Interneta un žurnālu reklāmas tirgus aug visstraujāk

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums ir par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%, liecina Latvijas reklāmas asociācijas dati. Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā ir bijis 48,4 miljonu latu apjomā.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere - Lāce komentē, ka mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, tas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu.

„Drukātā prese ir labi pastrādājusi”

Izdevniecības „Rīgas Viļņi” mārketinga direktore Antra Bork - Ržečicka saka:

„Drukātā prese 2011. gadā ir labi pastrādājusi. Paldies visiem reklāmas tirgus dalībniekiem! 2011. gadā reklāmas apjoms laikrakstos un žurnālos ir 9,8 miljoni lati un sastāda 21% no visa kopējā reklāmas tirgus.

Salīdzinot 2010. ar 2011. gadu pretēji vispārējām prognozēm par iespējamo kritumu, laikrakstu reklāmas ieņēmumi palikuši nemainīgi, bet žurnālu reklāmas pieaugums ir 15%, tādejādi žurnāli, salīdzinot ar citām mediju kategorijām, 2011. gadā reklāmas ieņēmumu izaugsmes rādītājos ir ierindojušies līderos, uzreiz aiz interneta.

Laikrakstu un žurnālu spēks ir to lasītāji. Pēc TNS Latvija Nacionālā mēdiju pētījuma ziemas datiem, ar drukātajiem preses izdevumiem mēs varam sasniegt 90% no auditorijas. Vēl vairāk! Laikrakstu un žurnālu spēks ir lasītāju lojalitāte. Mums ir augoši abonēšanas rezultāti, piemēram, pēc „Latvijas Pasta” datiem 2012. gadā par 4% pieaudzis abonentu skaits un tas šobrīd sastāda vairāk nekā 464 tūkstošus abonentu.

Reklāmas nauda seko auditorijai. 2011. gadā izdevēji ir kārtīgi pastrādājuši, lai piesaistītu un noturētu auditorijas uzmanību un ieliktu ilgtermiņa pamatus reklāmas ieņēmumu izaugsmei.

Preses bizness nestāv uz vietas, izdevēji ir aktīvi. Pēdējā gada laikā tika izdoti vairāki masu mediji gan avīžu, gan žurnālu segmentā –  „Pastnieks”, „Annas Psiholoģija”, „Stella” latviešu un krievu valodā, „100 Labi Padomi” un citi mediji. Katrs no tiem ar skaidru pozicionējumu un savu mērķauditoriju. Cerams, ka jaunie mediji ne vien iekaros savus lasītājus, bet arī veicinās preses reklāmas tirgus izaugsmi.

Kopumā preses reklāmas tirgus ir stabilizējies un sākusies izaugsme. Ja 2011. gadu mēs reklāmas industrijā varam nosaukt par jauno atskaites punktu, tad mūsu uzdevums darīt visu, lai 2012. gadu mēs varētu nosaukt par jaunu sākumu.”

„Nestandarta risinājumi internetā kļuvuši par standartu”

Savukārt „TVnet” mārketinga direktore Linda Saulīte interneta reklāmas tirgu vērtē šādi:

„Interneta reklāmas apjomu pieaugums 2011. gadā raksturojams ar sekojošiem faktoriem:

* jaunu klientu grupu ienākšana interneta reklāmas tirgū ar daudz ievērojamākiem budžetiem nekā iepriekš: „Procter&Gamble”, „Unilever”. Tas raksturo tendenci, ka arvien vairāk TV klienti sāk izmantot interneta reklāmu savos mediju plānos;

* jauna veida interneta uzņēmumu attīstība: kolektīvie iepirkšanās portāli veica intensīvu ienākšanu tirgū un attiecīgi lielas investīcijas interneta reklāmā;

* tehnoloģisko risinājumu attīstība interneta reklāmas izstrādē (banneru uzbūve, saturs). Tas nozīmē, ka tagad vienkāršā bannerī var parādīt ļoti daudz risinājumu, un tas veicina reklāmas attīstību un efektivitāti internetā. 2011. gads būtu raksturojams ar ļoti daudz video risinājumiem reklāmās.

* Tas, ko kādreiz klienti un mediji uztvēra kā nestandarta risinājumu internetā (sponsoringi, īpašie banneri), kļuvuši par standarta risinājumiem, jo ir plaši pielietoti - pateicoties to efektivitātei un iepriekšminētajām tehniskajām iespējām. Tā kā šie reklāmas risinājumi  ir dārgāki, tad arī tas ir par pamatu budžeta pieaugumam

Vēl var minēt, ka 2011. gadā notika reklāmas budžeta pārdale sociālo mediju jomā; lielāks pieaugums tieši displeja reklāmai, pateicoties iepriekš minētajiem faktoriem. Pirmajā pusgadā  turpinājās iesāktā budžetu konsolidācija uz lielajiem interneta medijiem.

Nozīmīgs varētu būt fakts, ka pieaugusi kvalitatīvu krievvalodīgo interneta mediju auditorija Latvijā, līdz ar to arī reklāmas budžeti šai auditorijai ir pieauguši un, domājams, 2012. gadā turpinās pieaugt.”

