Latvijā pensiju var saņemt arī pastā).

Pensijas pieprasījums tiek nosūtīts izskatīšanai visām iesaistītajām ES dalībvalstīm. Informācijas apmaiņa ES dalībvalstu kompetento iestāžu starpā notiek papīra dokumentu formā ar E veidlapām (nākotnē to paredzēts veikt tikai elektroniski). Tas nozīmē, ka iesnieguma izskatīšana var aizņemt arī ilgāku laiku.

Katra dalībvalsts lēmumu par pensijas piešķiršanu pieņem saskaņā ar saviem tiesību aktiem un to nosūta personai. Ja atteikts piešķirt pensiju, norāda iemeslu. Lēmumā arī norāda apstrīdēšanas termiņu.

Kā saņemt Latvijas pensiju citā valstī?

Ja pensijas pieprasītājs dzīvo ES dalībvalstī, tad pensiju, izmaksā uz pieprasījumā norādīto bankas kontu dzīvesvietas valstī. Ja persona, kam piešķirta Latvijas pensija, vēlas izbraukt uz pastāvīgu dzīvi citā ES dalībvalstī, tā var pieprasīt pensijas eksportu uz jauno dzīvesvietu.

Pieprasījums pensijas eksportam jāiesniedz jebkurā VSAA nodaļā, VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļā vai dzīvesvietas kompetentajā iestādē.

Ja dzīvoju citā ES valstī, kas jādara, lai man pensiju nepārtrauktu izmaksāt?

Ja dzīvojat citā ES dalībvalstī, katru gadu laikā no 1. oktobra līdz 15. decembrim jāiesniedz rakstisks pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu. To var nosūtīt pa pastu vai ar pilnvarotās personas starpniecību. Izziņai jāpievieno ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas taisīts dalībvalsts notāra izdots dzīvības apliecinājums vai atbildīgās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs.

Apgādnieka zaudējuma pensijai jāiesniedz apliecinājums, ka dzīvs ir gan pensijas saņēmējs, gan apgādājamais. Ja dokuments izsniegts svešvalodā, var būt nepieciešams arī šā dokumenta tulkojums.

Vācijā dzīvojošu personu dzīvības faktu var apliecināt arī šīs valsts kompetentās iestādes. Uzrādot personu apliecinošu dokumentu pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu, var iesniegt arī personīgi VSAA nodaļā. Dzīvības apliecinājums tad nav nepieciešams. Ar Lietuvu un Igauniju dzīvības apliecinājums nav nepieciešams, jo ir līgums par informācijas elektronisko apmaiņu.

Likums un Taisnība/Foto: Sputnik/LETA/Scanpix