Vislielākais reklāmas tirgus kritums - kinoreklāmai

Televīzijas reklāmas tirgus pērn ir pieaudzis par sešiem procentiem un pagājušajš gadā sāka atdzīvoties. LNT aģentūru pārdošanas vadītāja Iveta Kuzņecova saka: „Pēc 2010. gada stagnācijas, TV tirgus beidzot ar 2. pusgadu sāka augt, kopā ar žurnāliem un internetu.”

Vides reklāmas apjoms pērn samazinājās par diviem procentiem. Uzņēmuma „Pilsētas līnijas” direktore Ilma Kauliņa teic: „Vērtējot aizvadīto gadu un rādītājus, redzams apstiprinājums prognozei - 2011. ir stabilitātes gads. (..) Kopējos rādītājus noteikti ietekmējušas 2010. un 2011. gadā notikušās vēlēšanas. Uzdrošinos apgalvot, ka bez rīkojuma Nr. 2. vides rādītāji būtu ar nelielu, bet pozitīvu tendenci.”

Radio reklāmas tirgus krities par trim procentiem Latvijas Radio reklāmas pakalpojumu daļas vadītājs Andris Morkāns par to saka: „Kā liecina jaunie tirgus dati, reklāmas apgrozījums radiostacijās no visām mediju grupām ir ticis pakļauts vislielākajām svārstībām. Zināmā mērā to izskaidro Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu periodi, kā arī nesen ieviestais partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griestu kārtējais samazinājums. Tie mediji, kam izdevās iegūt ārkārtas vēlēšanu pīrāga daļu 2011. gadā, noteikti uzrāda labākus rezultātus attiecībā pret tiem, kam šis kumoss gāja secen.”

Vislielāko kritumu – mīnus 27% - piedzīvojusi kinoreklāmas nozare kinoreklāmas aģentūras „Pirmā Līnijas” valdes locekle Ginta Lejiņa to skaidro: „Kino reklāmas tirgus apjoms 2011. gadā sarucis par 27%, krītot par upuri eirozonas finanšu nebūšanām. 2010.gadā Eiropas Savienības sociālās reklāmas kampaņas un modes zīmolu tirgotāji, kuri orientējas uz kinoteātru vidi kā efektīvāko mediju Eiropā kopumā, veidoja nozīmīgu daļu no kinoreklāmas  ieņēmumiem Latvijā. Lai arī vietējie reklāmdevēji pērn, iepretim aizpērnajam gadam, kino reklāmas tirgū aktivizējās, tomēr šis reklāmas daudzuma pieaugums nespēja kompensēt Eiropas naudas „iztrūkumu”.”

Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents, „MMS Communications Latvia” direktors Ģirts Ozols komentē:

„Latvijas reklāmas tirgus un tā attīstības prognozi 2012. gadam ietekmē vairāki faktori, kuru pieaugošo nozīmi izjūtam arī pagājušā gadā – multinacionālo reklāmdevēju reklāmas budžetu pārdale Latvijas iedzīvotāju pirktspējas ietekmē, reklāmdevēju uzkrātā pieredze un gatavība ekonomiskās situācijas svārstībām, kā arī interneta reklāmas tirgus izaugsme un privātuma aizsardzība digitālajā vidē.

Jau šogad Latvijā bija saskatāma tendence, kas nāk par sliktu tirgus apjomam Latvijā, ir fakts, ka starptautiskie reklāmdevēji, balstoties uz aprēķiniem par Latvijas iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, savus Baltijai paredzētos reklāmas investīciju budžetus pārdala par labu Lietuvai un Igaunijai, samazinot apjomu Latvijas tirgū.

Joprojām aktuāla tendence, kas turpināsies arī nākamajos gados, kur 2012. gads nav izņēmums, ir dažāda spektra reklāmdevēju pieaugoša ieinteresētība pastāvīgā komunikācijā interneta medijos, kurus lieto un kuros faktiski uzturas arvien lielāks cilvēku skaits. Interneta tirgus daļa Latvijā 2012. gadā prognozējami sasniegs vismaz 15% apjomu; taču, atkarībā no citu mediju grupu panākumiem un interneta reklāmas tirgus dalībnieku spējas piedāvāt Latvijas tirgum jaunus risinājumus, interneta reklāmas tirgus kapacitāte Latvijā pieļauj iespēju, ka tas Latvijā jau 2012. gadā var aizsniegties līdz globālajam tirgum prognozētajai 17,6% tirgus daļai arī Latvijā.”

2011. gadā Latvijas reklamētāko nozaru sarindojums palicis gandrīz nemainīgs, salīdzinājumā ar 2010. gadu. Visvairāk reklamēti mobilie sakari, kam seko mazumtirdzniecība, medikamenti un finanšu institūcijas un pakalpojumi. Pērn vislielākie reklāmdevēji Latvijas reklāmas tirgū bija „Tele2”, „Procter&Gamble”, LMT, „Bite” un „Maxima”.